Manifesti top ne tikai tādēļ, lai mainītu pasauli, bet arī melanholijā un nogurumā, uzskata dzejnieks Artis Ostups. Nesen viņa redakcijā iznāca krājums Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām
Pasaules vēsturē 20. gadsimts iebrāzās ar revolūcijām un lozungiem. Politikā un mākslā vecais tika ārdīts, bet jaunais, ja arī ne radīts, tad vismaz pasludināts un apsolīts. Tas bija vēsturiskā avangarda laiks — mākslas priekšpulks, tikpat agresīvs kā militārais termins, kas to apzīmēja, radīja īpašu žanru — manifestu, savas ticības apliecinājumu caur pārējā noliegumu.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.