Palīdzēt dzīvot skaidrā

Jānis Skrastiņš. Foto — Ieva Salmane
Gunita Nagle

Gandrīz visu mūžu cīnījies ar atkarību no alkohola, Jānis Skrastiņš jau trīs gadus dzīvo skaidrā. Pērn pašā pandēmijas sākumā viņš izveidoja uzņēmumu Sober Soul, kurā citiem atkarīgajiem nodrošina nepārtrauktu atbalstu. Turklāt pēc viņa idejas tiek izstrādāta arī digitālā platforma 90 dienu atveseļošanās programmai

Jānis ir no tiem uzņēmējiem, kas nenodala personīgo dzīvi no biznesa. Kopš 12 gadu vecuma viņš lietoja alkoholu, 14 gadu vecumā pamēģināja arī narkotikas. Pirmo reizi rehabilitācijas programmu izgāja 21 gada vecumā. Tagad, kad viņam ir 35, sakrājis atveseļošanās pieredzi četrās rehabilitācijas programmās un anonīmo alkoholiķu kustībā. «Atveseļošanās process — tas ir mans dzīvesveids,» saka Jānis, kurš tieši pirms gada izveidoja uzņēmumu Sober Soul, kurā kā koučs jeb izaugsmes veicinātājs konsultācijās cenšas palīdzēt cilvēkiem, kuri atzīst savu atkarību. 

Sober Soul risina sociālu problēmu — alkoholismu. Ja cilvēkam nav naudas kādai konsultācijai, Jānis tik un tā neatsaka palīdzēt. No šāda skatpunkta Sober Soul varētu uzskatīt par sociālo uzņēmumu. Vienlaikus tas ir jaunuzņēmums, kas 29. aprīlī kļuva par vienu no sociālās uzņēmējdarbības akseleratora New Door absolventiem.

Biznesa ideja izstrādāt 90 dienu digitālo atbalsta programmu izpelnījās sociālās ietekmes balvu. Programmā iekļauts personalizēts atveseļošanās plāns, emocionāls atbalsts un izglītošana par šo slimību. Jānis Skrastiņš ir pilnīgi drošs, ka tas ir tieši tas, kas vajadzīgs atkarīgiem cilvēkiem. 

Mentori un atkarīgie

Jānis dzīvo skaidrā, kopš pabeidza pēdējo rehabilitācijas programmu Taizemē pirms vairāk nekā trim gadiem. «Biju pārsteigts, ka tajā nestrādā neviens psihologs, psihoterapeits vai narkologs. Tikai mentori un atkarīgie. Viņi man ļoti palīdzēja,» saka Jānis. Sākot atveseļošanos, sapratis, ka viņa dzīves jēga ir palikt skaidrā un palīdzēt citiem, kuri cieš no atkarības. «Gribēju zināt, kā ar savu pieredzi varu palīdzēt citiem alkoholiķiem un kā to darīt profesionāli,» stāsta Jānis.

Tā kā Jānim atveseļoties palīdzēja kouči jeb izaugsmes veicinātāji, viņš vispirms nolēma pats par tādu kļūt. Pieteicās mācībām Rīgas Koučinga skolā. Tagad Jānim ir izaugsmes veicinātāja sertifikāts, viņš ir Starptautiskās Koučinga federācijas Latvijas nodaļas valdes loceklis un ar gandarījumu runā par iegūto izglītību: «Es iemācījos veidot vīzijas, saprast, kā izvirzīt mērķus, plānot un rīkoties. Līdz ar to saredzu pakāpienus, pa kuriem varu iet.»  

Viens no pirmajiem pakāpieniem bija sava uzņēmuma dibināšana. Pēc Jāņa vārdiem, lieli ieguldījumi tam nebija nepieciešami. Ar vecāku finansiālu atbalstu viņš konsultācijām izremontēja un iekārtoja ģimenes īpašumā esošas telpas Miera ielā Rīgā un izveidoja mājaslapu, kas potenciālajiem klientiem atvieglo uzņēmuma atrašanu. 

Lai gan Sober Soul sāka darboties pandēmijas laikā, kas daudzus pakalpojumu sniedzējus apzīmogoja ar nīkuļošanu, Jānis nežēlojas. Ne tāpēc, ka būtu strādājis attālināti un konsultējis Zoom vai citā videosaziņas platformā. Bet tāpēc, ka pat pandēmijas laikā nepārkāpa principu būt pieejamam. Jānis tikās ar klientiem gan parkā uz soliņa, gan pastaigās pa Rīgas ielām. «Ja atkarīgam cilvēkam atraujam saikni ar citiem, ir liels risks, ka viņš atsāks dzert,» uzsver Jānis. «Tiem cilvēkiem, kas izvēlējušies mani kā atbalsta personu, esmu pieejams katru dienu nepārtraukti. Vairums cilvēku ar savām problēmām var mazliet nogaidīt. Bet, ja atkarīgs cilvēks nesaņem palīdzību nekavējoties, viņš sāk dzert.»

Visa pamatā — paša pieredze

Jāņa lielākā priekšrocība darbā ar atkarīgajiem — viņš pats ir izgājis cauri deviņiem elles lokiem un joprojām, kā pats saka, ir atveseļošanās procesā. Atkarīgajiem tas nekad nebeidzas. Viņi nekad nesaņem diplomu «Uzvara!». 

«Alkoholiķim nav mērķa — nedzert. Bet nedzeršana un dzīve skaidrā ir resurss mērķu sasniegšanai,» saka Jānis. Viņš skaidro, ka vairums alkoholiķu paši nevar saprast, kāpēc dzert ir slikti. Arī Jānis bērnībā bijis kautrīgs un noslēgts zēns. Taču, kad 14 gadu vecumā pamēģinājis amfetamīnu, kļuvis komunikabls, viņam atradušies draugi, naktīs aiz nespējas gulēt varējis pildīt mājasdarbus. «Man teica, lai beidzu lietot narkotikas, sāku nopietni mācīties vai eju strādāt, uzņemos atbildību. Kam to vajag? Man nebija nekādu iemeslu apstāties un nelietot narkotikas. Man tās tik ļoti patika,» atceras Jānis. 

Viņš nevarot pat saskaitīt, no cik skolām izmests. Tomēr ar tēva atbalstu pabeidzis privātpilotu un komercpilotu mācības. Gandrīz četrus gadus arī nostrādājis dažādās aviosabiedrībās, taču tagad secina —  pilota dzīvesveids, kurā nemitīgi mainās atrašanās vieta un nav paredzama diennakts režīma, nav piemērots atkarīgam cilvēkam. «Es nevarēju to izturēt,» atzīst Jānis un atklāti pastāsta, ka dzeršanas dēļ zaudējis autovadītāja tiesības, par braukšanu bez tām saņēma kriminālsodu, bet cilvēkiem ar kriminālsodu liegts strādāt pilota darbu.

Cīnoties ar atkarību, Jānis ir bijis četrās rehabilitācijas programmās. Viņa secinājums — kamēr cilvēks ir rehabilitācijas centrā, nedzer, bet, ja pēc tam nav pieejama ilgtermiņa palīdzība, ir liels risks atsākt dzert. Pabeidzis rehabilitāciju Taizemē, kurā atveseļojās kopā ar vairākiem amerikāņiem, Jānis uzreiz pievienojās anonīmo alkoholiķu grupai Lasvegasā, kurā bija arī jauniegūtie draugi. Anonīmo alkoholiķu sapulcēm Zoom viņš pievienojas regulāri. «Iešu uz anonīmo alkoholiķu sapulcēm, kamēr vien būšu dzīvs,» viņš saka un īsi izstāsta, kāpēc AA izstrādātā 12 soļu atveseļošanās programma ir vērtīga un arī interesanta. 

Pirmais solis esot atzīt, ka cilvēks ir bezspēcīgs cīņā ar savu atkarību un dzīve kļuvusi nevadāma. 

Nākamais solis — noticēt, ka viņš var atgūt kontroli pār to. Kopā ar atbalsta personu cilvēks apzinās savus aizvainojumus, izrunājas un izanalizē, kam nodarījis ļaunu. «Mēs esam zaguši, melojuši, situši. Sarakstām visu un ejam pie katra atvainoties. Ja esam nozaguši naudu, tad mēģinām to atdot, kaut vai pa vienam eiro mēnesī,» Jānis stāsta, cik psiholoģiski smaga ir šī 12 soļu pašanalīze. «Un tad, kad tu to esi tiešām godīgi izdarījis, nav divu domu, ka tu nesāksi visu no gala. Es negribu vēlreiz tam visam iet cauri, tas ir nenormāli grūti.» 

Jānis uzskata, ka anonīmie alkoholiķi sniedz vislabāko palīdzību, lai gan šajā kustībā nestrādā profesionāļi, tikai atkarīgie, kuri cits citu atbalsta.

Pietrūkst starpposma

Taču atkarīgiem cilvēkiem trūkst palīdzības starpposmā starp rehabilitācijas programmu un dalību anonīmo alkoholiķu sapulcēs. Jānim ir pārliecība — atkarīgajiem vajadzīga individuāla un nepārtraukti pieejama palīdzība, līdz viņi ir gatavi paši uzņemties atbildību par savu rīcību. «Ar to pašu domāšanu, ar kuru esi iekūlies savā, maigi izsakoties, dzīves ķezā, nav iespējams no turienes izlīst ārā. Jāatrod kāds, kuram lūgt palīdzību,» pārliecināts ir Jānis. 

Viņš stāsta, ka ik pa laikam kāds atkarīgais atsāk dzert vai lietot narkotikas, bet pārējie to uzzina tad, kad ir jau par vēlu — kāds nomirst pārdozējot, kāds nodzeras. Tā notiekot pat ar tiem, kuri desmit un vairāk gadu nodzīvojuši skaidrā, līdz nolēmuši — vienu glāzi vai devu jau var.

«Man bija draugs, mana pirmā anonīmo alkoholiķu atbalsta persona. Viņš nodzīvoja četrus gadus skaidrā, bet tad kļuva tik pašpārliecināts, ka beidza apmeklēt anonīmo alkoholiķu tikšanās,» stāsta Jānis. «Nevarēju viņu sazvanīt, bet, kad sazvanīju vienu no viņa draugiem, uzzināju, ka šis cilvēks sēž cietumā. Pietika ar vienu reizi, kad viņš aizgāja iedzert. Jo domāšana ir ļoti sabojāta, es to zinu. Man arī ir sabojāta domāšana.» 

Jānis uzsver, ka anonīmo alkoholiķu kustībā atbalstu var saņemt vienmēr. Sākumā viņš pieslēdzies Zoom sapulcēm ar piespiešanos. Bet ar laiku tieši šajā kustībā ir atradušies draugi, kuri cits par citu zina pilnīgi visu un gatavi sniegt atbalstu jebkurā dzīves situācijā. «Es nepārspīlēšu, sakot, ka man ir simtiem cilvēku, kuriem varu jebkurā brīdī piezvanīt un lūgt palīdzību,» saka Jānis. «Lai gan ir bijis arī tā, ka es sapulcē atklāti pasaku, ka, manuprāt, tiek runātas pēdējās muļķības. Un neviens nekritizē, gluži otrādi — man saka: «Malacis! Beidzot tu to pateici!» Anonīmajos alkoholiķos atbalsta godīgumu, nevis skaistu izteikšanos. Jo alkoholiķim pats svarīgākais ir saprast, kā viņš jūtas. Es jūtos aizvainots, nesaprasts, varbūt nepieņemts. Tiklīdz alkoholiķis to pasaka, viņam saka — super! Mums ir, par ko runāt.»

Sapratis, ka Latvijā atkarīgajiem trūkst iespēju saņemt diennakts palīdzību, Jānis nolēma, ka tas paver viņam iespēju rīkoties — veidot savu uzņēmumu un strādāt jēgpilnu darbu. Idejas pamatā ir doma, ka atkarīgajam jābūt iespējai saņemt palīdzību, tiklīdz viņš jūt tieksmi dzert. Vienam to ir grūti pārvarēt. Pat brīžos, kad cilvēks nevar un, iespējams, arī negrib skaļi runāt par savām emocijām un domām, jābūt kādai iespējai saņemt palīdzību. Tā radās doma par digitālo platformu. 

Saprast un rīkoties

Jānis zina, ka atkarīgam cilvēkam atveseļošanās procesā, it īpaši sākumā, nepietiek ar vienu klātienes konsultāciju nedēļā. Turklāt viņam patīk anonīmo alkoholiķu pieeja, kas vērsta uz rīcību — cilvēkam jāatpazīst izjūtas, kuru dēļ gribas dzert vai lietot, un jāizanalizē, kas tās iedarbina. Kad tas ir izdarīts, ir konkrēti uzdevumi, lai pārvarētu tieksmi dzert. Kaut vai tik vienkārši — uzvelc vienu kurpi, sašņorē, uzvelc otru kurpi, sašņorē, iekāp tramvajā un brauc uz mājām! Tik skaidri noformulēti uzdevumi vajadzīgi, lai atkarīgajam būtu skaidrs, ka nedrīkst ieiet nevienā veikalā, lai nerastos kārdinājums nopirkt alkoholu.  

Bet kā palīdzēt cilvēkam, ja viņam nav līdzās atbalsta personas? «Digitālais rīks būtu palīgs, ar kuru var risināt uzdevumus, piemēram, atzīmēt savas izjūtas, kas rada nepārvaramu tieksmi dzert, un saprast savus iedarbinātājus,» stāsta Jānis. 

Sociālās uzņēmējdarbības akseleratorā New Door Jānis iepazinās ar cilvēkiem, kas viņam palīdzēja izveidot 90 dienu atveseļošanās programmu tieši šādam digitālajam rīkam. Metodoloģijas izstrādē izveidojusies četru cilvēku komanda, kurā kopā ar Jāni strādā arī psihoterapeits Krišjānis Zaremba, datu analītiķe un socioloģe Agnese Poikane un Alīna Dolmate, kas specializējusies digitālo rīku izstrādē. 

Programmā iekļauts personalizēts atveseļošanās plāns, kas izveidots, izmantojot kognitīvi biheiviorālās terapijas metodes un mūsdienu tehnoloģiju iespējas. «Kognitīvi biheiviorālā terapija pasaulē tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajiem risinājumiem atkarības ārstēšanā,» paskaidro Jānis, gandarīts, ka ar akseleratora aktīvistu palīdzību viņa idejas īstenošanai izveidota lieliska komanda. 

Programma izstrādāta, ņemot vērā līdzīgus digitālos rīkus, piemēram, ASV populāra esot Peartherapeutics.com pieejamā programma. Aplēsts, ka digitālās platformas izstrādei būtu nepieciešami 15 tūkstoši eiro. Tāpēc Jānis meklē gan jaunuzņēmumu akseleratoru, kurā tiktu uzņemts tieši rīka programmēšanai, gan investorus. 

Viņam padomā vairāki speciālisti, kuru ikdienas darbs saistīts ar atkarīgo personu atveseļošanas procesu un kuri piekrituši digitālā rīka prototipu testēt savā darbā. Tas ir ļoti svarīgi, jo digitālā platforma būs pieejama ne tikai atkarīgajam, bet arī viņa terapeitam, lai izsekotu, kā cilvēks juties, kā rīkojies, vai un kā pārvarējis tieksmi iedzert. Tas ļaus terapiju pielāgot konkrētā cilvēka atveseļošanās procesam.

Kamēr digitālais rīks ir izstrādes procesā, Jānis kopā ar akseleratorā iegūtajiem domubiedriem izstrādā arī uzdevumu burtnīcu 80 lappusēs. «Pie manis cilvēks nenāks tikai parunāties. Viņš ņems programmu burtnīcas vai platformas formā un strādās ar konkrētiem uzdevumiem. Es neesmu redzējis, ka Latvijā alkoholisma ārstēšanā vēl kādam būtu tāda pieeja,» saka Jānis.

Sober Soul viņš nesauc par savu darbu. Tas esot dzīvesveids. Un cilvēkus, kuriem Jānis palīdz, viņš nespēj nosaukt vēsajā vārdā «klients». Viņi Jānim nozīmē vairāk. «Strādājot citu labā, es kļūstu labāks,» viņš saka. «Man vajag pašam sev pierādīt, ka esmu vērtīgs šajā dzīvē. Manai dzīvei ir jēga. Jo vairāk atbildības uzņemamies, jo labāka dzīve.»

Kā Jānis Skrastiņš vada atveseļošanās procesu?

  • Ir pieejams sarunām, kas ir svarīgas atveseļošanās periodā.
  • Palīdz nospraust mērķi, kura dēļ ir vērts atteikties no alkohola lietošanas.
  • Kopējiem spēkiem izveido atveseļošanās stratēģiju.
  • Palīdz izveidot veselīgus ikdienas ieradumus.
  • Kopā ar klientu izvērtē, kādi vēl ir viņa atbalsta resursi.

Ko piedāvās 90 dienu programma? 

  1. Apzināties, kas rada tieksmi dzert, un izstrādāt mehānismus jeb praktiskas iemaņas tās mazināšanai.
  2. Ar apzinātības prakses palīdzību kontrolēt savas emocijas, domas un uzmanību. 
  3. Izstrādāt stresa pārvarēšanas stratēģiju.
  4. Nospraust mērķus un izstrādāt skaidru darbības plānu to sasniegšanai.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2021

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu