Covid-19 kā katalizators digitālās medicīnas transformācijai

  • Lilita Trūpa
  • 27.10.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Pierakstu pie medicīnas speciālista varam veikt internetā, darba nespējas lapas, receptes un nosūtījumus ārsti izraksta elektroniski, digitālie risinājumi medicīnā mūsu ikdienā ir jau vairākus gadus. Tomēr Covid-19 krīze parādīja, kā vēl efektīvāk pievērsties medicīnas digitālo pakalpojumu nodrošināšanai.

Pandēmijas laikā tika ieviestas korekcijas visās darbības sfērās un tagad ļoti aktuāla ir iespēja sniegt pacientiem attālinātās konsultācijas. Video vizītes pie ārsta iepriekš bijām redzējuši filmās, kur tiek piesaistīti ārvalstu eksperti, nu arī mums tā ir ikdiena. Sākoties pandēmijai, 2020. gadā tika apstiprināti Nacionālā Veselības dienesta apmaksas nosacījumi attālinātajām speciālistu konsultācijām, tādejādi atverot ceļu veselības aprūpes transformācijai.

Digitālās medicīnas attīstība neattiecas tikai uz pacientiem, kuriem nav jādodas uz ārstniecības iestādi, tas attiecas arī uz ārstu ikdienas darbu.

Vēl joprojām ārstniecības iestādes likumiskā veidā nespēj pilnvērtīgā apjomā apmainīties ar pacientiem būtisku izmeklējumu rezultātiem, stacionāru, ambulatoru izrakstiem u.c. dokumentiem, kas atvieglotu un paātrinātu lēmumu pieņemšanu, veicot pacienta ārstēšanu. Tomēr ir daļa analīžu rezultātu un izmeklējumu, kas pieejami uzreiz digitālā formātā.

Ja 2017. gadā tikai divi no 100 pacientiem izvēlējās veikt pierakstu elektroniski, šajos četros gados jau katrs desmitais pieraksts ir veikts elektroniski. Pagātnē ir kādreizējās problēmas, kur medicīnas iestāžu darbinieki sazvanās vai veidojas klātienes rindas reģistratūrā, lai pacienti varētu pierakstīties pie speciālista. Elektronisko pierakstu funkcionalitāte ik dienu tiek papildināta - pacients var aplūkot ārsta foto, pie kura dodas, atrast ātrāk un tuvāk pieejamo speciālistu, ar e-komerciju risinājumu starpniecību ir iespējams elektroniski veikt maksu par medicīnas pakalpojumu.

Šī pandēmija ir piespiedusi cilvēkus straujai paradumu maiņai un kļūt digitāli atvērtiem, ikdienas darbs tika pielāgots, lai arī, strādājot attālināti, darbs būtu efektīvs. Covid-19 bija un joprojām ir izcils katalizators, lai medicīnas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi caurskatītu savu darbu, paplašinātu darba spēku un padarītā apjomus.

Piemērs straujai nepieciešamībai izveidot efektīvu IT sistēmu, lai varētu “tikt līdzi” pandēmijai, ir vienotais vakcinācijas tīkls ViVaT. Īpaši veidota IT sistēma, kas koordinē Covid-19 vakcinācijas veicēju kalendārus, reģistrē vakcinācijas faktu, kā arī uztur aktuālu iedzīvotāju vakcinācijas statusu un atbilstību prioritārajām grupām.

Nenoliedzami, nepieciešamība pēc digitalizācijas tikai pieaugs. Gan darba devēji, gan darba ņēmēji ir līdzīgās domās, ka pat apstākļos, kuros būs atļauts atsākt darbu klātienē, daudzi izvēlēsies vismaz dažas dienas nedēļā strādāt no mājām. Ārstu videokonsultācijas kļūs par jebkuram pieejamu alternatīvu ikdienas apstākļos, kad nav laika resursu ārsta apmeklējumam vai speciālists ar pacientu neatrodas vienā pilsētā, reģionā vai pat valstī. Pandēmija ir ieviesusi korekcijas gan ikdienas dzīvē, gan medicīnas nozarē, gan IT jomā un varam tikai turpināt attīstīt un pilnveidot procesus, lai darbu varētu veikt efektīvāk.

 

Autore ir Meditec ārsta birojs Biznesa centra vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Vita Liberte

Latvijas biznesā šobrīd trūkst riska: kā drosmīgi soļi privātajā sektorā var mainīt Latvijas labklājību

Latvijas uzņēmējdarbības vide šobrīd atrodas kritiskā pārejas punktā. Lai arī pēdējo desmitgažu laikā esam vairākkārt pierādījuši spēju ātri mainīties, mūsu ekonomikas sniegums joprojām būtiski atpaliek no attīstītāko valstu līmeņa – gan produktivitātes, gan ienākumu, gan digitālās infrastruktūras kvalitātes ziņā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 41 indeksa punkts, salīdzinot ar vidēji 60,2 OECD valstīs. Šo plaisu nevar aizlāpīt tikai ar efektīvāku darbaspēka izmantošanu vai ieguldījumiem cilvēkresursos vien – nepieciešamas arī stratēģiskas investīcijas tehnoloģijās, digitalizācijā, datu infrastruktūrā un inovācijās.

Viedoklis Jānis Liepiņš

Sporta infrastruktūras finansējums - vai sadale ir godīga?

Latvijā sporta infrastruktūras finansējums joprojām ir centralizēts, un valsts līdzekļu ievērojamākā daļa nonāk vienā vai dažos objektos, kamēr reģionos bāzes noveco, zaudē sertifikāciju un nespēj pilnvērtīgi nodrošināt mūsdienām atbilstošus pakalpojumus.

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Jaunākajā žurnālā