Covid-19 kā katalizators digitālās medicīnas transformācijai

  • Lilita Trūpa
  • 27.10.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Pierakstu pie medicīnas speciālista varam veikt internetā, darba nespējas lapas, receptes un nosūtījumus ārsti izraksta elektroniski, digitālie risinājumi medicīnā mūsu ikdienā ir jau vairākus gadus. Tomēr Covid-19 krīze parādīja, kā vēl efektīvāk pievērsties medicīnas digitālo pakalpojumu nodrošināšanai.

Pandēmijas laikā tika ieviestas korekcijas visās darbības sfērās un tagad ļoti aktuāla ir iespēja sniegt pacientiem attālinātās konsultācijas. Video vizītes pie ārsta iepriekš bijām redzējuši filmās, kur tiek piesaistīti ārvalstu eksperti, nu arī mums tā ir ikdiena. Sākoties pandēmijai, 2020. gadā tika apstiprināti Nacionālā Veselības dienesta apmaksas nosacījumi attālinātajām speciālistu konsultācijām, tādejādi atverot ceļu veselības aprūpes transformācijai.

Digitālās medicīnas attīstība neattiecas tikai uz pacientiem, kuriem nav jādodas uz ārstniecības iestādi, tas attiecas arī uz ārstu ikdienas darbu.

Vēl joprojām ārstniecības iestādes likumiskā veidā nespēj pilnvērtīgā apjomā apmainīties ar pacientiem būtisku izmeklējumu rezultātiem, stacionāru, ambulatoru izrakstiem u.c. dokumentiem, kas atvieglotu un paātrinātu lēmumu pieņemšanu, veicot pacienta ārstēšanu. Tomēr ir daļa analīžu rezultātu un izmeklējumu, kas pieejami uzreiz digitālā formātā.

Ja 2017. gadā tikai divi no 100 pacientiem izvēlējās veikt pierakstu elektroniski, šajos četros gados jau katrs desmitais pieraksts ir veikts elektroniski. Pagātnē ir kādreizējās problēmas, kur medicīnas iestāžu darbinieki sazvanās vai veidojas klātienes rindas reģistratūrā, lai pacienti varētu pierakstīties pie speciālista. Elektronisko pierakstu funkcionalitāte ik dienu tiek papildināta - pacients var aplūkot ārsta foto, pie kura dodas, atrast ātrāk un tuvāk pieejamo speciālistu, ar e-komerciju risinājumu starpniecību ir iespējams elektroniski veikt maksu par medicīnas pakalpojumu.

Šī pandēmija ir piespiedusi cilvēkus straujai paradumu maiņai un kļūt digitāli atvērtiem, ikdienas darbs tika pielāgots, lai arī, strādājot attālināti, darbs būtu efektīvs. Covid-19 bija un joprojām ir izcils katalizators, lai medicīnas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi caurskatītu savu darbu, paplašinātu darba spēku un padarītā apjomus.

Piemērs straujai nepieciešamībai izveidot efektīvu IT sistēmu, lai varētu “tikt līdzi” pandēmijai, ir vienotais vakcinācijas tīkls ViVaT. Īpaši veidota IT sistēma, kas koordinē Covid-19 vakcinācijas veicēju kalendārus, reģistrē vakcinācijas faktu, kā arī uztur aktuālu iedzīvotāju vakcinācijas statusu un atbilstību prioritārajām grupām.

Nenoliedzami, nepieciešamība pēc digitalizācijas tikai pieaugs. Gan darba devēji, gan darba ņēmēji ir līdzīgās domās, ka pat apstākļos, kuros būs atļauts atsākt darbu klātienē, daudzi izvēlēsies vismaz dažas dienas nedēļā strādāt no mājām. Ārstu videokonsultācijas kļūs par jebkuram pieejamu alternatīvu ikdienas apstākļos, kad nav laika resursu ārsta apmeklējumam vai speciālists ar pacientu neatrodas vienā pilsētā, reģionā vai pat valstī. Pandēmija ir ieviesusi korekcijas gan ikdienas dzīvē, gan medicīnas nozarē, gan IT jomā un varam tikai turpināt attīstīt un pilnveidot procesus, lai darbu varētu veikt efektīvāk.

 

Autore ir Meditec ārsta birojs Biznesa centra vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Diāna Frīdenberga

Ko privātie namu apsaimniekotāji var piedāvāt daudzdzīvokļu namiem?

“Ledus ir sakustējies” - mājokļu apsaimniekošanas tirgū šobrīd sākusies neparasta un sen neredzēta kustība. Mēs redzam, ka dzīvojamo māju iedzīvotāji aktīvi sākuši interesēties par savas mājas pārvaldnieka maiņu. Un ne velti tas tā ir – pašvaldību uzņēmumi, kas ilgus gadus apsaimnieko mājas, maigi sakot, ne vienmēr spēj sniegt patiesi kvalitatīvus un uz klientu vērstus pakalpojumus. Bet kas tieši spēja “iekustināt” iedzīvotājus? Redziet, šobrīd mainās normatīvo aktu regulējums, kas attiecināms uz to māju apsaimniekošanu, kuras līdz šim parvaldīja pašvaldību uzņēmumi.

Viedoklis Gundars Smans

Līgumsods autostāvvietās: instruments kārtībai, nevis sodīšanai

Publiskajā telpā nereti redzam diskusijas par autovadītājiem piešķirtajiem sodiem par maksas autostāvvietu nekorektu izmantošanu. Pārsvarā šos līgumsodus uztver kā netaisnību, operatora iegribu un visatļautību. Vai operatora galvenais mērķis ir iekasēt pēc iespējas vairāk soda naudas principa pēc? Vai varbūt līgumsods ir galējais līdzeklis, ar kura palīdzību nodrošināt godīgus spēles noteikumus ikvienam stāvvietas lietotājam?

Viedoklis Līna Kovalevska

Divi jautājumi par pārmaiņām (un Jaungada apņemšanos)

Es esmu psiholoģe. Tas nozīmē (arī) to, ka bieži mans darbs ir satikt tos cilvēkus, kuri vēlas pārmaiņas savā dzīvē. Mans darbs ir konsultēt, atbalstīt, iedrošināt, uzdot “pareizos” jautājumus (arī, ja tie ir nepatīkami), nesamierināties ar pirmo sniegto atbildi, apšaubīt, mudināt meklēt, izmēģināt un ietērpt savu pieredzi vārdos.

Jaunākajā žurnālā