Par intelektuālā īpašuma aizsardzību jāmāca jau skolā

  • Baiba Graube
  • 13.10.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Palūkojoties apkārt, ir skaidrs, ka dzīvojam zīmolu sabiedrībā, kur ikkatrs produkts vai pakalpojums ir kāda uzņēmuma intelektuālais īpašums. Turklāt šeit nav runa tikai par zīmolu jeb precīzāk - preču zīmi. Mūsdienās preces iepakojumu vai krēsla ārējo veidolu var aizsargāt kā reģistrētu dizainparaugu, bet izgudrojumu - ar patentu. Patentu valde ilgus gadus veic skaidrojošu darbu bērnu un jauniešu auditorijai par intelektuālo īpašumu, jo īpaši par rūpnieciskā dizaina īpašumu - preču zīmēm, dizainparaugiem un patentiem.

Nelielai atkāpei jāuzsver, ka pastāv pozitīva saistība starp reģistrētām intelektuālā īpašuma tiesībām un uzņēmuma ekonomiskās darbības rezultātiem. Piemēram, Eiropas līmeņa pētījumā secināts, ka uzņēmumos, kuri ir reģistrējuši rūpnieciskā īpašuma objektus, ieņēmumi uz vienu darbinieku vidēji ir par 55% augstāki nekā uzņēmumos, kuriem nav reģistrētu rūpnieciskā īpašuma objektu. Uzņēmumiem, kuriem pieder tikai patenti, ir par 43% augstāki ieņēmumi uz vienu darbinieku. Bet uzņēmumiem, kuriem pieder tikai preču zīmes — par 56% augstāki ieņēmumi, tikai dizainparaugu īpašniekiem — par 31%, patentu un preču zīmju īpašniekiem — par 58%, un patentu un dizainparaugu īpašniekiem — par 39%.

Pētījumos, ko veica Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs, konstatēts, ka katrs no četriem mazajiem uzņēmumiem Eiropā apgalvo, ka ir cietis no intelektuālā īpašuma pārkāpumiem. 33% uzņēmumu, kuriem pieder intelektuālā īpašuma tiesības, piemēram, preču zīmes vai patenti, ziņoja, ka intelektuālā īpašuma pārkāpumu rezultātā ir samazinājies vispārējais apgrozījums, savukārt 27% ziņoja par kaitējumu reputācijai, bet 15% – par konkurētspējas zaudēšanu. Arī uz valstu ekonomiku viltojumu atstātā ietekme ir dramatiska – viltojumu rezultātā ik gadu budžeta ieņēmumos ES valstīs netiek iekasēti nodokļos līdz pat 15 miljardiem eiro, jo viltoto preču ražotāji un izplatītāji nemaksā nodokļus un sociālās iemaksas.

Analizējot situāciju Latvijā, var secināt, ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu rādītie zaudējumi atbilst aptuveni 45 miljoniem eiro.

Tāpēc ir svarīgi bērniem un jauniešiem jau skolas vecumā skaidrot par rūpniecisko īpašumu.

Izpratne par intelektuālā īpašuma vērtību veicina jauniešu radošumu, inovācijas, kā arī interesi par uzņēmējdarbību. Jau 2018. gadā Eiropas Savienības Izglītības padome aicināja iekļaut intelektuālo īpašumu un ar to saistītās lietas kompetencēs, kas eiropiešiem būtu jāapgūst viņu izglītības procesā. Aizsargāt savu darbu un cienīt citu darbu - tas ir šīs izglītības sistēmas galvenais pamatprincips. Šā iemesla dēļ zināšanām par intelektuālo īpašumu jābūt nostiprinātām jaunās paaudzes izglītībā.

Lai veicinātu skolēnu izpratni par intelektuālo īpašumu, Patentu valde ir izstrādājusi metodiskos materiālus vispārējās, kā ar vidējās profesionālās izglītības pedagogiem, lai pilnveidotu mācību stundu saturu, iekļaujot tajā jautājumus, kas skar rūpniecisko īpašumu. Tajā iekļautas sešas tēmas, kas ir pielāgotas skolēniem no 1. līdz pat 12.klasei: intelektuālais īpašums, izgudrojumi un patenti, preču zīmes, dizainparaugi, aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā arī aizsardzība pret viltojumiem. Latvija pašreiz ir viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kura šādu izdevumu ir sagatavojusi, lai tādējādi starpdisciplināri un saturiski apskatītu plašu tēmu loku.

Latvijā izveidotas programmas, lai skolēni sāktu veidot savus mācību uzņēmumus, tādējādi izprotot uzņēmējdarbības pamatus un ļaujot meklēt radošus veidus kā sākt pelnīt. Biedrība Junior Achievement Latvia iegulda milzīgu darbu šīs kustības pilnveidošanā, skolotāju apmācībā un jauniešu ieinteresēšanā. Pašreiz norit Patentu valdes organizētais konkurss Radošais intelektuālis, kura mērķis ir attīstīt radošumu un sekmēt skolēnu izpratni par rūpnieciskā īpašuma nozīmi un tā pielietojumu uzņēmējdarbībā. Skolēni aicināti sagatavot trīs uzdevumus par intelektuālā īpašuma tematiku, kas būtu aktuāli darbu radītāju vienaudžiem. Jaunrades uzdevumus skolēni var veidot, gan fotografējot, gan filmējot, gan veidojot dažādus testus un krustvārdu mīklas, kā arī citādi radoši izpaužoties, lai tādējādi rosinātu interesi par intelektuālā īpašuma nozīmību. Aicinām skolēnus, kā arī skolotājus rosināt citus jauniešus piedalīties šajā konkursā, lai stiprinātu izpratni par intelektuālā īpašuma jomu Latvijā!

 

Autore ir Patentu valdes direktora pienākumu izpildītāja

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā “Origo” izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā