Jaunatnes jomu Latvijā regulē Jaunatnes likums un politikas plānošanas dokumenti. Tā ir starpnozaru politika, kas iekļauj izglītību, veselību, labklājību un nodarbinātību, kurām ir nozīmīga loma jebkura jaunieša attīstībā. Jaunatnes politikai būtu jābūt vienai no valsts prioritātēm, gan domājot par valsts ilgtermiņa plānošanu un ekonomisko labklājību, gan nepieciešamajiem cilvēkresursiem. Lai gan 2021. gadā iesākti būtiski uzlabojumi, tomēr jomā joprojām lielākais izaicinājums ir ilgtergmiņa vīzija un gadiem neatrisinātas jomas problēmas – neformālās izglītības atzīšana, jaunatnes darbinieku profesionalizācija, zemais finansējums u.c.
Jaunatnes likums mūsu valstī darbojas jau 11 gadus, tomēr sabiedrībā joprojām trūkst izpratnes par darbu ar jaunatni. Jaunatnes likumā ir noteikts, ka darbs ar jaunatni ir uz jauniešiem vērsts plānotu praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanos. Tomēr nav konkrēti noteikts un definēts, ko tieši dara darbs ar jaunatni, un nezinātājam grūti skaidri, saprotami un praktiski paskaidrot, kas tieši ir darbs ar jaunatni un kurš tiesīgs to veikt. Pašlaik darba ar jaunatni definējums ir pārāk plašs un izplūdis, pat būtiski veidojot atšķirības pašu jaunatnes darbinieku vidū.
Izpratnes trūkums politiķiem
Trūkst izpratnes ne vien par definīciju, bet arī par šī darba nozīmīgumu. Ieguldījums jauniešos ir ieguldījums ilgtermiņā – tiek samazināts risks, ka jaunieši vēlāk dzīvē saskarsies ar bezdarbu, sociālām problēmām vai atkarībām. Lielākā jauniešu organizāciju apvienība biedrība Latvijas Jaunatnes padome šā gada sākumā sāka kampaņu, kuras laikā vērsa sabiedrības un jo īpaši Saeimas deputātu uzmanību uz jomas problēmām un zemo finansējumu. Diemžēl uz oficiālo vēstuli tika saņemtas ārkārtīgi maz deputātu atbildes, lielākā daļa 13. Saeimas deputātu vēstuli vienkārši ignorēja (plašāk šeit).
Tādēļ jo īpaši ironiski ir tas, ka patlaban, diskutējot par 2022. gada valsts budžetu, vairāki 13. Saeimas deputāti ir pēkšņi pievērsušies jaunatnes atbalstam. Tā, piemēram, deputāti A.Latkovskis un A.Čakša (JV), J.Pūce (A/Par), R.Dzintars (NA), J.Jurašs (JKP), izmantojot savas deputātu priekšrocības, deputātu kvotās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem aicināja piešķirt 10 000 eiro Balvu bērnu un jauniešu centram datortehnikas iegādei, 70 000 eiro biedrībai Open radošie centri darbības nodrošināšanai un pārtikas pakām. Savukārt Jaunās Vienotības deputāti A.Latkovskis, A.Čakša, A.Judins, A.Ašeradens un arī J.Pūce no Attīstībai/Par aicināja 30 000 eiro piešķirt biedrībai Papardes zieds jauniešu ar garīga rakstura traucējumiem veselības un tiesību aizstāvībai un izglītībai. Tāpat deputāti J.Jurašs (JKP), R.Dzintars (NA), A.Latkovskis (JV), J.Pūce (A/Par) un A.Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs) aicināja piešķirt 40 000 eiro biedrībai Latvijas mazpulki pamatdarbības nodrošināšanai, liecina informācija Saeimas mājaslapā.
Īpaši skumji ir tas, ka tieši deputāti no partijām Jaunā Vienotība un Nacionālā apvienība nemaz neatbildēja uz LJP vēstuli, savukārt no Jaunās konservatīvās partijas un Attīstībai/Par saņemta kopējā frakcijas atbilde. Tas tikai liecina to, ka šiem deputātiem, 13. Saeimai kopumā un valdībai, atbalstot visus šos priekšlikumus, nav izpratnes, kas notiek jaunatnes politikā, un šāds īstermiņa risinājums ir tikai ielāps problēmām, kuru risinājumiem nauda ir piešķirta.
Finansējums ir nepieciešams un vajadzīgs
Lai gan visas šo biedrību un bērnu un jauniešu centra aktivitātes ir visnotaļ atbalstāmas un tās risina īpaši svarīgas problēmas jauniešu vidū, tomēr Latvijā pastāv vēl citi 163 pašvaldību dibināti jauniešu centri, 42 nevalstisko organizāciju dibināti jauniešu centri, kā arī vairāk nekā 200 jaunatnes organizācijas un organizācijas, kuras strādā ar jauniešiem, kas veic tikpat nozīmīgas aktivitātes.
Valsts budžeta finanšu līdzekļi ir jāpārdala saskaņā ar politikas plānošanas dokumentiem un finanšu pārdali jānodrošina pēc iepriekš noteiktiem, skaidriem kritērijiem, pārraudzības mehānismiem un nospraustiem rezultatīvajiem rādītājiem. Jau tagad Jaunatnes likums pasaka, kā iespējams atbalstīt organizācijas un pašvaldības, un pastāv Jaunatnes politikas valsts programmas finansējums, kas paredzēts tiešajam atbalstam darbā ar jaunatni. Īpaši tuvredzīgi ir piešķirt līdzekļus no valsts budžeta digitālā darba ar jaunatni attīstībai konkrētai pašvaldībai, kad drīzumā būs pieejams Aizsardzības un noturības mehānisma finansējums, kurā būs iespēja 70 pašvaldībām attīstīt jaunatnes digitālo darbu un iegādāties datortehniku, paredzot, ka projektu finansējums būs robežās no 10 000 – 60 000 eiro.
Deputātu kvotas īstermiņa risinājums
Jaunatnes politikas valsts programmai ir jābūt tai, kura veicina jaunatnes jomas attīstību, stiprina organizāciju kapacitāti un jauniešu aktīvu iesaistīšanos. Lai gan šogad ir panākts 131% pieaugums Jaunatnes politikas valsts programmas bāzes finansējumā (754 380 eiro palielinājums), tas joprojām nav pietiekami un neapmierina jaunatnes jomas iesaistīto vajadzības. Deputātu kvotās piešķirtā nauda jaunatnes aktivitātēm būtu jāpiešķir tieši šīs programmas pamatbāzei, lai nodrošinātu valstī darba ar jaunatni attīstību ilgtermiņā.
Šajā sakarā Izglītības un zinātnes ministrijai ļoti svarīgi ir pārskatīt un paredzēt līdzvērtīgus nosacījumus Jaunatnes valsts programmas finansējuma saņemšanai organizācijām, kuras savas struktūras vai uzbūves dēļ nevar būt ierakstītas jaunatnes organizāciju sarakstā, bet veic aktīvu un pierādāmu darbu ar jauniešiem (piemēram, lielāku organizāciju jaunatnes nodaļas, biedrības, kas veic darbu ar jauniešiem, bet nav jaunatnes organizācijas, tās pašlaik uz finansējumu pretendēt nevar).
Zemākais finansējums Baltijā
Finansējums jaunatnes jomā Latvijā joprojām ir zemākais starp Baltijas valstīm – 2022.gadā budžetā paredzēti 1 328 902 eiro. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm – Igaunijā jau 2020. gadā tiešais valsts budžeta atbalsts jaunatnes politikai bija 1 196 216 eiro, bet Lietuvā – 1 424 000 eiro. Būtiski atzīmēt, ka, piemēram, interešu izglītības programmas vai valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes atbalsta finansējums ir, sākot no 7 līdz 17 miljoniem un vairāk.
Līdz ar to ir patiesi neizprotami, kādēļ 13. Saeimas deputāti un valdība tā vietā, lai celtu kopējo jomas nozīmīgumu un atbalstu nozarei, izvēlas īstermiņa risinājumus. Ilgtermiņa risinājums būtu finansējuma celšana jaunatnes politikas valsts programmā, valsts funkciju deleģēšana biedrībām un interese par jaunatnes jomu biežāk nekā gadu pirms vēlēšanām.
Autore ir jaunatnes politikas eksperte
Pagaidām nav neviena komentāra