Aicinājums: Esam strauji krītošā lejupejošā līknē 3

Ilustratīvs attēls

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas vidējā termiņa darba tirgus prognozēm 2027. gadā augstākās kvalifikācijas speciālistu iztrūkums STEM virzienos var sasniegt 14 tūkstošus. To noteicošo īpatsvaru veidos speciālisti fizikālo un inženierzinātņu jomās.

Savukārt skolēnu skaits, kas potenciāli varētu kļūt par šo jomu studentiem augstskolās un 2021. gadā izvēlējās kārtot centralizēto fizikas eksāmenu un nokārtoja to ar rezultātu, kas ir vismaz 60%, bija tikai 252 jaunieši. Ar katru gadu samazinās to vispārizglītojošo skolu skaits, kurās jaunieši izvēlas kārtot centralizēto fizikas eksāmenu. Ja 2011. gadā to izvēlējās skolēni 81% skolu, tad 2021. gadā tādas bija tikai 44% skolu.

Pēc Eurostat datiem, 2018. gadā dabaszinātņu (bez IT) studentu daudzums no studentu kopskaita valstī bija 2,7%, Latvijai ierindojoties pēdējā vietā starp Eiropas Savienības valstīm! Lielbritānijā dabaszinātņu studenti sastāda 15,2%, Vācijā – 10,2%, Francijā – 9,5%, vidēji ES – 8,1%.

Esam strauji krītošā lejupejošā līknē. Šī situācija apdraud ne tikai Latvijas sekmīgāko, augstas pievienotās vērtības uzņēmumu iespējas ilgtermiņā turpināt darbu Latvijā un līdz ar to papildināt valsts nodokļu ieņēmumus, bet arī degradē Latvijas vidējās izglītības statusu, kuras obligāta sastāvdaļa nav jauniešu izpratne vismaz par dabaszinātņu pamatiem. Tāpēc aicinām steidzami rast iespēju valsts līmenī atbalstīt un rast finansējumu šādām atslēgas iniciatīvām, lai nodrošinātu iespēju katram skolēnam Latvijā kvalitatīvi apgūt fiziku. Uzsveram, ka skolēnu intereses un kompetences vairošanas galvenajiem vēstniekiem ir jābūt skolotājiem. Izglītības sistēmas kvalitāte nevar būt augstāka nekā tās skolotāju kvalitāte.

1. Nodrošināt katru fizikas skolotāju ar pilnu mācību stundu vadīšanai nepieciešamo darba pamatkomplektu – mūsdienīgu, starptautiski atzītu mācību grāmatu, kvalificētu ekspertu apstiprinātiem stundu plāniem un saistīto eksperimentu aprakstiem un to veikšanai nepieciešamajiem pamatkomplektiem. Valsts izglītības satura centra īstenotā vērienīgā projekta Skola2030 ietvaros to nav plānots darīt, pretstatā nozares vajadzībām.

2. Nodrošināt obligāta centralizētā dabaszinātņu eksāmena ieviešanu pamatskolas noslēgumā un obligāta centralizētā eksāmena kādā no dabaszinātņu jomām (fizikā vai ķīmijā, vai bioloģijā, vai dabaszinātnēs) ieviešanu vidusskolā, kā to paredzēja LR MK 2015. gada 2. jūnijā apstiprinātais informatīvais ziņojums. Tajā tika plānots, ka obligāts eksāmens varētu tikt ieviests 2017./18.m.g.

3. Nodrošināt iespējas skolēniem apgūt tehniskās jaunrades interešu izglītību katrā pašvaldībā, paredzot tam valsts finansējumu, lai skolēniem visā Latvijā būtu iespēja piedalīties tehniskās jaunrades nodarbībās tikpat lielā mērā, kā dziedāt korī vai dejot deju kolektīvā. Pašlaik tikai apmēram 5% no visiem interešu izglītības dalībniekiem apmeklē tehniskās jaunrades pulciņus.

Uzskatām, ka šis ir obligātais minimums, lai fizikas izglītības lejupejošo spirāli pārtrauktu, un apliecinām, ka spējam nodrošināt ātru, saliedētu un profesionālu sadarbību starp fizikas un inženierzinātņu atslēgas spēlētājiem, lai atbalstītu minēto iniciatīvu īstenošanu un nodrošinātu nepieciešamo kompetenci.

Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) Fizikas nodaļas vadošie zinātnieki, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pasniedzēji, Latvijas Fizikas skolotāju asociācija, rūpniecības nozaru uzņēmumi ir gatavi ieguldīt savu laiku un infrastruktūru, lai nodrošinātu mācību komplekta maksimāli ātru sagatavošanu un ir jau sagatavojuši tam iestrādes.

Līdz ar obligāta eksāmena ieviešanu LU FMOF un RTU apņemas prasīt šo eksāmenu kā obligātu topošajiem studentiem, lai studētu fizikas un inženierzinātņu programmās. Nozaru asociāciju biedri jau ir ieguldījuši ievērojamus līdzekļus, laiku un ekspertīzi ārpusskolas izglītības attīstībā un apņemas to darīt arī turpmāk.

Aicinām valdību neatlaidīgi turpināt iesākto darbu pie skolotāju algu palielināšanas un skolu tīkla optimizēšanas, kā arī iesakām ieviest valsts atbalsta programmu dabaszinātņu skolotāju atbalstam uz krīzes pārvarēšanas laiku, lai veicinātu topošo un esošu studentu un profesionāļu izvēli par labu skolotāja profesijai, tā nodrošinot pedagogu personāla atjaunotni.

 

Patiesā cieņā,

Normunds Bergs, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs

Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore

Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs

Vitālijs Skrīvelis, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Toms Grīnfelds, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs

Ligita Turnere, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle

Indriķis Muižnieks, Latvijas Universitātes rektors

Sandris Lācis, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes dekāns

Guntars Kitenbergs, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Fizikas nodaļas vadītājs

Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes profesors

Vjačeslavs Kaščejevs, Latvijas Universitātes profesors

Leonīds Ribickis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors

Artūrs Zeps, Rīgas Tehniskās universitātes attīstības prorektors

Juris Blūms, Rīgas Tehniskās universitātes Tehniskās fizikas institūta direktors

Jurģis Poriņš, Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekāns

Māris Turks, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns

Ludmila Belogrudova, Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas prezidente

Komentāri (3)

A.Zagorskis 26.12.2021. 11.08

Nebiju abonējis IR žurnālu kādus divus gadus. Žurnāls labs, tikai man trūka laika to lasīt. Esam saražojuši daudz bērnus, un bērnu kvalitāte mums ir pirmajā vietā. Šobrīd ir nedaudz laiks un sagribējās arī ko uzrakstīt.
Jau kādu laiku es ar ģimeni dzīvoju ārpus Latvijas. Iemesls – Latvijā trūkst ilgtermiņa vīzijas. Kamēr tev ir viens vai divi bērni, tu vari ātri pielāgoties biežajiem valdības manevriem. Bet tikko tev vezumā ir četri, pieci vai vairāk bērnu, tad tavas manevra iespējas ir krietni apgrūtinātas. Turklāt mēs ar sieviņu esam evolūcijas piekritēji, proti – mūsu bērniem attīstības ziņā jābūt pārākiem par mums. Tētis nevar būt teicams biznesmenis vai politiķis, un vienlaicīgi būt arī teicams tētis saviem bērniem. Tāpat mamma nevar būt labākā skolotāja vai psiholoģe, un vienlaicīgi būt arī labākā mamma saviem bērniem. Vienmēr kāds cietīs. Tu vari būt viduvējs biznesā un viduvējs ģimenē. Tā teikt 50 uz 50. Bet abās frontēs simtprocentīgi klāt būt nav iespējams. To es varu visai droši apgalvot, jo pats strādāju skolā par skolotāja palīgu un esmu ciešā kontaktā ar bērniem un viņu vecākiem ikdienā. Nav nozīmes, vai bērns nāk no bagātas ģimenes vai nabadzīgas, ja vecāki, primāri ir aizņemti ar savām lietām, bērni vai nu stagnē vai krīt bezdibenī. Vēlāk šīs kļūdas un trūkumus jaunā cilvēka dzīvē izlabot praktiski nav iespējams.
Man patīk pasekot vāciski un angliski runājošā telpā zinātnieku, politiķu, literātu, futūristu, un citu gudro, loģiski domājošo prātu diskusijām par vienas vai otras valsts iespējamo nākotnes attīstību nākamajos simts gados. Kad gribēju noskaidrot, kādas vīzijas vai prognozes Latvijai ir sagaidāmas nākamajos simts gados, internetā atradu tikai ierakstus par Latvijas simtgades svinībām. Nekādu ierakstu par Latvijas attīstību nākamajos simts gados. Kad biju Latvijā, pajautāju pāris politiķiem, vai viņu partijās ir kādi biedri, kuri nodarbojās ar ilgtermiņa vīziju veidošanu Latvijai. Visi smējās un atbildēja man vienu un to pašu – nākamās vēlēšanas, tā ir mūsu ilgtermiņa vīzija!
Te Jums arī atbilde uz Jūsu aicinājumu.
Protams, ka Latvijā ir platformas un arī cilvēki, kuri diskutē par Latvijas nākotni, tikai katrs to dara tipiskā latviešu manierē – katrs savā sādžā. Partijas savā pagastā, zinātnieki savā, uzņēmēji savā virtuvē, kultūras un literatūras pārstāvji savā ciemā, filozofi – savā. Manuprāt, prātīgi būtu izveidot vienotu platformu, kur ik mēnesi uz dziļām pusnakts sarunām ierastos dažādi inteliģences pārstāvji un izmantojot loģiku, atklāti un dziļi debatētu par Latvijas nākotni uz pasaules kopējā fona, ar iespēju nodrošināt līdzdarbību diskusijās arī plašākai publikai internetā.
Piemēram, es uzskatu, ka Latvijā ir jābūt gudrai un labi pārdomātai trīsvalodības sistēmai (latviešu, angļu un krievu). Kāpēc tā? Tam ir savi loģiski apsvērumi un argumenti, bet tam ir vajadzīgas plašas un dziļas diskusijas. Diemžēl šobrīd tādas nav iespējamas iepriekšminētās domāšanas, pēc būtības, sadrumstalotības dēļ.

+1
0
Atbildēt

0

J.Biotops 22.12.2021. 09.07

Baidos, ka aicinājums ir nokavēts un situācija jau pirms laba laika kļuvusi neatgriezeniska. Un tā nav tikai izglītības tēma, ķeza izriet no nacionālās kultūras (tauta, kas dzied un jūt dziļu riebumu pret sausajiem rēķinātājiem) īpatnībām un to atbalsta visos sabiedrības slānos, arī masu saziņā un “sabiedrībā pazīstamo, tautā mīlēto” dziļi garīgajās izpausmēs..
No mazām dienām bērnam iespējams izrauties no valdošās “humanitārās” tumsonības (nu tik sirsnīgas, skaisti izrotātas) ir tikai tad, ja vecāku izpratne sakrīt ar iespēju atrast pieejamu atbilstošu skolu. Provincē tas pavisam reti kur sagadās.

(Par graujošajām izglītības reformām būtu cits stāsts, tikpat drūms)

Lai nu aicinājuma parakstītājiem kaut mazliet veiktos, paša mazbērnus no valdošā “humānisma” pagaidām ceru nosargāt.

0
0
Atbildēt

1

    A.Zagorskis > J.Biotops 26.12.2021. 07.37

    Reiz man viens valsts sekretārs izstāsīja viena krievu oligarha novērojumus jauniešu dziesmu un deju svētkos Mežaparkā. Viņš teica: “Вы такая интересная нация. У вас было так много больших заводов. Вы все отдали, все продали, но все равно танцуете и поете.”.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu