Covid-19 kā katalizators digitālās medicīnas transformācijai

  • Lilita Trūpa
  • 27.10.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Pierakstu pie medicīnas speciālista varam veikt internetā, darba nespējas lapas, receptes un nosūtījumus ārsti izraksta elektroniski, digitālie risinājumi medicīnā mūsu ikdienā ir jau vairākus gadus. Tomēr Covid-19 krīze parādīja, kā vēl efektīvāk pievērsties medicīnas digitālo pakalpojumu nodrošināšanai.

Pandēmijas laikā tika ieviestas korekcijas visās darbības sfērās un tagad ļoti aktuāla ir iespēja sniegt pacientiem attālinātās konsultācijas. Video vizītes pie ārsta iepriekš bijām redzējuši filmās, kur tiek piesaistīti ārvalstu eksperti, nu arī mums tā ir ikdiena. Sākoties pandēmijai, 2020. gadā tika apstiprināti Nacionālā Veselības dienesta apmaksas nosacījumi attālinātajām speciālistu konsultācijām, tādejādi atverot ceļu veselības aprūpes transformācijai.

Digitālās medicīnas attīstība neattiecas tikai uz pacientiem, kuriem nav jādodas uz ārstniecības iestādi, tas attiecas arī uz ārstu ikdienas darbu.

Vēl joprojām ārstniecības iestādes likumiskā veidā nespēj pilnvērtīgā apjomā apmainīties ar pacientiem būtisku izmeklējumu rezultātiem, stacionāru, ambulatoru izrakstiem u.c. dokumentiem, kas atvieglotu un paātrinātu lēmumu pieņemšanu, veicot pacienta ārstēšanu. Tomēr ir daļa analīžu rezultātu un izmeklējumu, kas pieejami uzreiz digitālā formātā.

Ja 2017. gadā tikai divi no 100 pacientiem izvēlējās veikt pierakstu elektroniski, šajos četros gados jau katrs desmitais pieraksts ir veikts elektroniski. Pagātnē ir kādreizējās problēmas, kur medicīnas iestāžu darbinieki sazvanās vai veidojas klātienes rindas reģistratūrā, lai pacienti varētu pierakstīties pie speciālista. Elektronisko pierakstu funkcionalitāte ik dienu tiek papildināta - pacients var aplūkot ārsta foto, pie kura dodas, atrast ātrāk un tuvāk pieejamo speciālistu, ar e-komerciju risinājumu starpniecību ir iespējams elektroniski veikt maksu par medicīnas pakalpojumu.

Šī pandēmija ir piespiedusi cilvēkus straujai paradumu maiņai un kļūt digitāli atvērtiem, ikdienas darbs tika pielāgots, lai arī, strādājot attālināti, darbs būtu efektīvs. Covid-19 bija un joprojām ir izcils katalizators, lai medicīnas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi caurskatītu savu darbu, paplašinātu darba spēku un padarītā apjomus.

Piemērs straujai nepieciešamībai izveidot efektīvu IT sistēmu, lai varētu “tikt līdzi” pandēmijai, ir vienotais vakcinācijas tīkls ViVaT. Īpaši veidota IT sistēma, kas koordinē Covid-19 vakcinācijas veicēju kalendārus, reģistrē vakcinācijas faktu, kā arī uztur aktuālu iedzīvotāju vakcinācijas statusu un atbilstību prioritārajām grupām.

Nenoliedzami, nepieciešamība pēc digitalizācijas tikai pieaugs. Gan darba devēji, gan darba ņēmēji ir līdzīgās domās, ka pat apstākļos, kuros būs atļauts atsākt darbu klātienē, daudzi izvēlēsies vismaz dažas dienas nedēļā strādāt no mājām. Ārstu videokonsultācijas kļūs par jebkuram pieejamu alternatīvu ikdienas apstākļos, kad nav laika resursu ārsta apmeklējumam vai speciālists ar pacientu neatrodas vienā pilsētā, reģionā vai pat valstī. Pandēmija ir ieviesusi korekcijas gan ikdienas dzīvē, gan medicīnas nozarē, gan IT jomā un varam tikai turpināt attīstīt un pilnveidot procesus, lai darbu varētu veikt efektīvāk.

 

Autore ir Meditec ārsta birojs Biznesa centra vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dace Tauriņa

Alga nav tikai cipars, tas ir cieņas jautājums

Diskutējot par atalgojumu, nereti tiek skarts jautājums par minimālo algu kā zemāko atalgojuma slieksni. 2025. gadā minimālā alga Latvijā ir 740 eiro - par 40 eiro vairāk, nekā tā bija pērn. Šogad tā sasniegs 780 eiro pirms nodokļu nomaksas, un saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem minimālo algu saņem gandrīz piektā daļa darba ņēmēju. Patiesībā politikas veidotājiem, lemjot par atalgojuma slieksni, būtu jārunā arī par cilvēcīgu algu un šajā kontekstā ir svarīgi analizēt, kāda ir dzīvei nepieciešamā alga (living wage) Rīgā un reģionos. Šī summa ir krietni lielāka par 740 eiro.

Viedoklis Toms Nāburgs

Latvijas pirmais hibrīdparks iezīmē jaunu posmu valsts enerģētikas attīstībā

Jau apritējis gandrīz gads, kopš Latvija atvienojās no BRELL elektroenerģijas tīkla, kas nozīmē – lai stiprinātu enerģētisko drošību, nepieciešama diversificēta ražošana un spēja uzglabāt atjaunojamo enerģiju, pārvēršot to stabilā jaudā.

Viedoklis Edgars Čerkovskis

Aiz cipariem ir īsti bērni, vai Latvijā ir apdraudētas skolas – sociālie uzņēmumi?

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas  pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Viedoklis Juris Grišins

Baltijas obligāciju tirgus – izaugsmes un diversifikācijas izaicinājumi

Daudz jau runāts par to, ka pēdējo gadu laikā obligācijas kļuvušas par nozīmīgu finansējuma piesaistes instrumentu Baltijas valstīs, taču mazāk par to, ka Latvijā šī izaugsme koncentrējas ap patēriņa kreditēšanas un nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem. Tas liek uzdot jautājumus, kādas ir iespējas šajā tirgū izveidot diversificēt obligāciju portfeli?

Jaunākajā žurnālā