Ω
Esmu zeme.
Dažādi laikmeti
vilkuši zīmes —
bet ne Kaina.
Esmu zeme,
smaržojoša, ataugoša vēlreiz —
ir bradāts, cirsts un laupīts,
bet palieku sava.
Kur sasaucas trūdi un sasaucas kauli,
kur atvases garo:
ka rētas ir Raksti,
un tajos nav kauna —
viss baro.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.