Žurnālu Avots un Rodņik redakcija nepilnā sastāvā 1986. gada rudenī. No kreisās: Normunds Naumanis, Gints Jansons, Oļegs Mihaļēvičs, Klāvs Elsbergs, Andra Neiburga, Aivars Tarvids, Vladis Spāre, Aivars Kļavis. Arhīva foto
Fragmenti no grāmatas
Pandēmijai sākoties, nācās atlikt malā iecerēto. Nebija iespējas strādāt muzejos, arhīvos vai bibliotēkās. Kļuva arvien sarežģītāk norunāt tikšanās ar vēsturniekiem un citiem profesionāļiem. Neviens nezināja, cik ilgi tas turpināsies, ar ko viss beigsies. Toties bija īstais brīdis mēģināt pašam kaut nedaudz izprast sevi, pasauli ap sevi un tās vērtības. Gan pārejošās, gan pastāvīgās. Tās, kurām mēs kalpojam, un tās, kuras kalpo mums.
Tāpēc 2020. gada 14. martā es sāku rakstīt grāmatu Avota laiks. Grāmatu par to, kas notika pirms vairāk nekā 35 gadiem, kad tapa un sāka iznākt žurnāls Avots. Sapratu, ka manā vietā neviens cits to nedarīs. Tāpat jau daudz pazudis nebūtībā, aizmirsies vai, vēl ļaunāk, deformējies, pielāgojoties šodienas izpratnei par toreizējo situāciju. Bet daļu notikušā smadzenes, sargādamas sevi, vienkārši nobloķējušas. Jo tas bija ārkārtīgi pretrunīgs, sarežģīts, dramatisks un dīvains laiks.
