Vecākiem un bērniem kopīgi jāizstrādā noteikumi tehnoloģiju lietošanai

  • Baiba Satori, privātās pirmsskolas “Patnis” pedagoģe
  • 04.08.2021.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Pieaugot tehnoloģiju izplatībai un to lomai mūsu dzīvēs, aizvien biežāk tiek diskutēts arī par tehnoloģiju lietošanu un nozīmi bērnu dzīvēs. Kamēr vieni uzskata, ka pēc iespējas jāattālina bērna “tikšanās” ar tehnoloģijām, citi saskata tajās iespēju palīdzēt bērnam mācīties un apgūt jaunas lietas. Tehnoloģijas, lietotas ar mēru, ir lielisks mācību procesa rīks.

Tehnoloģijas noder mācību procesā

Mūsdienu bērniem tehnoloģijas – viedtālruņi, planšetes u.c. – ir ļoti aktuālas un interesantas. Un ne tikai bērniem, arī pieaugušajiem. Redzot, ka vecāki ikdienā daudz un bieži lieto dažādas viedierīces, likumsakarīgi, ka arī bērniem rodas pastiprināta interese. Kā pedagoģe uzskatu, ka tehnoloģijas lieliski var izmantot mācību procesā, turklāt tādejādi skolotājs var kontrolēt ne tikai saturu, bet arī izmantošanas ilgumu. 21. gadsimtā kļūst aizvien grūtāk aizraut bērnus, izmantojot tikai koka klucīšus, tāpēc foto, video un audio iespējām ir vieta arī mācību procesā.

Tiklīdz bērniem ir interesanti, mainās arī viņu motivācija mācīties. Bērni daudz labāk spēj iegaumēt jaunas lietas, ja tās tiek pasniegtas saistošā veidā. Uztverot vizuāli, interaktīvā veidā, ar video starpniecību, izpratne par jaunām lietām veidojas daudz ātrāk. Tehnoloģijas ir arī labs instruments valodu apguvei.

Protams, tehnoloģiju lietošana nav vēlama visas dienas garumā, un to daudzums – lietošanas ilgums atkarīgs arī no bērnu vecuma posma. Divu vai trīs gadu vecumā tehnoloģiju lietojumam pirmsskolas mācību procesā jābūt pavisam nelielam, savukārt četru vai piecu gadu vecumā apjomu jau var palielināt.

Vecāku paraugs

Tehnoloģiju lietošana ir atļaujama arī ārpus skolas brīvajā laikā, taču tāpat kā mācību procesā – ierobežojot ilgumu un piedāvājot arī dažādas iespējamās nodarbes papildus tehnoloģijām. Ja bērnam būs neierobežota piekļuve dažādām iekārtām un internetam, būs ļoti grūti viņu ieinteresēt darboties praktiski. Tāpat vecāku uzdevums noteikti ir kontrolēt gan lietošanas ilgumu, gan saturu. Runājot par vecāku lomu, jādomā arī par paraugu, ko rādām bērniem. Esot mājās vai atpūtā kopā ar bērniem, būsim klātesoši un pilnvērtīgi veltīsim laiku viņiem, nevis iegrimsim savās viedierīcēs.

Mazajiem, pirmsskolas vecuma bērniem, mājās būs pietiekami arī ar 10 minūtēm, ko drīkst pavadīt, lietojot viedierīci, savukārt skolas vecuma (pirmo klašu audzēkņiem) bērniem šo limitu var palielināt līdz pusstundai vai stundai. Protams, tas neietver gadījumus, kad bērns mācās attālināti un ar tehnoloģiju palīdzību piedalās mācību stundās vai pilda uzdoto. Tehnoloģijas jāizmanto gudri, izvairoties no pārmērīgas lietošanas “mīļā miera labad”.

Noteikumi jāievēro gan bērniem, gan vecākiem

Runājot par laika un satura ierobežojumiem, jāpiezīmē, ka visus noteikumus nepieciešams izrunāt pirms tehnoloģiju lietošanas un pie tiem arī jāpieturas – kā bērniem, tā vecākiem. Skolotājiem nereti ir vieglāk novilkt robežas nekā vecākiem, jo “mīkstās sirds efekts” reizēm mudina piekrist bērna lūgumam atvēlēt papildus laiku, tomēr galu galā tas rada tikai problēmas un nākamajā reizē bērns atkal centīsies panākt ilgāku laiku internetā vai pie viedierīces.

Aicinu gan vecākus, gan pedagogus būt atvērtiem pret gudru tehnoloģiju izmantošanu. Ja mūsu bērnībā nebija šādu iespēju un lielākais prieks bija krāsojamās grāmatas, tas nenozīmē, ka mūsu bērni nedrīkst izmantot tehnoloģijas. Galvenais - to darīt gudri un ar mēru. Pilnīgs aizliegums tikai veicinās pārlieku lielu interesi, jo kā gan bērns negribēs pamēģināt ierīci, kurā vecāki ik pa laikam ieskatās un “spaida” ekrānu. Pats būtiskākais ir runāt ar bērnu un skaidrot, kāpēc tehnoloģiju lietošana ir jāierobežo, un kopīgi jāizstrādā noteikumi.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Romāns Gagunovs

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Viedoklis Baiba Īvāne

Lasīšana un drošība

Mēs katrs reizēm atceramies dažādas epizodes no mūsu bērnības – priecīgas, komiskas, siltas, skumjas, sāpīgas, reizēm arī traģiskas. Man ir bijusi tā privilēģija piedzīvot laimīgu bērnību – pilnu ar iespaidiem, notikumiem, rūpēm par mani, un arī pilnu ar lasīšanas pieredzi, kas mūsu ģimenē ir bijusi neatņemama ikdienas daļa.

Viedoklis Kristiāna Kalniņa

Konvencija pret vardarbību nav drauds. Tā ir mūsu sabiedrības spogulis – un tieši tas biedē visvairāk

To šajās dienās varētu teikt ikviens, kurš reiz centies runāt par dzimtē balstītu vardarbību un piedzīvojis, īpaši jau meitenes un sievietes – jo skaidrāk mēģini to izskaidrot, jo vairāk jūties nevēlamama, neadekvāta, pārspīlējoša. Vardarbība – fiziska, emocionāla, seksuāla - nebūt nav tēma, kurā “katram ir savs viedoklis”. Tā ir tēma, kurā informētība, profesionāla izpratne un personīgā pieredze vēsturiski bieži sastopas ar sabiedrības, un šoreiz arī ar daudzu politiķu vēlmi – nedzirdēt, nepaskatīties pārāk tuvu un neieklausīties, ja tas izjauc ierasto mieru.

Viedoklis Ināra Ziemele

Valsts institūcijām ir jāievēro tie paši likumi kā privātam būvētājam

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.

Jaunākajā žurnālā