10 gadus vecā Markusa lomā Damirs Onackis. Publicitātes foto
Vai tumsā iespējama gaisma? Atbilde meklējama Bedrē
Skatoties režisores Daces Pūces veidoto filmu Bedre, neizbēgami jādomā par šobrīd ar Covid-19 smagi sasirgušā krievu kinoklasiķa Andreja Zvjaginceva darbu — drāmu Nemīlestība, kurā pieaugušie ir tik aizņemti ar indes spļaušanu naidīgas šķiršanās laikā, ka nepamana sava mazā dēla pazušanu.
Arī Pūces filmas galvenais varonis — 10 gadus vecais Markuss (Damirs Onackis) — viens pats maldās pa pieaugušo aizvainojumu, pāridarījumu un zaudējumu samezgloto attiecību līkločiem. Viņš aug pie vecmāmiņas (Dace Eversa) — šeptīgas kora vadītājas — kādā Latvijas mazpilsētā.
Rakstnieces Janas Egles darbos balstītais filmas stāsts vijas ap tumšu notikumu — Markuss ir vainīgs pie tā, ka viņa rotaļu biedrene Emīlija (Luīze Brikenberga) mežā ir iekritusi dziļā bedrē un tur bijusi spiesta pavadīt vairākas dienas. Līdzcilvēku aizdomīgie, nosodošie skati zēna vientulības izraisīto savrupību ātri vien interpretē kā nespēju iekļauties sabiedrības rāmjos, kuras pamatā ir nevesels ļaunums.
