Covid-19 kā katalizators digitālās medicīnas transformācijai

  • Lilita Trūpa
  • 27.10.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Pierakstu pie medicīnas speciālista varam veikt internetā, darba nespējas lapas, receptes un nosūtījumus ārsti izraksta elektroniski, digitālie risinājumi medicīnā mūsu ikdienā ir jau vairākus gadus. Tomēr Covid-19 krīze parādīja, kā vēl efektīvāk pievērsties medicīnas digitālo pakalpojumu nodrošināšanai.

Pandēmijas laikā tika ieviestas korekcijas visās darbības sfērās un tagad ļoti aktuāla ir iespēja sniegt pacientiem attālinātās konsultācijas. Video vizītes pie ārsta iepriekš bijām redzējuši filmās, kur tiek piesaistīti ārvalstu eksperti, nu arī mums tā ir ikdiena. Sākoties pandēmijai, 2020. gadā tika apstiprināti Nacionālā Veselības dienesta apmaksas nosacījumi attālinātajām speciālistu konsultācijām, tādejādi atverot ceļu veselības aprūpes transformācijai.

Digitālās medicīnas attīstība neattiecas tikai uz pacientiem, kuriem nav jādodas uz ārstniecības iestādi, tas attiecas arī uz ārstu ikdienas darbu.

Vēl joprojām ārstniecības iestādes likumiskā veidā nespēj pilnvērtīgā apjomā apmainīties ar pacientiem būtisku izmeklējumu rezultātiem, stacionāru, ambulatoru izrakstiem u.c. dokumentiem, kas atvieglotu un paātrinātu lēmumu pieņemšanu, veicot pacienta ārstēšanu. Tomēr ir daļa analīžu rezultātu un izmeklējumu, kas pieejami uzreiz digitālā formātā.

Ja 2017. gadā tikai divi no 100 pacientiem izvēlējās veikt pierakstu elektroniski, šajos četros gados jau katrs desmitais pieraksts ir veikts elektroniski. Pagātnē ir kādreizējās problēmas, kur medicīnas iestāžu darbinieki sazvanās vai veidojas klātienes rindas reģistratūrā, lai pacienti varētu pierakstīties pie speciālista. Elektronisko pierakstu funkcionalitāte ik dienu tiek papildināta - pacients var aplūkot ārsta foto, pie kura dodas, atrast ātrāk un tuvāk pieejamo speciālistu, ar e-komerciju risinājumu starpniecību ir iespējams elektroniski veikt maksu par medicīnas pakalpojumu.

Šī pandēmija ir piespiedusi cilvēkus straujai paradumu maiņai un kļūt digitāli atvērtiem, ikdienas darbs tika pielāgots, lai arī, strādājot attālināti, darbs būtu efektīvs. Covid-19 bija un joprojām ir izcils katalizators, lai medicīnas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi caurskatītu savu darbu, paplašinātu darba spēku un padarītā apjomus.

Piemērs straujai nepieciešamībai izveidot efektīvu IT sistēmu, lai varētu “tikt līdzi” pandēmijai, ir vienotais vakcinācijas tīkls ViVaT. Īpaši veidota IT sistēma, kas koordinē Covid-19 vakcinācijas veicēju kalendārus, reģistrē vakcinācijas faktu, kā arī uztur aktuālu iedzīvotāju vakcinācijas statusu un atbilstību prioritārajām grupām.

Nenoliedzami, nepieciešamība pēc digitalizācijas tikai pieaugs. Gan darba devēji, gan darba ņēmēji ir līdzīgās domās, ka pat apstākļos, kuros būs atļauts atsākt darbu klātienē, daudzi izvēlēsies vismaz dažas dienas nedēļā strādāt no mājām. Ārstu videokonsultācijas kļūs par jebkuram pieejamu alternatīvu ikdienas apstākļos, kad nav laika resursu ārsta apmeklējumam vai speciālists ar pacientu neatrodas vienā pilsētā, reģionā vai pat valstī. Pandēmija ir ieviesusi korekcijas gan ikdienas dzīvē, gan medicīnas nozarē, gan IT jomā un varam tikai turpināt attīstīt un pilnveidot procesus, lai darbu varētu veikt efektīvāk.

 

Autore ir Meditec ārsta birojs Biznesa centra vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā