Ilustratīvs attēls
Covid-19 izplatības rezultātā aktualizējies jautājumus par gaisa kvalitāti telpās – tēmu, par kuru iepriekš daudzi no mums neaizdomājās. Vienlīdz būtiska ir arī gaisa kvalitāte ārā, kas saskaņā ar Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem ir būtiski pasliktinājusies. Slikts gaiss negatīvi ietekmē ne tikai cilvēkus, kas sirgst ar elpceļu un sirds slimībām, bet ikvienu no mums. Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzskata gaisa piesārņojumu par lielāko vides faktoru radīto risku veselībai.
Nogurums un koncentrēšanās spēju zudums
Runājot par gaisa kvalitāti iekštelpās, jāatzīmē, ka CO2 koncentrācija telpā ir objektīvākais izmērāmais rādītājs, kas liecina par ventilācijas efektivitāti – pietiekamu svaiga gaisa pieplūdi, jo telpas iemītnieki ir galvenais CO2 avots. CO2 koncentrāciju mēra daļiņās uz miljonu jeb daļiņu skaita attiecībā pret tilpumu, kur šīs daļiņas atrodas. Svaigā gaisā, piemēram, priežu mežā pie jūras, ir aptuveni 300 līdz 400 daļiņas, savukārt iekštelpās laba gaisa kvalitāte nozīmē 700 līdz 800 daļiņas.
