Ievas Jurjānes un Viestura Kairiša kopdarbs izrādē Smiļģis atnesis abiem Spēlmaņu nakts balvu par «režijas un scenogrāfijas absolūtu saplūsmi», bet intervijā viņi atklāj, ka radošais process ir kā divu taišņu satikšanās mikrosprādzienā
Tiekamies divas reizes — piektdienas vakarā, kad Ievai jāskrien uz koncertu Domā, bet Viesturam uz izrādi Krievu teātrī, tāpēc saruna apraujas pusvārdā, un otrreiz pirmdienas rītā. Visu sarunas laiku Dailes teātrī mūs vēro pie sienas piekārtais Eduarda Smiļģa portrets. Izklausīsies ezoteriski, bet man ir sajūta, ka šos divus viņš paņēmis savā paspārnē. Ka šobrīd šeit ir viņu vieta.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.