Kā un ko ietaupīt? Ilgtspēja - iespēja krīzes ēnā

  • Kristīne Nagle
  • 21.03.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Straujo degvielas cenu kāpumu pēdējās nedēļās ir pamanījuši gandrīz visi. Īpaši tie, kuri iegādājās auto, neuztraucoties par tā degvielas patēriņu. Kā rīkoties? Censties samazināt braucienu biežumu vai attālumus, iet kājām, iegādāties velosipēdu vai ikdienā izmantot sabiedrisko transportu? Pavisam nejauši zaļākas transporta alternatīvas kļuvušas aktuālas. Tas pats attiecas uz uzņēmējiem - līdz ar straujo elektroenerģijas, gāzes un degvielas cenu kāpumu, tiek arvien biežāk aktualizēts jautājums - kā resursus ietaupīt?

Tieši tādas krīzes situācijas kā piedzīvojam šobrīd, izkristalizē, ka ieguvēji ir tie, kas domā ilgtermiņā. To, ka ilgtspēja kļūst par biznesa iespēju, vieglāk novērot tieši šajos apstākļos. Ilgtspējīgu domāšanu raksturo investīcijas, ko uzņēmums veic “labajos laikos”, lai vieglāk tikt galā ar izaicinājumiem un grūtībām krīzes situācijās. Ir arī skaidrs, ka pašlaik, kad daudzi no uzņēmumiem jau saskārušies ar grūtībām un mēģina ar tām tikt galā jau kādu laiku, pamata jautājums ir: kā izdzīvot?. Kas lielā mērā saistās ar īstermiņa risinājumu jeb “degošo jautājumu” atrisināšanu. Tomēr, kā liecina globālas tendences, priekšā vēl daudz izaicinājumu.

Virknē zaļās enerģijas reklāmas kampaņu rullīšu šķiet pārāk bieži izlaists svarīgs arguments: ilgtspēja ir uzskatāma arī par vienu no biznesa neatkarības veidotājspēkiem, kas to padara izturīgāku pret ārējiem apstākļiem. Tas pašreizējos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos nav mazsvarīgi. Lai nodrošinātu ne tikai uzņēmējdarbības spēju pastāvēt, bet to virzītu iepretim attīstībai, jau tagad ir jāskatās, kā pamazām izmantot un pāriet uz zaļākiem un daudz ilgtspējīgākiem uzņēmējdarbības principiem.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka neviens ekonomikas eksperts mums nevar apsolīt, kurā brīdī varēsim novērot inflācijas apstāšanos vai tās kritumu. Jāņem vērā arī tas, ka pasaules tendences nav 1:1, prognozējot ekonomikas attīstību Latvijā. Kā liecina jaunākais IPPC (ANO Starptautiskais klimata pārmaiņu panelis) veiktais pētījums, zinātnieki brīdina par vēl neredzētām klimata bēgļu kustībām, plūdiem, vētrām un citām dabas katastrofām. Šajā pētījumā aprēķināts, ka klimata pārmaiņas tieši ietekmēs 3,3 līdz 3,6 miljardus cilvēku visā pasaulē. Papildus tam tiek prognozēts, ka galu galā tiks zaudēti līdz pat 25% no ikgadējās rīsu, kukurūzas un miežu ražas ar katru globālās sasilšanas izraisīto temperatūras grādu.

Klimata pārmaiņas skars ikvienu cilvēku visā pasaulē. Lai cik sarežģīta ir pašreizējā situācija, ir jāsaprot, ka grūtākais mums vēl priekšā, tāpēc, meklējot īstermiņa risinājumus, nevajadzētu atcelt plānošanu ilgtermiņā. Turpinājumā apkopti trīs virzieni, kas var kalpot par idejām uzņēmējiem, domājot par ilgtspēju.

Jaunu, ilgtspējīgu produktu attīstīšana

Uzņēmumiem, kas strādā ar eksporta tirgu, par spīti izaicinājumiem un resursu cenu kāpumam vietējā tirgū, joprojām jāspēj konkurēt starptautiskā līmenī. Pētot pēdējo gadu tirgus tendences, īpašu aktualitāti gūvuši produkti, kas pagatavoti no otrreiz pārstrādājamiem materiāliem un risinājumiem, kas samazina patērēto resursu apjomu. Patērētājiem arvien svarīgāk ir iepirkties pie uzņēmumiem, kuru vērtības saskan ar patērētāja uzskatiem. Savukārt lielajiem uzņēmumiem korporatīvas sociālās atbildības politika neļauj izvēlēties produktus no neuzticamiem piegādātājiem. Piedāvāt šādus risinājumus ir iespēja izcelties konkurentu vidū un piesaistīt jaunus klientus.

Efektivititātes celšana esošajās lokācijās

Daudzu uzņēmumu lielākie ikmēneša tēriņi un lielākais zaļās pēdas nospiedums saistās ar ofisu, ražotņu un noliktavu uzturēšanu un apsaimniekošanu. Arī šajā kontekstā spēja domāt radoši un rast inovatīvus risinājumus var palīdzēt gan ietaupīt naudu, gan dabas resursus. Pirmais solis šajā procesā - apzināt lielākos tērētājus. Kad tas ir skaidrs, jādomā par iespējām - vai ir iespējams pārtraukt šī resursa izmantošanu kopumā, vai iespējams to ietaupīt? Vai iespējams uzlabot esošos procesus vai nepieciešams ieviest jaunas tehnoloģijas?

Piegādātāju ilgtspējas prasību celšana

Diemžēl piegādes ķēdes daudzu uzņēmumu produktiem joprojām ir miglā tītas. Un tas bieži vien ir iemesls, kādēļ uzņēmums nevar izskaidrot un celt produkta vērtību klienta acīs. Ievācot informāciju no piegādātājiem un ceļot savas prasības ilgtspējas kontekstā, iespējams panākt augstāku produkta pievienoto vērtību.

Ilgtspējai uzņēmuma līmenī ir jābūt prioritāšu sarakstā, jo īpaši tagad. Labas ESG (vides un sociālās atbildības kā arī uzņēmuma pārvaldības) prakses veicina inovācijas, samazina riskus un ceļ uzņēmuma vērtību tirgū. Tāpēc aicinu šajā sarežģītajā laikā, kad ejam cauri pārmaiņām un izaicinājumiem, domāt kaut pussolīti uz priekšu. Lai īstermiņa risinājumi palīdz veidot panākumus ilgtermiņā.

 

Autore ir  Impact House dibinātāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā