Ilustratīvs attēls
Demokrātiski tiesiskā valstī cenzūrai nav vietas. Šim nolūkam Satversmes 100. pants aizsargā izpausmes brīvību un aizliedz cenzūru. Taču Ukrainas kara kontekstā der jautāt, vai kara apstākļos atsevišķos gadījumos tomēr būtu pieļaujams bloķēt saturu, kas rada iespējamu apdraudējumu valsts drošībai, aicina uz vardarbību vai karu, ir dezinformējošs?
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nesen pieņēmusi vairākus lēmumus par dažādu programmu izplatīšanas apturēšanu un, izmantojot sev ar pavisam svaigiem likuma grozījumiem piešķirto kompetenci, lēmusi par piekļuves ierobežošanu arī tīmekļa vietnēm.
Nepretendējot uz universālās patiesības noskaidrošanu, taču – vēloties rast pilnvērtīgāku izpratni par regulējuma būtību, šī komentāra mērķis ir aplūkot līdzšinējo tiesu praksi jautājumos, kas skar vārda brīvības ierobežojumus, pamatojoties uz valsts drošības argumentiem.
