galvaspilsēta
- Analīze
- 05.02.2025.
- Baiba Litvina
Nauda ripo
- Viedoklis
- 21.03.2022.
Rīgas paradīzes atslēgas meklējot
- Eksperta viedoklis
- 07.12.2020.
Skaidrāku fokusu!
- Radars
- 29.04.2015.
Kāpēc rīdzinieki joprojām tērē visvairāk?
- Analīze
- 05.02.2025.
- Baiba Litvina
Nauda ripo
Vairāku desmitu miljonu investīcijas satiksmes infrastruktūrā un drošības stiprināšana — galvaspilsētas prioritātes šogad
- Viedoklis
- 29.03.2022.
Vai rīdzinieki jūtas droši un uzticas cits citam?
ieņemties spēkā. Iekšzemes kopprodukts un ienākumi ir tikai viens no attīstības rādītājiem. Šīs ir otrais raksts no Latvijas Bankas rakstu sērijas par to, kas un kā jādara šodien, lai ātri celtu dzīves kvalitāti Rīgā līdz Skandināvijas līmenim. Šai reizē – par drošības sajūtu un uzticību cits citam, kas ir saliedētas sabiedrības stūrakmens. Drošības sajūta ir viena no cilvēku pamatvajadzībām un būtisks dzīves kvalitātes elements. Noziedzībai un bailēm no noziedzības ir postoša ietekme uz indivīdu, sabiedrību un ekonomiku. Indivīdu līmenī tas izraisa trauksmi, stresu, nedrošību, atsvešinātību un var novest pie psiholoģiskiem traucējumiem. Sabiedrībā tas kaitē cilvēku mijiedarbībai un savstarpējai uzticībai, sociālam mieram: cilvēki tad mazāk apmeklē pilsētas infrastruktūras objektus (parkus, tirgus, stacijas, tuneļus, ielas, sabiedrisko transportu u.c.), tas ietekmē viņu maršrutu izvēli starp darba, iepirkšanās un dzīvesvietām[i]. Savstar
- Viedoklis
- 21.03.2022.
Rīgas paradīzes atslēgas meklējot
ta 400 km rādiusā un arī lielākā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) dzīvo puse Latvijas iedzīvotāju, te tiek saražotas divas trešdaļas Latvijas iekšzemes kopprodukta. Rīgas reģiona lielais īpatsvars Latvijas ekonomikā diktē secinājumu: atstājot novārtā attīstību Rīgā, arī Latvijas ekonomika pieņemties spēkā nevar. Gluži kā ar jebkuru dzīves kvalitātes dimensiju – veselību, laimi, pārticību, paļāvību uz nākotni un uzticēšanos cilvēku starpā – ja Rīga šajā ziņā klibo, arī Latvijas sniegums šajās jomās nevar būt izcils. Kāda ir bijusi Rīgas reģiona attīstības dinamika kopš 1990. gadiem? Ar ko Rīga atšķiras no Tallinas, Viļņas un citām Eiropas pilsētām – ienākumu, drošības, veselības, infrastruktūras, vides piesārņojuma un pilsētas pārvaldības ziņā? Kuras pilsētas iedzīvotāji ir laimīgāki un vairāk uzticas viens otram? Vai rīdzinieki bauda visaugstāko iespējamo dzīves kvalitāti reģionā, vai Latvijas galvaspilsēta strauji iedzen reģiona līderus, vai tieši pretēji - ir indikatori, kas liecina, ka Rīga drīzāk pakāpeniski “noiet no trases”? Pārfrazējot Nobela prēmijas laureātu ekonomikā Rob
- Eksperta viedoklis
- 07.12.2020.
Skaidrāku fokusu!
Kāpēc Latvija 10 gados kopš globālās krīzes savā attīstībā ir atpalikusi no kaimiņiem, un kā mums viņus atkal panākt?
- Viedoklis
- 01.12.2020.
Vai laba arhitektūra (arhitekti) izglābs Rīgu?
Lai rīdzinieki turpmāk neapsvērtu došanos prom labākas dzīves un sadzīves apstākļu meklējumos ārpus galvaspilsētas, nozīmīgs ir uzstādījums, ka nepieciešamo atbalstu aktīvai darbībai var rast pašvaldībā, tās pārvaldes vienībās, kompetences centros un atbildīgajās struktūrās. Tas ir arī solījums īpašumu īpašniekiem, ka īpašumu sakārtošana un pilnveidošana būs vieglāk saprotama un ērtāka, ka investīcijas veicinās Rīgas labklājību, respektēs pilsētnieku dzīves kvalitāti un arhitektūras vērtības.
- Radars
- 29.04.2015.
Kāpēc rīdzinieki joprojām tērē visvairāk?
Atšķirības starp Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecībām pieaug
