Sirds asinsvadu pacienti Latvijā – ne vairs medicīniska, bet politiska problēma

Neraugoties uz to, ka sirds asinsvadu slimībām pēdējo gadu laikā ir veltīts finansējums, situācijas dramatisms ir pieaudzis – aptuveni miljonam Latvijas iedzīvotāju joprojām pastāv kardiovaskulārais risks. Tas nozīmē, ka risinājumu kopums bijis nepietiekams. Ja runa ir par tik lielu sabiedrības daļu, kam ir pārāk augsts veselības risks, tad tā vairs nav tikai medicīniska problēma – tā jau kļuvusi par politisku. Statistika liecina, ka katra otrā cilvēka nāve bijusi novēršama, un ar šiem rādītājiem stabili esam attīstīto valstu pēdējā vietā. Diemžēl Veselības ministrijas pašlaik prezentētais redzējums par papildu finansējumu nākamajam gadam neliecina, ka sirds asinsvadu slimības tiktu uztvertas par valstisku problēmu, kurai vajag kompleksu risinājumu un kurai (līdztekus Covid-19 un daudzām citām slimībām) tiks pieprasīts pietiekams finansējums.

Mirstība no sirds asinsvadu slimībām Latvijā joprojām ir ļoti augsta, un pie tā nav vainojams tikai dzīvesveids un attieksme pret savu veselību, bet arī valsts veselības aprūpes sistēmas varēšana novērst priekšlaicīgas aiziešanas iemeslus. Kā rāda Vašingtonas Universitātes Veselības mērījumu un novērtēšanas institūta izpēte, analizējot kardiovaskulāro slimību (KVS) izraisīto nāves gadījumu procentuālo lielumu no visiem nāves gadījumiem, Latvija ievērojami – aptuveni par trešo daļu -, atpaliek no ES vidējā līmeņa, kā arī no pārējām Baltijas valstīm, it īpaši no Igaunijas, kas strauji tuvojas ES rādītājiem. Valsts attīstības politikas plānotāji Latvijas atpalicību ļoti labi apzinās un gan Nacionālajā attīstības plānā, gan Sabiedrības veselības pamatnostādņu jaunajās redakcijās līdz 2027. gadam paredzēts sasniegt ambiciozus mērķus – būtiski samazināt sirds asinsvadu slimību izraisītu priekšlaicīgu nāves gadījumu skaitu, kā arī par pieciem gadiem palielināt veselīgi nodzīvoto gadu skaitu. Šo izpratni veicina arī tas, ka valstī pakāpeniski nostiprinās uzskati par veselību kā ne tikai vispārcilvēcisku, bet arī ekonomisku vērtību, vērtējot priekšlaicīgu nāvi un pazaudētos darba gadus tieši no šā aspekta.  Veselības aprūpes sistēmas labāka finansēšana un KVS profilakse neapšaubāmi ļaus uzlabot situāciju, ievērojamu priekšlaicīgo nāvju skaitu nākotnē varēs mazināt ar jaunu terapiju palīdzību.

Lielākā mirstība – no sirds asinsvadu slimībām

No kardiovaskulārajām slimībām Latvijā 2019. gadā miruši vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku, un tās bija galvenais nāves iemesls valstī (un tāds tas noteikti arī paliks), taču valsts stratēģiskais uzdevums būtu būtiski samazināt KVS izraisīto priekšlaicīgo nāvju skaitu. Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas riska faktoru slimību epidemioloģiskais šķērsgriezuma pētījums, kuru nesen publicējusi pētnieku grupa kardiologa akadēmiķa Andreja Ērgļa vadībā, nosauc galvenos KVS riska faktorus. To vidū ir paaugstināts arteriālais asinsspiediens, liekais svars, smēķēšana, cukurslimība un virkne laboratorijā veiktu asins analīzes rādītāju, vērtējot lipoproteīdu un holesterīna līmeni.

Kopējais riska faktoru skaits vienam KVS pacientam vidēji ir 3, īpašu nozīmi riska faktoru vidū iegūstot zema blīvuma lipoproteīdu holesterīnam (ZBLH). Kāpēc šis rādītājs ir tik svarīgs? Pētījums liecina, ka paaugstināts ZBLH virs 3 mmol/l ir 49% vīriešu un 33,7% sieviešu vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, bet vecuma grupā virs 65 gadiem paaugstināta ZBLH izplatība sasniedz jau attiecīgi 54% vīriešiem un 67,8% sievietēm.

Tāpēc ZBLH ir zināms kā viens no galvenajiem sirds asinsvadu slimību riska faktoriem. ZBLH jeb tā dēvētā “sliktā holesterīna” kontrole ir situācijas uzlabošanas ķīla. Tādējādi viens no galvenajiem problēmjautājumiem sirds asinsvadu slimību ārstēšanā un profilaksē ir ZBLH veiksmīga kontrole. Taču to vēl ne vienmēr izdodas panākt vairāku iemeslu dēļ.

Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmējusi kardiovaskulāros pacientus

Lai saprastu situācijas nopietnību, jāuzsver – ekstrapolējot datus, patlaban Latvijā ir miljons cilvēku ar paaugstinātu “sliktā holesterīna” līmeni. Cilvēkiem ar būtiski paaugstinātu risku saslimt ar sirds asinsvadu slimībām jeb augstu risku ZBLH līmenim asinīs ir jābūt zem 1,8 mmol/l, bet cilvēkiem ar jau zināmu jeb pierādītu holesterīna izgulsnēšanos sirds vai citās artērijās jeb ļoti augstu risku, kad jau līdzdarbojas arī virkne citu KVS riska faktoru, ZBLH līmenim asinīs ir jābūt zem 1,4 mmol/l.

Pašlaik, kad sirds asinsvadu slimības vairs nav tik lielā fokusā Covid-19 pandēmijas dēļ, parādās tendence šiem rādītājiem atkal pasliktināties. Pacienti, baidoties inficēties, retāk apmeklē ārstu, bieži griežas pēc palīdzības pie mediķiem novēloti. Periodos, kad veselības aprūpes budžetā sirds asinsvadu slimību ārstēšanai un profilaksei bijis atvēlēts vairāk līdzekļu, rezultāti uzlabojušies. Tas ļoti labi redzams grafiskā izteiksmē Vašingtonas Universitātes pētījumā par mirstību Latvijā no KVS gadu gaitā. Vissliktākie rādītāji bija 2008.-2009. gadu ekonomiskās krīzes laikā. Pēc tās tie sāka pakāpeniski uzlaboties un tikai pavisam nesen sasniedza pirmskrīzes līmeni. Tāpēc jāturpina valsts budžetā paredzēt papildu līdzekļus kardiovaskulāro slimību ārstēšanai, jo īpaši tāpēc, ka parādās jaunas agrāk nepieredzētas iespējas.

Kāpēc holesterīna kontrole vēl nesasniedz mērķus

Kā liecina minētais akadēmiķa A.Ērgļa vadībā veiktais pētījums, ZBLH desmit gadu laikā vērojama pozitīva samazināšanās tendence. Konsekventa statīnu lietošanas veicināšana, pateicoties ģimenes ārstu  un speciālistu aktivitātei, kā arī to iekļaušana valsts kompensējamo zāļu sarakstā ir sasniegusi vērā ņemamus rezultātus. Sabiedrība ir labi informēta, ka “sliktais holesterīns” ir visvieglāk kontrolējamais sirds asinsvadu slimību riska faktors, cilvēki zina, kā to darīt, tomēr vairāku iemeslu dēļ pašreiz visplašāk izmantotās statīnu grupas zāles nesasniedz vēlamos mērķus. Vienkāršojot var teikt, ka daļas riska grupu pacientu līdzestība ārstēšanas procesā ir nepietiekama – viņi neiegādājas ārsta izrakstītos medikamentus, vēl citi – nelieto tos tik regulāri un pareizi, kā nepieciešams, lai iegūtu vajadzīgo rezultātu. Taču pastāv vēl viens ārkārtīgi svarīgs iemesls: daļai pacientu statīnu maksimāli pieļaujamā deva neiedarbojas, lai pietiekami samazinātu ZBLH līmeni.

Eiropas Savienības mēroga pētījums liecina, ka tikai daļa no pacientiem, kas saņem statīnu terapiju, sasniedz 2019. gada Eiropas Kardioloģijas biedrības noteiktos ZBLH līmeņa pazemināšanas mērķus. Tātad aterosklerozes veidošanās risks saglabājas, un šīm pacientu grupām būtu jēgpilni piedāvāt papildu terapiju.

Pasaulē jau tiek izmēģināta jauna, inovatīva terapija, kas ļauj cerēt uz labāku rezultātu sasniegšanu ZBLH samazināšanā (jaunatklātās zāles pielieto injekciju veidā, lietojot kopā ar statīniem – visizplatītākajām zālēm holesterīna līmeņa pazemināšanai, ja statīna maksimālā deva nedarbojas pietiekami efektīvi vai tos kāda iemesla dēļ nevar lietot). Šīs jaunās zāles holesterīna līmeņa pazemināšanai asinīs spēj bloķēt fermenta PCSK9 aktivitāti cilvēka organismā. PCSK9 ir olbaltumviela, kas veidojas aknās, un pētījumi ir parādījuši, ka cilvēkiem ar augstu PCSK9 līmeni parasti ir augsts holesterīna līmenis visā dzīves laikā un agri attīstās sirds slimība. Jau pieņemts lēmums šo terapiju plaši pielietot Apvienotajā Karalistē, izvirzot ambiciozu mērķi – 10 gadu laikā novērst 150 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu, saistītus ar KVS.

Pētījumos pierādīts, ka riskus veselībai tikai daļēji var ietekmēt dzīvesveida un diētas maiņa, jo ZBLH pārmērīgu veidošanos nosaka arī ģenētiskie faktori, tātad tas pārsvarā ir paša organisma radītais “sliktais holesterīns”.

Uzlabojot sirds asinsvadu slimību ārstēšanas un profilakses efektivitāti, arī Latvijā samazinātos mirstība darbspējas vecumā, kas joprojām ir pārāk augsta salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Eiropas Savienības pieredze rāda, ka, regulāri investējot šai veselības aprūpes jomā, var ievērojami samazināt priekšlaicīgas nāves un invaliditātes gadījumu īpatsvaru, tādējādi ekonomiski aktīvie iedzīvotāji turpina nest labumu tautsaimniecībai.

Ir labi, ka Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ir minēts visai globāls mērķis par dzīvildzes palielināšanu un novēršamo nāves skaita samazināšanu. Tomēr ar to šķiet nepietiekami. Būtu nepieciešams definēt šos mērķus par dzīvildzi un nāves skaita samazināšanu vispirms jau uz lielajām slimību grupām, arī sirds asinsvadu grupu. Tas būtu jauns posms veselības aprūpē un liecinātu par daudz mērķtiecīgāku valsts budžeta finansējuma izlietojumu un mediķu darba organizēšanu. Sabiedrības veselība, tai skaitā sirds asinsvadu pacientu veselība ir visai kritiska, rīkoties nepieciešams nekavējoties.

Izmantotie resursi

• LR Veselības ministrija. Sabiedrības veselības pamatnostadnes 2021.-2027. gadam.
• Ērglis u.c. Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru epidemioloģisks šķērsgriezuma pētījums. Latvijas Ārsts, novembris, 2020.
• Institute for Health Metrics and Evaluation. Global Burden of Disease. University of Washington, 2020.
• EU-Wide Cross-Sectional Observational Study of Lipid-Modifying Therapy Use in Secondary and Primary Care: the DA VINCI study | European Journal of Preventive Cardiology | Oxford Academic (oup.com)
• 2019 ESC/EAS Guidelines for the management of dyslipidaemias: lipid modification to reduce cardiovascular risk | European Heart Journal | Oxford Academic (oup.com)
• Novartis, UK’s NHS form population health partnership around new cholesteroldrug. MedCityNews, January, 13, 2020.