Ilustratīvs attēls
Mūsdienās ir svarīgi būt gatavam izprast visu kultūru perspektīvas mūžam mainīgajā pasaules realitātē, nevērtējot tās no acumirkļa sadalījuma ekonomiski veiksmīgajās vai neveiksmīgajās. Uzsākot ceļu uz Austrumu kultūru apguvi, ir jābūt gataviem atteikties no stereotipiem un apzināties, ka tā nebūs tikai tehniska valodas apguve. Starpkultūru komunikācija ļauj iepazīt citam citu un abpusēji respektēt atšķirības, atrodot zelta vidusceļu.
Kultūru atšķirību redzamā, vispusējā daļa globalizācijas apstākļos samazinās, tikai ne vienmēr šī transformācija ved pie sadarbības un savstarpējas izpratnes. Jāņem vērā, ka arī stereotipi un politiski ekonomiskās konkurences vajadzībām pielāgota propaganda modernizējas.
Kultūras vienmēr ir daudz pārņēmušas cita no citas, tādēļ nevar runāt par tīru “Austrumu” vai “Rietumu” kultūru. Turklāt daudz ir pārņemts tieši jomās, ko mūsdienās uzskata par nacionālās vai reliģiskās identitātes stūrakmeņiem. Kurš gan vairs atceras, ka, piemēram, vācu zinātnieka Heinriha Rihtershauzena vadībā tika izstrādāti metodoloģiskie pamati moderno islāma banku koncepcijai, balstoties uz Vācijas krājkasu pieredzi? Vai to, ka Eiropas “nacionālās valodas” koncepcija iedvesmoja lingvistisko štatu izveidošanu neatkarīgajā Indijā? Arī marksisms, kam bija milzu loma Ķīnas un citu Austrumāzijas valstu dramatiskajā modernizācijas procesā, ir Eiropas filozofijas auglis.
