Buramvārdu kultūrvēsturiskais aspekts • IR.lv

Buramvārdu kultūrvēsturiskais aspekts

Aigars Lielbārdis, Domuzīme

Izplatītas ir arī burtu formulas

Buramvārdi un tautas medicīna, kurā tos bieži pielieto arvien, ir daļa no folkloras un tradicionālās kultūras mantojuma, kas ietver iepriekšējo paaudžu zināšanas un ieradumus. Pierakstītā veidā daļa no tradīcijām nonākusi krātuvēs un arhīvos, daļa zudusi, savukārt daļa, piepildīta ar jaunu saturu, turpina pastāvēt mūsdienās. Tradīciju ilgstamībā nozīmīga bijusi to izplatība, kā arī sabiedrības un pētnieku interese par tām. Buramvārdiem jau kopš senatnes piedēvē pārdabisku spēku, uzskatot, ka tie spēj ietekmēt norises dabā un cilvēka dzīvē. 

Buramvārdiem tautas ārstniecībā ir sena vēsture. Tie tika pielietoti dažādu slimību ārstēšanā gan antīkajā pasaulē un viduslaiku Eiropā, gan joprojām mūsdienu Latvijā. Buramvārdu pētniecība Latvijā aizsākās 19. gadsimta vidū un otrajā pusē, kad par nozīmīgu nacionālās identitātes balstu kļuva folklora.

1869. gada vasarā jaunlatvietis Fricis Brīvzemnieks, gan ar zirga pajūgu, gan kājām apceļojot Latviju, pierakstīja tautasdziesmas, pasakas, teikas, mīklas un arī buramvārdus. Ekspedīcijas laikā Brīvzemnieks aicināja gan skolotājus, gan zemniekus vākt folkloru, kā rezultātā izveidojās plašs korespondentu tīkls – folkloras vācēji  savāktos materiālus vēlāk sūtīja viņam uz Maskavu. Aicinājumu vākt folkloru Brīvzemnieks 1877. gadā ievietoja arī latviešu laikrakstos. Interese par buramvārdiem viņam radās jau bērnībā, jo divas vecāsmātes viņa dzimtā bija apkārtnē izslavētas vārdotājas — viena ārstējusi ar buramvārdiem, ko zinājusi no galvas, bet otra ar vārdiem, kas ņemti no grāmatām. 

Brīvzemnieka apkopotie materiāli kļuva par pamatu latviešu tautasdziesmu, pasaku un buramvārdu krājumam. Tautas dziesmu vākumu viņš nodeva Krišjānim Baronam, kurš to iekļāva Latvju dainās (1894—1915), pasakas — Ansim Lerhim-Puškaitim, kurš tās publicēja izdevuma Latviešu tautas teikas un pasakas (1891—1903) 5. sējumā. Savukārt paša apkopotos buramvārdus Fricis Brīvzemnieks izdeva 1881. gadā krājumā Latviešu tautas etnogrāfiskie materiāli (Материалы по этнографии латышского племени). Pateicoties šai grāmatai, buramvārdi un tautas medicīna ieņem līdzvērtīgu vietu līdzās citiem folkloras žanriem. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu