«Kāpēc šāva uz mums, nevis uz kādu militāru objektu?» jautā kara smagi izpostītās Harkivas iedzīvotāja Diāna ar meitiņu Sofiju. Viņas pieņēmušas bērnības draudzenes Olgas piedāvājumu rast drošību Rīgā, kamēr tētis un slimā vecmāmiņa palikuši Ukrainā
Diānu Svežencevu (31) un meitu Sofiju Ševčenko (3) otrdien satieku cilvēku pūlī Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem. Viņas Kongresu namā pacietīgi rindā nogaidījušas gandrīz četras stundas, lai tiktu līdz pirmajam postenim, kur bēgļus identificē robežsardze. Pēc tam Sofija varēs braukt gulēt diendusu. Mamma vēl paliks, lai uzzinātu par iespējām meitai apmeklēt bērnudārzu, bet viņai pašai — strādāt, kā arī saņemt sociālo palīdzību.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.