Gaisa kvalitāte telpās un ārā – kā tā ietekmē veselību?

Koku trūkums jūtams visā Rīgā

Pēdējo piecu gadu laikā galvaspilsētā izcirsti vairāki tūkstoši koku, taču tieši koki, zaļās zonas un drošība pilsētā ir daži no aspektiem, kas palīdzētu sekmēt iedzīvotāju atgriešanos centrā vai vismaz apturētu aizplūšanu. Šobrīd dažādi uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas, kā arī pilsoniski aktīvie iedzīvotāji ir aktualizējuši pilsētu apzaļumošanas jautājumu, tomēr jāņem vērā, ka arī Rail Baltica viesīs jaunas izmaiņas. 38% rīdzinieku uzskata, ka koku pilsētā varētu būt vairāk, savukārt 7% norādījuši, ka situācija ir kritiska un ļoti nepieciešams to uzlabot, liecina Mežpils alus/Norstat aptaujas dati. Tāpēc ir svarīgi palielināt izpratni par koku nepieciešamību pilsētā un strādāt pie tā, lai pilsēta kļūtu zaļāka.

Daba aizvien vairāk ienāk pilsētvidē – pagalmos un pat birojos

Tendences daudzviet pasaulē liecina, ka daba aizvien vairāk “ienāk” pilsētvidē – namu īpašnieki apzaļumo pagalmus, parādās aizvien vairāk t.s. zaļās ēku fasādes, augu risinājumi tiek iekļauti arī biroju namu plānojumos u.tml. Arī iedzīvotāji vēlas, lai pilsētās būtu zaļās zonas - Mežpils alus un pētījumu centra Norstat veiktās aptaujas dati liecina, ka 38% rīdzinieku un 41% lielo pilsētu iedzīvotāju uzskata, ka situācija koku un zaļo zonu jomā ir apmierinoša, taču koku varētu būt vairāk.

Ģimenes potcelms

Kad Zaiga Apse dibināja uzņēmumu, valsts negribēja piešķirt zemi un banka nedeva kredītu, jo stādu audzēšanu toreiz neuzskatīja par perspektīvu nozari. Šodien zemnieku saimniecības Liepas augļu koki dod saldus augļus ne tikai visā Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Somijā un Lielbritānijā

Tik lēni, kā priede aug

Kokaudzētavas Bulduri uzplaukums sākās grūtos laikos 1999. gadā, kad apzaļumošanas uzņēmumam JLD ļoti trūka stādu, bet toreizējam Bulduru Dārzkopības tehnikumam trūka līdzekļu savas stādaudzētavas uzturēšanai. Apvienojot spēkus, abas puses izrādījās ieguvējas

Rīgas formula – tikvien kā šūpoles un ielas bez bedrēm?

Rīga un tās sakārtošana laiku pa laikam rada karstas diskusijas publiskajā telpā, apvienojot iedzīvotājus vienam mērķim – pilsētvides labiekārtošanai. Veloceliņi un drošība, koku saglabāšanas nepieciešamība centrā un apstādījumu uzturēšana K.Barona ielā. Cilvēki pamazām kļūst arvien sabiedriski aktīvāki un apliecina vēlmi iesaistīties vides vērtību saglabāšanā. Ja runājam par ilgtspējīgu ainavu arhitektūru pilsētā, tad tā tomēr vēl ir relatīvi jauna domāšana, kas pamazām iegulstas mūsu prātos.