Vīruss atņēma bērniņu

Latvijā aizvien liels skaits grūtnieču atturas vakcinēties pret Covid-19. Tulkotāja Auda Fjodorova pēc nedzīvi dzimuša dēla vēlas sievietes brīdināt: lūdzu, nekavējieties, jo tas var izglābt gan jūs, gan jūsu mazuli!

Rīgas Dzemdību nams min divas grūtnieces, kuras varētu būt zaudējušas savus bērnus 29. un 37. grūtniecības nedēļā, jo bija pārslimojušas Covid-19. Arī Stradiņa slimnīcā ārsti runā par vairākiem šādiem gadījumiem. Izteikumos mediķi ir uzmanīgi, jo viņu nozarē uz varbūtībām raugās ļoti piesardzīgi — pagaidām ir pārāk maz datu pasaulē un Latvijā par koronavīrusa ietekmi uz grūtniecību, lai cieti kaut ko apgalvotu. 

Tomēr tas, ko ginekologi un dzemdību speciālisti redz slimnīcās ikdienā, liek viņiem satraukties par salīdzinoši lielo grūtnieču skaitu, kas aizvien nogaida ar vakcināciju, jo nepamatoti uzskata to par risku savai un gaidāmā mazuļa veselībai.
«Spontāno abortu skaits pēc Covid-19 pārslimošanas nepieaug — šādu datu nav,» saka Stradiņa slimnīcas ginekoloģe, Sievietes un bērna veselības klīnikas vadītāja Maira Jansone. Viņa skaidro, ka spontānajam abortam ir daudz dažādu iemeslu un atrast tiešu cēloņsakarību ar šo infekciju ir grūti. 

Toties pētījumi apliecina, ka pēc Covid-19 pārslimošanas grūtniecības laikā ir vairāk nedzīvi dzimušu bērnu. «Jāņem vērā, ko Covid-19 vidēji smagā un smagā gaita izraisa grūtniecei: elpošanas mazspēju, skābekļa badu, augstu temperatūru. Tas, protams, ietekmē arī augļa attīstību,» skaidro ārste. 

Otrs fakts, kas ir pierādīts: Covid-19 infekcija saistīta ar paaugstinātu trombu veidošanās risku. «Ja šie trombi veidojas placentā, tas var būt iemesls, kāpēc auglis cieš un aiziet bojā.»

Pēdējā laikā Stradiņos stacionētas vairākas ar koronavīrusu slimas grūtnieces, kuru pirmā sūdzība nav bijusi viņu pašsajūta vīrusa dēļ, bet gan tas, ka mazāk jūt vai nemaz vairs nejūt bērna kustības vēderā. Tas Latvijas ārstiem praksē apliecina pētījumos konstatēto, ka auglis cieš no Covid-19. Cik daudz? Tas katrā gadījumā var būt atšķirīgi, nevar izteikt vispārējus secinājumus. Tomēr galvenā ziņa, ko Maira Jansone vēlas nodot visām grūtniecēm un viņas aprūpējošajiem ginekologiem un ģimenes ārstiem, — ir jāvakcinējas!

Stradiņa slimnīcas pieredzējušajai dakterei piekrīt kolēģe Santa Markova, Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja, ginekoloģe un dzemdību speciāliste. Viņa aicina gan grūtnieces, gan arī kolēģus balstīties zinātniskos pierādījumos, nevis savās sajūtās un bažās: «Visu vadošo pasaules ginekologu, perinatologu, reproduktologu asociāciju viedoklis un zinātniskās datu bāzēs publicētie pētījumi liecina, ka vakcinācija grūtniecēm ir droša. Tā ir vienīgais ceļš, kā sevi un gaidāmo bērniņu pasargāt no Covid-19. Lūdzu kolēģus to paust savām pacientēm! Neitrāla un neizlēmīga atbilde pacientei par vakcināciju nav ārsta cienīga.» 

Infektologs un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis ir vēl skarbāks: «Lai grūtnieces neiet pie tādiem ginekologiem, kuri neiesaka vakcinēties pret Covid-19 vai aicina nogaidīt!» Viņaprāt, ginekologi, kuri nestrādā slimnīcās, neredz smago ainu, ko gaidībās esošām sievietēm atnes inficēšanās ar vīrusu. Tas dažiem ginekologiem ļauj vieglprātīgi manipulēt ar vakcinācijas jautājumu. Realitāte infektoloģijas profesora acīm ir tāda: Latvijā nedzīvi dzimuši jau vairāki bērni pēc tam, kad nevakcinētas grūtnieces pārslimojušas Covid-19. Mirušas arī divas nevakcinētas grūtnieces ar smagu slimības gaitu. 

Pasaules dati rāda, ka grūtniecēm Covid-19 var noritēt smagāk nekā vidēji gados jauniem cilvēkiem populācijā. Izskaidrojums — grūtniecības laikam raksturīgā imūnsupresija jeb traucēta imūnsistēmas spēja cīnīties ar infekciju. «Ļoti nozīmīgi atšķiras vakcinēto un nevakcinēto grūtnieču riski,» uzsver Dumpis. Īpaši svarīgi ar delta variantu saprast, ka smaga slimības gaita grūtniecēm var attīstīties ļoti strauji.

Tomēr statistika 2021. gada rudenī, kad vakcīnas plaši pieejamas un inficēšanās ar Covid-19 Latvijā ir viena no augstākajām pasaulē, aizvien ir slikta. Rīgas Dzemdību nama dati liecina, ka šogad dzemdējušas 76 sievietes ar pozitīvu Covid-19 testu, bet vēl 14 asimptomātiski inficēšanās gadījumi atklāti jau pēc dzemdībām. 

Kopš maija, kad var uzskatīt, ka vakcinācija Latvijā bija plaši pieejama, Dzemdību namā uzskaitītas 475 sievietes, kuras vakcinētas. Tie ir tikai 24% no visām sievietēm, kas šeit dzemdējušas attiecīgajā laika posmā. «Uz šo brīdi mūsu stacionārā vakcinētas jau 35% dzemdētāju,» datiem uzmanību pievērsusi daktere Markova. 

Biežākie baiļu iemesli esot vakcīnu ietekme uz bērniņa attīstību un riski pašas sievietes veselībai. Līdz šim gan ārsti stacionāros nav saskārušies ar grūtniecēm, kurām būtu smagas vakcīnu blaknes. Gluži otrādi, tādas ir no Covid-19 infekcijas. 

«Jaunais Covid-19 variants ir ļoti lipīgs, un slimības gaitu grūtniecei nevar paredzēt — šī slimība ir viltīga,» saka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja Nellija Lietuviete. Viņa savā praksē saskārusies ar divām grūtniecēm, kurām slimības gaita bijusi vidēji smaga un smaga. «Grūtniecība jau pati par sevi ir specifisks stāvoklis, kad jebkādas patoloģijas var noritēt savādāk,» daktere skaidro. «Risks pazaudēt bērniņu nevakcinētai grūtniecei ir liels,» daktere Lietuviete uzsver. «Vienīgā iespēja pie tā nenonākt — vakcinēties,» viņa iedrošina.

Arī četrgadīgas meitas māte Auda Fjodorova ar savu stāstu par šopavasar zaudēto otru bērniņu vēlas citām sievietēm sacīt: pasargājiet sevi no traģēdijas! Kā ar visu, kas saistīts ar Covid-19, vismaz pašreizējā zinātniskās izpētes stadijā, neviens no mums nezina, kā slimība katru var skart — smagi vai viegli, un kādas būs tās sekas uz visu dzīvi.

Pēkšņais mazuļa zaudējums

Savu jaundzimušo dēlu 2021. gada pavasarī, kad Latvijā nesen bija sākta plašāka vakcinācija pret Covid-19, Auda Fjodorova redzēja īsu brīdi. «Kad tu piedzemdē mirušu bērniņu, viņu notīra, ieliek paladziņā un iedod paturēt — tad jūs atvadāties,» sieviete stāsta. 

Viņas dzīves traģiskākais notikums risinājās Stradiņa slimnīcā, klāt bija arī vīrs. Auda — vesela, jauna sieviete, kuras ģimenē jau aug četrus gadus veca meita, otro grūtniecību izstaigāja bez sarežģījumiem. Bērniņš attīstījās labi, pašsajūta lieliska. Bija tikai viens satricinošs notikums pēdējā gaidību trimestrī jeb 32. — 33. nedēļā: sieviete saslima ar Covid-19. Meita bīstamo vīrusu atnesa no bērnudārza, kur bija sasirgusi audzinātāja. 

Astotajā dienā pēc kontakta Audas meitai parādījās vieglas iesnas. Vēl pēc divām dienām — nesaprotamas, līstošas iesnas viņai pašai. Bija 2021. gada 10. marts. Vēl pēc dienas Audu piemeklēja drausmīgas galvassāpes un nespēks. Visu nakti nevarēdama gulēt, jo mocīja slikta pašsajūta, sieviete iedzēra populārus pretsāpju medikamentus. Bija nedēļas nogale. Juzdamās atbildīga, viņa nolēma taisīt testu — ja konstatētu Covid-19, vīrs pirmdien nedotos uz darbu, lai nerodas inficēšanās risks kolēģiem. 

Audas tests izrādījās pozitīvs. Ģimene to uztvēra ar satraukumu, īpaši tāpēc, ka pandēmijas gaitā allaž bija uzmanījušies, ievērojuši ekspertu ieteiktos piesardzības pasākumus. Tikai meita pāris dienas nedēļā gāja uz bērnudārzu, jo kā tulkotājai Audai bija grūti koncentrēties liela apjoma darbam, kad mazā ir mājās. Vēl sieviete devās pie ginekologa, kad to prasīja grūtniecības kalendārs.

Kad marta pirmajā pusē Audai konstatēja saslimšanu ar Covid-19, ārsti viņu mierināja: ir jau trešais grūtniecības trimestris, visam vajadzētu būt labi! Viņa dzēra daudz šķidruma. Iegādājās oksimetru, lai regulāri mērītu skābekļa līmeni asinīs. Pavasarī tika uzskatīts, ka visuzmanīgāk veselība jāvēro 5.—10. slimošanas dienā, jo tieši tad slimības gaita var strauji izmainīties uz labo vai slikto pusi. Tieši piektajā dienā Audai kļuva sliktāk. «Bija visu laiku jāatpūšas, nevarēju paiet,» viņa atceras. «Viss satūcis. Temperatūra, sausa mute un nenormāli smagas naktis.» 

Viņa pievērsa uzmanību tam, ka mazulim vēderā pēkšņi «visu laiku ir disene». Proti, ierasti mierīgais puisītis bija kļuvis ļoti nemierīgs. Turkāt sievietei sāpēja viena niere. Veselu nedēļu viņa mocījās: piespieda sevi dzert šķidrumu tikai tāpēc, ka vajag. Nevarēja paelpot. Kad mēģināja ēst, nebija garšas. Septiņu dienu laikā Auda nometa sešus kilogramus svara. 

Ar šī brīža pieredzi viņa būtu braukusi uz slimnīcu, bet tolaik tā šķita slikta izvēle: lai pie grūtnieces Covid-19 nodaļā pienāktu ginekologs, tam jāģērbjas speciālajā ekipējumā, komunikācija ir apgrūtināta arī psiholoģiski, jo neredzi ārsta seju, atmosfēra ir drūma. Tāpēc ģimenē, konsultējoties ar ārstiem, tika nolemts, ka Auda turpinās izslimot mājās.

Kad slimība pēc 14 dienām sāka atkāpties un Auda tika ārā no stingrās karantīnas, pirmais, pie kā devās, bija ginekologs. Sievietei rekomendēja bērniņa asinsvadu pārbaudi. «Mani uztrauca, ka viņš ir ļoti aktīvs,» sieviete stāsta. «Ir bērni, kuri visu laiku vēderā ir aktīvi, viņiem tā ir norma. Maniem abiem bērniem bija aktivitātes periodi, bet viņi tādi nebija caurām diennaktīm. Kad saslimu ar Covid-19, man likās, ka bērniņam vēderā parādās tāda kā «sišanās pret malām».»

Īsi pirms Lieldienām Audu sagaidīja viena priecīga un viena bēdīga ziņa: ar bērniņu, saskaņā ar izmeklējumiem, viss ir kārtībā, bet viena viņas pašas niere — slima. Kā jau parasti mammas, viņa jutās atvieglota, ka mazajam viss labi, savām veselības problēmām piešķirot otršķirīgu nozīmi. Audai izdevās ātri sakontaktēties ar Stradiņa slimnīcas nefrologu, pandēmijas laikā arī Covid-19 nodaļas vadītāju Kārli Rāceni, kuru sieviete raksturo kā brīnišķīgu, rūpīgu jauno ārstu, un sākās nopietnas «skriešanās sacīkstes» — ar nierēm saistīta operācija vai mazuļa piedzimšana. Kam dot priekšroku? Abas nepieciešamības bija vienlīdz nopietnas.

Ļoti drīz Auda nokļuva Stradiņos uz novērošanu. Ārsti uzskatīja, ka nieru operāciju narkozē veikt būtu labāk pēc mazuļa piedzimšanas. Atlika gaidīt dzemdības. Slimnīcā katru dienu vairākas reizes tika mērīti mazuļa sirdstoņi. Gadījās arī satraucošs brīdis, kad mediķiem mērījumi šķita neskaidri un grūtniece nokļuva uz lielāku izmeklējumu. «Es vēl teicu dakteriem un medmāsām, kuri visu laiku mani apmeklēja, ka varbūt tas ir normāli, jo arī iepriekšējās grūtniecības laikā dakteriem reizēm nepatika mana bērna sirdstoņi, bet viss bija kārtībā,» Auda stāsta. 

Padziļinātais izmeklējums parādīja, ka viss ir kārtībā arī šoreiz — bērna attīstība perfekta un svars ideāls, lai dzemdētu. Sieviete mierīgu sirdi gatavojās dzemdībām pēc dažām dienām — tās tiktu rosinātas ar medikamentu palīdzību. Viņa priecīgi rakstīja īsziņas radiem, ka viss ir labi. Dzimtā gaidīja Audas otro bērniņu, turklāt tie bija dubultie prieki, jo «gan pirmos, gan otros bērnus gaidījām ar vīra māsu gandrīz reizē — viņai piedzima mazliet ātrāk.» 

Otrdiena, 2021. gada 13. aprīļa rīts. Auda pamodās un uztraukti sāka trīties savā slimnīcas gultā. Nevarēja sagaidīt, kad nāks mērīt bērna sirdstoņus, kā tas notika katru rītu. «Es nevarēju saprast, vai mans bērns kustas. Parasti no rītiem, kā gultā grozījos, puisītis man sāka spert. Tajā rītā tā nenotika.» Arī vecmāte nevarēja uztvert bērna sirdstoņus. Sauca palīgos kolēģi. Tad — ārsti ar pārvietojamo ultrasonogrāfijas aparātu. Audas uztraukums auga pa sekundēm. «Sakiet, dakter, ka viss ir labi, es lūdzu. Viņa atbildēja, ka nevar tā pateikt.» 

Kad vēl pēc mirkļa ārstes jau kolektīvi sāka šķirstīt Audas grūtniecības vēsturi, tajā visi rādītāji bija normas robežās. Arī pašas sievietes veselības vēsture, lai gan ar pieturpunktiem, kā, piemēram, gestācijas diabētu, bija labi kontrolēta un neuzrādīja riskus. «Jums nav nekas bijis, lai tā notiktu,» sacīja Maira Jansone, Stradiņu Perinatālās aprūpes centra vadītāja, skatoties daudzos Audas bērna un viņas pašas izmeklējumus. «Tad viņa ieraudzīja, ka esmu pārslimojusi Covid-19.» 

Audas nedzīvi dzimušo bērniņu mediķi dzemdību zālē nomērīja, uzlika viņai uz vēdera, lai abi ar vīru var atvadīties. Ieteica uzņemt fotogrāfijas — vēlāk varētu ilgoties paskatīties. Sieviete stāsta, ka vīrs tiešām laiku pa laikam tās uzlūko, bet pašai tam vēl nav pieticis drosmes. Audas puisītis saņēma personas kodu. Ne tikai abu vecāku sirdīs, bet arī Latvijas valsts dokumentos viņš ir pāra otrais bērns. Patologa slēdzienā par nāves iemeslu rakstīts: antenatāla augļa asfiksija. Vienkāršiem vārdiem, nosmakšana.

Visu sarunas laiku Auda slauka asaras. Racionāla, ļoti vitāla, tomēr ar smagu ievainojumu sirdī. Pusgadu pēc notikušā viņas dienas aizvien paiet kā pa kalniem un lejām. Visgrūtākajos brīžos glābj tas, ka jādzīvo meitas dēļ.

Iespējams, vissāpīgākais šajā stāstā ir tas, ka Auda Fjodorova gribēja vakcinēties pret Covid-19. Nepaspēja — uzaicinājumu savai potei viņa saņēma vienu nedēļu pēc tam, kad bija jau sasirgusi. Jāatgādina, ka tas bija 2021. gada pavasaris un vakcinācija valstī nesen sākusies. 

Tagad sievietei gribas kliegt, kad dzird citu grūtnieču atturēšanos no vakcīnas, jo saklausījušās stāstus par tādām blaknēm kā neauglība vai spontānais aborts, kam nav pierādījumos balstīta pamata. Vakcīna ir vienīgais veids, kā pasargāt no dramatiskajām sekām sevi un visu ģimeni, saka Auda.