Mēģinājumi gāzt valdību un nomainīt premjerministru ir bijuši, bet valdības vadītājs Krišjānis Kariņš to vienkārši pieņem kā faktu. Viņš gandrīz divarpus gadus centies valdību un koalīciju virzīt uz priekšu. Intervijā žurnālam Ir Kariņš atzīst, ka viņa orientieris ir mērķi, kuri izvirzīti. “Faktiski tas ir reformu klāsts. Sākotnēji tā bija finanšu sistēmas pārvaldes reforma — tikt ārā no pelēkā saraksta, ko mēs veiksmīgi izdarījām. Administratīvi teritoriālā reforma, augstākās izglītības pārvaldes reformas, skolu tīklu, ostu reforma, kas tagad ir aizvirzīta uz Saeimu, vēl pāris citu. Es nesen skaitīju, man sanāca kopā deviņas, ieskaitot to, ka mēs izveidojām ekonomiskās tiesas, kas jau darbojas,” saka Kariņš.

Sarunā Kariņš teic, ka “politiķi, kļūdami par ministriem, uzskata, ka viņu galvenā mēraukla ir tas, cik naudas savai nozarei viņi var atvilkt no budžeta, no nodokļu maksātājiem. Tā, manuprāt, nav galvenā mēraukla, un es pat dziļi šaubos, vai vēlētāji, kad nāk vēlēšanas, šādas lietas vispār novērtē”. Viņš arī paredz, ka valdībai priekšā sarežģītas sarunas par nākamā gada budžetu. Tad būs jāizvēlas, kas patiešām ir kopīgās prioritātes, kas nav.

“Mēs jau varam uztaisīt gandrīz jebkādu deficītu, jo Eiropas Komisija Covid-19 dēļ vēl neiedarbinās visus eirozonas disciplīnas mehānismus. Bet tas var ļoti dārgi maksāt nākotnes nodokļu maksātājiem, 2022., 2023. gadā būtu ļoti nozīmīgi jāceļ nodokļi. Mums jāatrod saprātīgs deficīta un parāda līmenis, kas būtu ilgtspējīgs arī turpmāk,” norūpējies Kariņš.

Visu interviju lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.