Pesticīdu lietošanā Latvijai ir otrais straujākais pieaugums Eiropas Savienībā. Vai dzīve bez pesticīdiem ir iespējama? Ļoti iespējams, ka atbildi uz šo jautājumu jau drīz palīdzēs atrast Šveice, kur 13. jūnijā paredzēts referendums par ķīmisko pesticīdu aizliegšanu. Ko Latvijas lauksaimniekam nozīmētu šāds aizliegums? «Mēs nevarētu izaudzēt ražu vai varētu izaudzēt ļoti minimālu ražu. Ja masveidā savairojas kukaiņi, viņi nodara kaitējumu 80—90% ražas,» žurnālam Ir saka lauksaimnieks Linards Selivanovičs.
Ir skaidro, ko lauksaimniecībā Latvijā nozīmētu VARAM darba grupā nonākusī iniciatīva aizliegt miglošanu kilometra attālumā no lauku mājām – tas būtu pesticīdu aizliegums 97% lauksaimniecības zemju. «Tad mums Latvijā lauksaimniecība beidzas,» saka zemnieks Linards Selivanovičs. Pesticīdu apjoms Latvijā pieaug tik strauji, ka 2019. gadā šajā ziņā esam ieņēmuši otro vietu Eiropas Savienībā. Salīdzinājumā ar 2011. gadu pārdoto pesticīdu apjoms valstī bija pieaudzis par 54%, rāda Eurostat dati. Kamēr pesticīdu tirgus Latvijā un vēl piecās dalībvalstīs aug, ES kopumā tas arvien mazinās.
Pieaugot lauksaimniecības platībām un migloto hektāru apjomam, līdzi kāpj arī iedzīvotāju bažas par to, kā tas ietekmē gan vidi, gan viņu veselību. Inde ir inde, norāda Latvijas Biškopības biedrības vadošais pētnieks Juris Šteiselis. Ja zemnieks rīkojas tā, kā teikts uz ķimikālijas etiķetes un pesticīdu lieto pareizi, tad bitēm tieša un tūlītēja kaitējuma neesot. Taču tas, ka ietekme nav pamanāma uzreiz, nenozīmējot, ka inde nav bitei kaitīga. Turklāt dabā esot grūti izpētīt un pierādīt, kādu ietekmi rada dažādo ķimikāliju kombinēšana, viņš norāda. Gan pasaulē, gan Latvijā bišu skaits arvien pieaug. Tomēr Juris Šteiselis norāda — tas notiek nevis tāpēc, ka bites mazāk mirtu, bet gan tāpēc, ka bitenieki visā pasaulē rūpīgi strādā pie saimju pavairošanas. «Trauksme ir tajā, ka mēs negribam, lai bites mirst no pesticīdiem,» viņš saka.
Pesticīdu ietekme uz cilvēka veselību nav pietiekami izpētīta, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece, Farmācijas ķīmijas katedras vadītāja Inese Mārtiņsone. Jo īpaši ietekme, ko rada dažādo pesticīdu mijiedarbība. Viņas vadībā tiek veikts pētījums, kurā iesaistījušās 100 Latvijas lauku ģimenes. Puse no tām dzīvo vismaz 250 metru attālumā no miglotiem laukiem, otra puse — vismaz puskilometru no lauka. Pētnieki cer, ka pirmie rezultāti varētu būt gaidāmi gada beigās.
Inese Mārtiņsone aicina būt iecietīgākiem pret Latvijas zemniekiem. «Paskatieties, cik daudz pesticīdu lieto poļi, spāņi, turki, no kuriem vedam iekšā visu ko, sākot ar vīnogām, beidzot ar tomātiem un gurķiem! Par to, kas ir mūsu tirgū, neviens nerunā. Visi tikai saka, ka Latvijas zemnieki ir slikti. Tas, manuprāt, ir ļoti, ļoti nepareizi,» viņa saka. Pesticīdi neesot tikai rapšu laukā. Tie ir pat uz mūsu mīluļu blusu siksniņām.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.
Pagaidām nav neviena komentāra