Foto: Zane Bitere, LETA
Atstājot novārtā attīstību Rīgā, Latvija nevar pieņemties spēkā. Iekšzemes kopprodukts un ienākumi ir tikai viens no attīstības rādītājiem. Šīs ir otrais raksts no Latvijas Bankas rakstu sērijas par to, kas un kā jādara šodien, lai ātri celtu dzīves kvalitāti Rīgā līdz Skandināvijas līmenim. Šai reizē – par drošības sajūtu un uzticību cits citam, kas ir saliedētas sabiedrības stūrakmens.
Drošības sajūta ir viena no cilvēku pamatvajadzībām un būtisks dzīves kvalitātes elements. Noziedzībai un bailēm no noziedzības ir postoša ietekme uz indivīdu, sabiedrību un ekonomiku. Indivīdu līmenī tas izraisa trauksmi, stresu, nedrošību, atsvešinātību un var novest pie psiholoģiskiem traucējumiem. Sabiedrībā tas kaitē cilvēku mijiedarbībai un savstarpējai uzticībai, sociālam mieram: cilvēki tad mazāk apmeklē pilsētas infrastruktūras objektus (parkus, tirgus, stacijas, tuneļus, ielas, sabiedrisko transportu u.c.), tas ietekmē viņu maršrutu izvēli starp darba, iepirkšanās un dzīvesvietām[i]. Savstarpēja neuzticēšanās cilvēku starpā nozīmē irdenu, nesaliedētu sabiedrību, kas palielina ievainojamību pret iekšējiem un ārējiem draudiem.
