Covid-19 kā katalizators digitālās medicīnas transformācijai

  • Lilita Trūpa
  • 27.10.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Pierakstu pie medicīnas speciālista varam veikt internetā, darba nespējas lapas, receptes un nosūtījumus ārsti izraksta elektroniski, digitālie risinājumi medicīnā mūsu ikdienā ir jau vairākus gadus. Tomēr Covid-19 krīze parādīja, kā vēl efektīvāk pievērsties medicīnas digitālo pakalpojumu nodrošināšanai.

Pandēmijas laikā tika ieviestas korekcijas visās darbības sfērās un tagad ļoti aktuāla ir iespēja sniegt pacientiem attālinātās konsultācijas. Video vizītes pie ārsta iepriekš bijām redzējuši filmās, kur tiek piesaistīti ārvalstu eksperti, nu arī mums tā ir ikdiena. Sākoties pandēmijai, 2020. gadā tika apstiprināti Nacionālā Veselības dienesta apmaksas nosacījumi attālinātajām speciālistu konsultācijām, tādejādi atverot ceļu veselības aprūpes transformācijai.

Digitālās medicīnas attīstība neattiecas tikai uz pacientiem, kuriem nav jādodas uz ārstniecības iestādi, tas attiecas arī uz ārstu ikdienas darbu.

Vēl joprojām ārstniecības iestādes likumiskā veidā nespēj pilnvērtīgā apjomā apmainīties ar pacientiem būtisku izmeklējumu rezultātiem, stacionāru, ambulatoru izrakstiem u.c. dokumentiem, kas atvieglotu un paātrinātu lēmumu pieņemšanu, veicot pacienta ārstēšanu. Tomēr ir daļa analīžu rezultātu un izmeklējumu, kas pieejami uzreiz digitālā formātā.

Ja 2017. gadā tikai divi no 100 pacientiem izvēlējās veikt pierakstu elektroniski, šajos četros gados jau katrs desmitais pieraksts ir veikts elektroniski. Pagātnē ir kādreizējās problēmas, kur medicīnas iestāžu darbinieki sazvanās vai veidojas klātienes rindas reģistratūrā, lai pacienti varētu pierakstīties pie speciālista. Elektronisko pierakstu funkcionalitāte ik dienu tiek papildināta - pacients var aplūkot ārsta foto, pie kura dodas, atrast ātrāk un tuvāk pieejamo speciālistu, ar e-komerciju risinājumu starpniecību ir iespējams elektroniski veikt maksu par medicīnas pakalpojumu.

Šī pandēmija ir piespiedusi cilvēkus straujai paradumu maiņai un kļūt digitāli atvērtiem, ikdienas darbs tika pielāgots, lai arī, strādājot attālināti, darbs būtu efektīvs. Covid-19 bija un joprojām ir izcils katalizators, lai medicīnas informācijas tehnoloģiju uzņēmumi caurskatītu savu darbu, paplašinātu darba spēku un padarītā apjomus.

Piemērs straujai nepieciešamībai izveidot efektīvu IT sistēmu, lai varētu “tikt līdzi” pandēmijai, ir vienotais vakcinācijas tīkls ViVaT. Īpaši veidota IT sistēma, kas koordinē Covid-19 vakcinācijas veicēju kalendārus, reģistrē vakcinācijas faktu, kā arī uztur aktuālu iedzīvotāju vakcinācijas statusu un atbilstību prioritārajām grupām.

Nenoliedzami, nepieciešamība pēc digitalizācijas tikai pieaugs. Gan darba devēji, gan darba ņēmēji ir līdzīgās domās, ka pat apstākļos, kuros būs atļauts atsākt darbu klātienē, daudzi izvēlēsies vismaz dažas dienas nedēļā strādāt no mājām. Ārstu videokonsultācijas kļūs par jebkuram pieejamu alternatīvu ikdienas apstākļos, kad nav laika resursu ārsta apmeklējumam vai speciālists ar pacientu neatrodas vienā pilsētā, reģionā vai pat valstī. Pandēmija ir ieviesusi korekcijas gan ikdienas dzīvē, gan medicīnas nozarē, gan IT jomā un varam tikai turpināt attīstīt un pilnveidot procesus, lai darbu varētu veikt efektīvāk.

 

Autore ir Meditec ārsta birojs Biznesa centra vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Andris Ramoliņš

Kokrūpniecības nākotne sākas ar atklātību valsts mežos

Pirms dažiem gadiem itāļu ekonomists un politiķis, agrākais ECB prezidents, Mario Dragi savā ziņojumā secināja, ka Eiropas Savienība zaudē tempu salīdzinājumā ar ASV un Ķīnu – īpaši inovāciju, produktivitātes un tehnoloģiju jomā, kas ietekmē ilgtermiņa izaugsmi un dzīves līmeni. Latvija, savukārt, zaudē produktivitātē un attīstībā saviem kaimiņiem, īpaši, Lietuvai. Dragi pievērsās visai Eiropas Savienībai, es šajā rakstā pievērsīšos Latvijai, un vēl šaurāk, kokrūpniecībai – nozarei, kuru pārzinu vislabāk. Stagnāciju šajā nozarē var sākt pārvarēt ar pāris pareiziem lēmumiem.

Viedoklis Ralfs Pilsētnieks

Vai vistu mēsli ir jaunais zelts?

Latvijā ir iestājusies kārtīga ziema un meteorologi brīdina, ka termometra stabiņš varētu noslīdēt pat zem -20 grādu atzīmes. Tas nozīmē, ka arī apkures sistēmām jāstrādā intensīvāk un ilgāk. Ja pilsētas siltumapgāde balstās uz dabasgāzes izmantošanu, aukstuma periodos pieprasījums aug un cenas var būt augstākas, arī fosilā kurināmā tarifi ir jutīgi pret tirgus svārstībām.

Viedoklis Mārtiņš Freibergs

Līdzsvars starp piesardzību un drosmi: kā Baltijas uzņēmēji kaļ attīstības plānus?

Pēdējo gadu izaicinājumi – no augstām procentu likmēm līdz ģeopolitiskajām svārstībām – ir kļuvuši par uzņēmējdarbības jauno realitāti, kas liek uzņēmējiem daudz rūpīgāk izvērtēt stratēģiskos lēmumus un izaugsmes potenciālu. Tomēr jaunākie OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati* atklāj optimistisku ainu: Baltijas uzņēmēji nevis turpina nogaidīšanas režīmu, bet mērķtiecīgi plāno nākamo izaugsmes posmu.

Jaunākajā žurnālā