Brīdī, kad pašvaldību vēlēšanu iepriekšējā balsošana jau ir sākusies un tepat tepat ir 5. jūnijs — vietvaru vēlēšanu galvenā diena, Ir skaidro, kuros novados un valstspilsētās gaidāmas lielākās intrigas un ar ko šajās vēlēšanās saistās visvairāk nezināmo
Pirms 5. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām ir daudz jautājumu. Cik aktīvi cilvēki dosies uz vēlēšanu iecirkņiem? Kas notiks ar mēriem ilgdzīvotājiem, kuri pie varas ir jau trīs četrus sasaukumus un šur tur pat vairākas desmitgades? Kas nonāks pie varas lielajos, jaunveidojamajos novados: vai «lielie brāļi» saglabās teikšanu, vai arī jaunpievienotajiem mazākajiem novadiem izrādīsies izšķirošā kārts?
Neilgi pirms vietvaru vēlēšanām centāmies meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Katrā reģionā pa intrigai
Katrā Latvijas reģionā var atrast pašvaldības, kurās dzīve rit salīdzinoši rāmi, bet ir arī pašvaldības — karstie kartupeļi, kur vienmēr valda intrigas un nespēja sadarboties. Un ir pašvaldības, kurās vadība ir «iesēdusies» un jauniem spēkiem ir grūti iegūt nopietnu pārstāvniecību.
Vidzeme. Vidzemē var runāt par vairākiem mēriem ilgdzīvotājiem, kuru pašvaldības reģionālās reformas rezultātā nemainīsies vai arī iekļaus savās robežās citus novadus. Tāds ir Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) Valkas novadā (ar pārtraukumu amatā kopš 2001. gada), Uģis Mitrevics (NA) Siguldas novadā (kopš 2009. gada), Mārtiņš Bojārs (ZZS) Mārupes novadā (kopš 2009. gada), Arturs Dukulis (ZZS) Alūksnes novadā (kopš 2013. gada), Jānis Baiks (Valmierai un Vidzemei) Valmierā (kopš 2014. gada), kas nu kļūs par administratīvo centru jaunajam Valmieras novadam, Māris Sprindžuks (LRA) Ādažu novadā (kopš 2013. gada), Jānis Rozenbergs (JV) Cēsu novadā (kopš 2013. gada), kura pozīcijas gan varētu pašķobīt sešu jaunpievienojamo novadu līderu dalība vēlēšanās no dažādiem politiskajiem spēkiem.
Lielākā daļa šo mēru savās pašvaldībās ir cienīti un augstu vērtēti. Tikmēr karstu diskusiju krustugunīs un neviennozīmīgi vērtēti ir, piemēram, Ogres novada domes mērs Egils Helmanis (NA), kuru pavadījušas dažādas apsūdzības un skandāli. Līdzīgi arī Jūrmalā, kur Gatis Truksnis (ZZS) pirmo reizi par domes priekšsēdētāju tika ievēlēts 2010. gadā, bet šo gadu laikā ir vairākkārt atbrīvots no amata un atkal ievēlēts tajā. Abu šo mēru partiju pārstāvji jūtas diezgan droši par šo līderu izredzēm noturēt vadības grožus.
Ir partijas, piemēram, Jaunā Vienotība, Kustība Par!, Jaunā konservatīvā partija, kas vismaz publiski izsakās, ka augstu vērtē savas izredzes Jūrmalā, un politoloģe, domnīcas Providus direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka nenoliedz, ka kūrortpilsētā ir gana daudz pārmaiņas alkstošu cilvēku, tomēr apšauba reālas varas maiņas iespējas. Stāvoklis nav kā pērn galvaspilsētā, kad opozīcija mobilizēja vēlētājus ar aicinājumu atbrīvoties no Nila Ušakova (Saskaņa) ilgus gadus vadītās koalīcijas. «Es tur neredzu kādu iepriekšējo Rīgas vēlēšanu scenāriju, tikai ar lozungu «Gāzīsim Truksni!»,» saka Kažoka. «Tur vajadzīgs kaut kas īpašs, lai iegūtu vairāk balsu.» Kažoka arī norāda uz to, ka daudzās pašvaldībās esošajai varai ir tāda priekšrocība, ka «viņi vismaz ir pazīstami, viņu uzvārdus kāds vismaz ir dzirdējis».
Latgale. Latgales reģionā uz kopējā fona īpaši izceļas divas pašvaldības — Rēzekne, kuru jau 12 gadus vada mērs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņa), un Daugavpils, kur stabilu un ilgtermiņā sadarboties spējīgu koalīciju ir bijis grūti izveidot.
Daudzas latviskās, nacionāla mēroga partijas nejūtas pārliecinātas par savām izredzēm Latgalē un virknē pašvaldību nemaz nestartē. Rēzeknē gan ir apvienotais «supersaraksts», kuru izveidojušas piecas partijas — Nacionālā apvienība, Latvijas Zaļā partija, Jaunā Vienotība, Latvijas Reģionu apvienība un Latgales partija.
Latvijas Radio Latgales studijas vadītāja Renāte Lazdiņa stāsta, ka lielākā intriga pirms vēlēšanām meklējama jaunveidojamajos novados. «Tur nav vispār nekādas skaidrības, kā sadalīsies balsis un kas būs pie varas,» viņa saka. Citviet vienā sarakstā apvienojušies visi pievienojamo novadu esošie vadītāji, lai sastādītu kaut cik nopietnu konkurenci «centrālā» novada vadībai. Citviet apvienojas spēku un attīstības ziņā līdzvērtīgi novadi. Citviet sarakstu dalījumu caurvij latgaliešu un sēļu identitātes līnija.
Rēzeknē Lazdiņa īpašas pārmaiņas neparedz. «Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, kad te bija 11 saraksti, šoreiz ir pieci. Šībrīža opozīcija ir apvienojusies, izvēle it kā ir koncentrētāka, kas, iespējams, būs priekšnoteikums lielākai opozīcijai. Taču trūkst izteiktu līderu. Jāņem vērā, ka cilvēki ir ļoti konservatīvi,» min Lazdiņa. Vērtējot partiju aktivitātes, viņa saka, ka uz kopējā fona izceļas divas — Saskaņa un Jaunā konservatīvā partija, kas ir izveidojušas savus birojus un ļoti piedomā pie cilvēku uzrunāšanas.
Daugavpilī kopš iepriekšējām vēlēšanām bijuši četri mēri. «Visiem līdzšinējiem priekšsēdētājiem, kas četru gadu laikā ir viens otru nomainījuši, ir savas partijas. Visticamāk, tās visas atkal iekļūs domē, un viss sāksies no jauna,» paredz Renāte Lazdiņa. Viņas kolēģi, aptaujājot daugavpiliešus, gan secinājuši, ka «cilvēki jūtas noguruši no visām peripetijām, netic, ka tas varētu mainīties, un vairs pat negrib doties uz vēlēšanām».
Vēl šīs pašvaldību vēlēšanas Latgales reģionā savdabīgā veidā raksturo kandidāti, kas apsūdzēti nelikumībās un gaida lietu iztiesāšanu. Dokumentu viltošanā apsūdzēta pašreizējā Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda (Latgales partija/JV), bet kukuļa pieprasīšanā — Daugavpils domes deputāts un bijušais mērs Rihards Eigims (Kristīgi demokrātiskā savienība).
Kurzeme. Kurzemē saistībā ar krimināllietām izceļas Ventspils. Aivars Lembergs, kurš vada pilsētu jau kopš 1988. gada, kandidē kā pirmais Latvijai un Ventspilij sarakstā, neraugoties uz to, ka atrodas apcietinājumā.
JKP, LRA un JV uzskata, ka tagad ir izšķirošs brīdis mēģināt panākt pārmaiņas ostas pilsētā. «Interesanti, ar ko tas viss beigsies, bet jāatzīst, ka līdz šim Latvijai un Ventspilij ir bijušas ļoti stabilas pozīcijas. Būtu liels pārsteigums, ja viņiem vairs nebūtu vairākuma. Un tas, ka kandidē pats Lembergs, nav pārsteigums, jo ar Lembergu daudzi notikumi ir jocīgi,» saka politoloģe Iveta Kažoka.
Daži ventspilnieki, kuri par pirmsvēlēšanu noskaņojumu pilsētā bija gatavi izteikties tikai anonīmi, Ir atzina, ka iedzīvotājos ir jūtama zināma dubultmorāle: savstarpējās sarunās esošā vadība nereti tiek kritizēta, taču publiski joprojām ir daļa, kas cenšas izrādīt simpātijas esošajai varai, kaut vai sociālajos tīklos spiežot Like.
Ventspils vārds šo vēlēšanu kontekstā izskanējis arī saistībā ar slēptu aģitāciju. Pilsētā tika izplatīts anonīms izdevums Ko visādi Ventspilnieki.lv tev nestāsta, kas, pēc vietējo teiktā, bija vērsts galvenokārt pret opozīciju — Ģirtu Valdi Kristovski (JV), Jauno Vienotību un Latvijas Reģionu apvienību, kas vēlēšanās startē apvienotajā sarakstā. Sākot pārbaudi, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatēja, ka izdevums neatbilst likumā noteiktajiem priekšvēlēšanu aģitācijas noformēšanas kritērijiem, un aizliedza tā izplatīšanu. Tā kā tika saņemti signāli par šī lēmuma nepildīšanu, policija kādas daudzdzīvokļu mājas pagrabstāvā izņēma izplatīšanai sagatavotos izdevuma eksemplārus.
Kurzemē arī Kuldīgai jau daudzus gadus ir nemainīga vadība — Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam) te ir amatā kopš 2009. gada. Laikraksta Kurzemnieks galvenā redaktore Daiga Bitiniece teic, ka kuldīdznieki ļoti novērtē līdzšinējās vadības «plānveidīgo darbu», piemēram, gatavojot Kuldīgu iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā vai piesakot Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam. Pirms vēlēšanām starp partijām parādoties pa kādam asumam, taču pēc vēlēšanām «četrus gadus īstas opozīcijas nav, nekādu kašķu nav, visi spēj sadarboties». Bitiniece ir pārliecināta, ka pašreizējās domes vadītājas partija arī šajās vēlēšanās iegūs visvairāk balsu, tomēr «sastāvs domē būs raibāks un darbs būs grūtāks», jo nāks klāt divas jaunas teritorijas — Skrundas un Alsungas novadi.
Lielās partijas šajās vēlēšanās «aci uzlikušas» Liepājai. Kā vienu no prioritātēm to izvirzījusi JV, NA, Par!, JKP, Saskaņa. Laikraksta Kurzemes Vārds redaktore Anda Pūce gan saka, ka Liepājā pirmsvēlēšanu laiku var raksturot ar vienu vārdu — «mērens». «Neviena partija nesola neko ambiciozu, programmas ir diezgan līdzīgas, solījumi ir mēreni, balstīti pieredzē nesolīt to, ko pašvaldība nevar izdarīt,» uzskaita Anda Pūce. Liepājā «kopumā ir zināms apmierinātības līmenis» ar pašreizējo varu, jo šī sasaukuma laikā «nav bijis skaļu kļūdu, ko vēlētāji nespētu piedot».
Lielāka intriga drīzāk esot jaunais Dienvidkurzemes novads un tas, kuras partijas tur tiks pie varas. «Astoņi saraksti, 19 deputātu vietas. Domāju, ka balsis sadalīsies diezgan līdzvērtīgi starp četriem pieciem sarakstiem. Un te būs jautājums, kā partijas sabloķēsies un kā jaunais novads spēs sastrādāties ar pilsētu,» uzsver Anda Pūce. Kurzemes Vārda žurnālisti novadā novērojuši, ka iedzīvotāji esot diezgan vienaldzīgi pret vēlēšanām. «Izšķiroši būs, kuru partiju atbalstītāji būs disciplinētāki,» paredz Anda Pūce.
Zemgale. Otrs visilgāk pie varas esošais lielo pilsētu mērs ir Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS), kas šos pienākumus pilda kopš 2001. gada. Rāviņš bieži tiek vainots par pašvaldības resursu izmantošanu sava tēla spodrināšanai, tomēr no vēlēšanām uz vēlēšanām ar nopietnu opozīciju nav saskāries.
Laikraksta Zemgales Ziņas galvenā redaktore Agnese Leiburga saka, ka Jelgavā pirms katrām vēlēšanām ir neapmierinātība, taču pārmaiņas neseko. «It kā ir citas partijas, it kā ir savstarpējās cīņas, taču lielā problēma ir tā, ka pārējie ir sadrumstalojušies. Jāsaprot, ka pašvaldību vēlēšanas ir personāliju vēlēšanas. Katrā sarakstā it kā ir pa kādai spēcīgai personībai, taču, tā kā tās ir sadalītas smalki, ir maz izredžu,» paredz Agnese Leiburga. «Pie varas esošie veido savu PR ne tikai priekšvēlēšanu periodā, bet visu četru gadu periodu. Jelgavā pašvaldība, piemēram, ļoti daudz strādā uz drukātiem pašu izdevumiem,» saka Leiburga. Pirms vēlēšanām pat uztaisīts pamatīgs izdevums uz glauna papīra. Tā kā cilvēki balso par zināmām sejām, pie varas esošajiem ir priekšrocība, jo iedzīvotāji viņus ir redzējuši visu četru gadu garumā, ne tikai šos pāris mēnešus pilsētvidē un pastkastītēs, skaidro Agnese Leiburga.
«Ja ir tādi pašvaldību vadītāji ilgdzīvotāji, tam, visticamāk, ir kaut kāds pamats. Jo vietējie jau labi redz, kurš dara, kuram kaut kas rūp, kurš tikai klaigā,» pieļauj sociologs Arnis Kaktiņš. Viņaprāt, cilvēki izvēlas ierasto, jo nav pārliecības, ka jauna izvēle būs būtiski citāda vai būtiski labāka par esošo un zināmo. «Izmetot vienu, var uzdurties uz kaut ko daudz sliktāku.»
Spriedums un jauns novads
Ar neziņu un nenoteiktības sajūtu vēlēšanas gaidīja pašvaldības, kuras bija apstrīdējušas Satversmes tiesā (ST) jaunā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atbilstību Satversmei.
Reģionālā reforma paredzēja pašreizējo 119 pašvaldību vietā izveidot 42. Pēc šī likuma pieņemšanas pagājušā gada jūnijā vairākas pašvaldības vērsās ST, un tika ierosinātas 19 lietas. Jau martā ST atzina Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam par Satversmei neatbilstošu un atstāja to Limbažu novadā. Savukārt Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta apvienošanu ar Ogres novadu atzina par atbilstošu Satversmei.
Pagājušajā piektdienā ST pieņēma lēmumu vēl trīs pašvaldību lietās. Inčukalna pagasta iekļaušana Siguldas novadā un Garkalnes pagasta un Vangažu pilsētas iekļaušana Ropažu novadā tika atzīta par atbilstošu pamatlikumam, savukārt Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes, nevis Madonas novadam — par neatbilstošu. Jau tajā pašā dienā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pieņēma lēmumu par vēlēšanu atcelšanu Madonas un Rēzeknes novados.
Pēc karstām debatēm, kurās sākotnēji pārsvaru guva aicinājumi ignorēt ST lēmumu un draudēja pat izraisīt konstitucionālu krīzi, Saeima 1. jūnijā nolēma, ka Varakļāni vismaz pagaidām paliks kā atsevišķa teritoriāla vienība, kļūstot par 43. Latvijas pašvaldību. Varakļānu un Rēzeknes novadā vietvaru vēlēšanas pārceltas un notiks 11. septembrī, Madonā tās notiks, kā plānots, 5. jūnijā.
Šobrīd ir pāragri spriest, vai arī citās pašvaldībās būs jārīko jaunas vēlēšanas. ST priekšsēdētājas vietnieks Aldis Laviņš piektdien informēja, ka lēmums par pārējiem 14 pašvaldību iesniegtajiem pieteikumiem, kas apvienoti vienā lietā, būs pieejams jūnija beigās.
No pāris tūkstošiem līdz 150 000
Politiskās partijas laika periodā no 6. februāra līdz 17. maijam bija noslēgušas priekšvēlēšanu aģitācijas līgumus par gandrīz 888 tūkstošiem eiro.
Kā liecina KNAB jaunākais aģitācijas izdevumu apkopojums, sociāldemokrātiskā partija Saskaņa ir noslēgusi līgumus par gandrīz 150 tūkstošiem eiro, bet partiju apvienības Zaļo un Zemnieku savienība un ar to saistīto partiju kopējais līgumu apjoms jau pārsniedz 150 tūkstošus eiro. Simt tūkstošu slieksni pārkāpusi Jaunā konservatīvā partija, kuras valdes loceklis Krišjānis Feldmans jau iepriekš sarunā ar Ir atzina, ka partijas kopējie tēriņi varētu pietuvosies 150 000 eiro. Pārējo nacionālo partiju tēriņi ir robežās starp 40 un 80 tūkstošiem eiro. Uz šī fona izceļas Kustība Par! ar priekšvēlēšanu aģitācijas līgumiem tikai nedaudz vairāk nekā 17 tūkstošu vērtībā.
Tikmēr lokālo un reģionālo partiju tēriņi ir pieauguši, taču joprojām nepārsniedz 10 000 eiro robežu.
Vēl maija sākumā, mēnesi pirms vēlēšanām, ne tikai no Rīgas raugoties, bet arī daudzviet novados un mazākās pilsētās nebija jūtama vēlēšanu tuvošanās, tomēr to priekšvakarā pa bukletiņam, sociālo tīklu ierakstam vai reklāmai, radio džinglam vai vides reklāmai ir redzējis vai dzirdējis gandrīz ikviens arī mazākās pašvaldībās.
Neparedzamākās vēlēšanas
Gan domnīcas Providus direktore Iveta Kažoka, gan Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas vadītāja Iveta Reinholde saka, ka šīs būs visneparedzamākās vietvaru vēlēšanas, iespējams, visas atjaunotās Latvijas vēsturē. «Pat kristāla bumba te nevar palīdzēt,» saka Reinholde, jo «ir būtiskas izmaiņas informatīvajā telpā, vēlēšanu likumā, ir lielāki novadi, ir pandēmija. Pašvaldībās notiek paaudžu nomaiņa, jo daudzi līdzšinējo domju priekšnieki aiziet pensijā.» Katras jaunas vēlēšanas aizvien neprognozējamākas padara arī decentralizētās kampaņas sociālajos medijos, uzsver Kažoka.
Vēl ekspertēm ir bažas, ka jaunās domes pēc novadu apvienošanas var sanākt ļoti sadrumstalotas. «Ja gadās viens spilgts kandidāts no katra saraksta un nevienam nav dominējoša stāvokļa, vienoties būs grūti. Tāpēc Dundagas stāsts (domes deputāti trīs mēnešu laikā nespēja ievēlēt jaunu priekšsēdētāju, un 13. maijā Saeima lēma par Dundagas novada domes atlaišanu un pagaidu administrācijas iecelšanu — red.) jūlijā var būt realitāte daudzās pašvaldībās. Vienīgi mērogi jau būs pilnīgi citi, un tas ietekmēs arī daudz lielāku cilvēku skaitu,» saka Reinholde.
Tāpat esot grūti prognozēt, kāda būs vēlētāju aktivitāte. Pēc iepriekšējās pieredzes, reformas ietekmē iedzīvotājiem vajadzētu sasparoties, bet «mums ir pandēmija, kas varētu iedot depresīvu skatījumu» un zemāku vēlēšanu apmeklētību, pieļauj Reinholde. Bažām par zemāku vēlētāju aktivitāti piekrīt arī Arnis Kaktiņš. Cilvēki vēl nav izpratuši reformas būtību un jutīsies «apstulbuši un samulsuši», jo nesaprot jauno spēles laukumu. Ja nesaproti, tad «ko tu iesi un balsosi». Runas par to, ka laikapstākļi ietekmēs vēlētāju aktivitāti, viņš gan noraida: «Primārā ir un paliek pilsoniskā stāja un demokrātijas procesu izpratne, kas cilvēkiem liek iet uz vēlēšanām. Ja būs pilsoniskā stāja, tad no dalības neatturēs ne saule, ne lietus.»
Pagaidām nav neviena komentāra