Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas vizualizācija pie lidostas. Foto: Evija Trifanova, LETA
Henrijs Fords reiz teicis: “Ja es būtu vaicājis cilvēkiem, ko tie vēlas, viņi būtu teikuši – ātrākus zirgus.” Inovācijas nereti tiek pārprastas un nenovērtētas, īpaši tik izslavēti konservatīvās nozarēs kā dzelzceļš, kam Eiropā ir jau vairāk nekā 200 gadus gara vēsture. Ja autopārvadājumu, aviācijas un telekomunikāciju industrijas pēdējo 20 gadu laikā piedzīvojušas būtisku transformāciju, arī esot Ceturtās industriālās revolūcijas avangardā, dzelzceļā šāda lēcienveida attīstība notiek krietni piesardzīgāk.
Neraugoties uz to, ir vairāki pozitīvi signāli, kas norāda, ka Eiropas vadošie dzelzceļa infrastruktūras uzņēmumi, pārvadātāji un ražotāji mēģina aktīvi veicināt inovāciju ieviešanu un nākotnes konceptu attīstību, piemēram, Smartrail 4.0, EULYNX, mobilitāte kā pakalpojums (Mobility as a Service (MaaS)), ko papildus atbalsta arī vadošās nozares publiskās un privātās partnerības un tehnoloģiju platformas, piemēram, Shift2Rail un ALICE. Kamēr jau izveidotā infrastruktūrā nereti virsroku pār inovācijām ņem tradīcijas vai iepriekšējo paaudžu tehnoloģiju ierobežojumi, būvējot vai radot kaut ko no jauna, šīs barjeras neeksistē. Līdz ar to Rail Baltica ir unikāla iespēja aktīvi likt lietā inovatīvus risinājumus, veidojot infrastruktūru, kas atbilst jaunākās paaudzes digitālajiem risinājumiem.
Lai šo unikālo iespēju pilnvērtīgi izmantotu, Rail Baltica globālā projekta ietvaros izstrādāta visaptveroša inovāciju un digitalizācijas programma.
Šī ambiciozā programma tiešā mērā sekmēs trīs nozīmīgu Rail Baltica mērķu sasniegšanu: ilgtspējīgas un operacionāli efektīvas infrastruktūras izveidi, efektīva pārvadājumu un investīciju tirgus attīstību, kā arī sabiedrības sociālekonomisko ieguvumu maksimizēšanu un pēc iespējas plašāku izkliedi.
Kā nākotnes mobilitātes un loģistikas ekosistēmai, kuru caurvīs Eiropas un UIC standartiem atbilstoša, pilnībā elektrificēta un ar jaunākās paaudzes ERTMS kustības vadības sistēmu aprīkota dzelzceļa līnija, Rail Baltica ir iespējas kļūt par mugurkaulu jaunam Ziemeļaustrumeiropas ekonomiskajam koridoram, kura pamatā būs ilgtspēja un digitalizācija. Optimizēti, BIM vidē (Building Information Modelling – būvju informācijas modelēšana) izstrādāti projektēšanas risinājumi, atvērts un modulārs aprīkojums, pasaules līmeņa digitālā integrācija, optiskās šķiedras tehnoloģijas - ir tikai daži no elementiem, kas veicinās efektīvu infrastruktūras aktīvu pārvaldību to dzīvesciklā. Tāpat, lai Rail Baltica varētu pilnvērtīgi integrēt ar citiem elementiem kopējā transporta un loģistikas ekosistēmā, ir svarīgi izmantot jau esošos, pārnozaru standartus, izvairoties no specifiskiem dzelzceļa nozares vai atsevišķu ražotāju risinājumiem.
Vienlaikus par vienu no Rail Baltica virsmērķiem jāizvirza ekoloģiskās pēdas nospieduma minimizēšana gan nākotnes infrastruktūras izmantošanas laikā, piemēram, izmantojot atjaunojamos resursus vilces elektroapgādē, gan arī būvniecības laikā, piemērojot tā dēvēto “vienas lāpstas” (Dig Once) principu, lai sinhronizētu dažādu veidu infrastruktūras attīstības projektus Rail Baltica koridorā, veicinot to sinerģiju un lielāku kopīgo pievienoto vērtību, vienlaikus realizējot citus transporta infrastruktūras uzlabojumus (piemēram, lidostu, ostu, intermodālo termināļu attīstību, veloinfrastruktūras un sabiedriskā transporta pielāgošanu); digitālās infrastruktūras izveidi (arī pārrobežu platjoslas un 5G koridoru); industriālos pieslēgumus un savienojumus ar reģionālās attīstības centriem, enerģētikas starpsavienojumus un aizsardzības infrastruktūras ciešāku savstarpēju integrāciju.
Kā to ir pierādījuši daudzi vērienīgi megaprojekti visā pasaulē, tai skaitā Lamanša tunelis vai Ēresunda tilts, nav iespējams precīzi prognozēt šādas transformējošas infrastruktūras patieso sociālekonomiskās ietekmes apmēru.
Taču ir pilnīgi skaidrs, ka inovācija ir un būs galvenais pozitīvu pārmaiņu virzītājspēks, kas palīdzēs vairot arī Rail Baltica ilgtermiņa ieguvumus un veicinās vienlīdzīgāku šo labumu sadali sabiedrībā. Ērti un multimodāli sinhronizēti pasažieru pārvadājumi, jauni multimodālās loģistikas risinājumi ar plašāku dzelzceļa izmantošanu, vides ietekmes mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi, 5G koridora izveide, arī nodrošinot platjoslas savienojamību arī lauku reģioniem, inovāciju platformas attīstība sadarbībai ar MVU, jaunuzņēmumiem, universitātēm, kopienām un industriju līderiem un visbeidzot – ikvienam pieejama 21. gadsmita standartiem atbilstoša mobilitāte – šie ir galvenie ieguvumi, kas Rail Baltica būtu jānodrošina, ņemot talkā jaunākās tehnoloģijas un visaptveroši inovatīvu pieeju nākotnes infrastruktūras un ekonomiskā koridora attīstībā.
Makroekonomiskās ietekmes prognozes
Saskaņā ar 2017.gada aplēsēm, plānots, ka līdz 2026. gadam kopējās Rail Baltica investīcijas Latvijā varētu sasniegt vismaz 1,9 miljardus eiro, kamēr visā Baltijā – 5,8 miljardus, no kuriem 85% ir Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums. Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm, Rail Baltica projekta realizācija līdz 2026. gadam varētu kumulatīvi palielināt Latvijas IKP par 1,8%. Ņemot vērā Baltijas valstu samērā līdzvērtīgo ekonomisko situāciju, prognozēts, ka arī abās kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – projekta investīcijas sniegs būtisku IKP pienesumu. Skaidrs, ka projekta tiešo kapitālieguldījumu pakāpeniska apgūšana, ko līdzfinansē ES, ievērojami veicinās vietējās būvniecības, būvprojektēšanas un saistītās pakalpojumu nozares, kas veicinās kopējo pieprasījumu ekonomikā, palīdzot veicināt ekonomisko aktivitāti arī laikā pēc pandēmijas. Vienlaikus Rail Baltica radīs tūkstošiem darbavietu, kas palīdzēs attīstīt nodarbinātību un atalgojuma līmeņa pieaugumu ekonomikā ar izrietošajiem pozitīvajiem multiplikatora efektiem.
