Eiropas literatūras jaunāko laiku parādības jaunā kopumā tvēruši (no kreisās) Timurs Muhidins, Annika Benuā-Dizosuā, Jans Jendžejevskis, Gijs Fontēns. 2021. gada septembrī Denkerkā. Autores foto
Klajā laista Eiropas literatūras vēstures hrestomātijas 16. nodaļa
Kas ir Eiropas literatūra? Cik tālu tā sniedzas uz visām debess pusēm austrumu, rietumu, dienvidu, ziemeļu virzienā?
2013. gadā Jāņa Rozes apgādā iznākušajā Eiropas literatūras vēstures hrestomātijā Annikas Benuā-Dizosuā un Gija Fontēna redakcijā ar toreizējās Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas priekšvārdu literatūra raksturota kā «panorāma, kas atklāj mūsu kontinenta patieso lielumu». Hrestomātijas veidotāji bija uzņēmušies neiespējamo — izsekot Eiropas literatūras vēsturei no aizsākumiem (grieķu-latīņu mantojums, jūdu-kristiešu mantojums, arābu-andalūziešu mantojums) līdz mūsdienām, apstājoties pie 21. gadsimta sākuma jautājuma: kas nāks pēc modernisma, un vai postmodernisms literatūrā iekārtojies uz ilgu laiku? Protams, grūti saskatīt tendences, atrodoties pašā notikumu virpulī, tāpēc iespaidīgais 15 nodaļās sadalītais 883 lappuses biezais sējums noslēdzās ar kaleidoskopisku 40 Eiropas rakstnieku portretējumu. Starp viņiem arī latvietis Imants Ziedonis, kas pārstāvēts ar epifāniju Bērniņ, neēd, kad dziesmu dzied!
