Sieviešu nav, te ir tikai bērni: Rēzeknes pašvaldības vēlēšanu prioritātes

Runāt par vēlēšanām nozīmē runāt par demokrātiju un pilsonisko aktivitāti. Vēlme pašnoteikties, uzņemties atbildību un darīt maksimāli labāko iespējamo, lai efektīvi pārvaldītu un pozitīvi attīstītu vidi ap sevi, ir ļoti dabiska cilvēka vēlme. Taču valstīs, kur leģitīmu, demokrātisku pārvaldi ieilgušas vēsturiskās situācijas dēļ realizēt ilgstoši nav bijis iespējams, ir asi jūtams demokrātisko tradīciju pieredzes trūkums. Tas ir raksturīgs postpadomju valstīm, arī Latvijai, un tiem šo valstu reģioniem, kurus ilgstoši un diemžēl jau tradicionāli raksturo augsts bezdarbs, zemas algas, iespēju trūkums un kopumā diezgan depresīva noskaņa. Tātad Latgales reģionam, kas ir arī pierobežas teritorija, Eiropas Savienības galējā austrumu robeža.

Pašvaldības vēlēšanas 2021

Tradicionāli par Latgales sirdi dēvē Rēzeknes pilsētu. Latvijas pašvaldības vēlēšanām 5.jūnijā Rēzeknē pieteikti pieci saraksti: Nr.1 Saskaņa sociāldemokrātiskā partija, Nr.2 Apvienība Iedzīvotāji, Nr.3 Jaunā konservatīvā partija (JKP), Nr.4  Nacionālā apvienība, Latvijas Zaļā partija, Jaunā Vienotība, Politiskā partija Latvijas Reģionu Apvienība, Latgales partija (NA VL-TB/LLN, LZP, JV, LRA, LP) un Nr.5 Progresīvie. Kopā tie ir 80 kandidāti vecumā no 20 līdz 72 gadu vecumam, kuri lielākoties dzīvo vai strādā Rēzeknē.

Katra no partijām piedāvā savu skatījumu uz pilsētas attīstību, taču cik lielā mērā katra no tām aktualizē dzimumu līdztiesības principa ievērošanu; izpratni par ģimenes jēdzienu; īpašu atbalstu sievietēm; vajadzību pēc drošības; vardarbības prevenciju; sociālās ievainojamības novēršanu? Kas tiek solīts partiju programmās un kāpēc rodas priekšstats, ka tās ir rakstītas pasaulei, kurā valda patriarhāts? Šie jautājumi ir ārkārtīgi būtiski arī mums, Centrā Marta, jo mēs esam vienīgā sieviešu tiesību aizstāvības organizācijas Latvijā, kas ir par līdztiesīgu un vienlīdzīgu pilsonisko sabiedrību.

Konteksts

Lai labāk saprastu Latgales reģiona un jo sevišķi Rēzeknes pilsētas nozīmi tajā, nepieciešams īss ievads mūsdienu vēsturē. 20.gs. 90.gadu sākumā Rēzekne bija rūpniecības pilsēta, kurā bija attīstīta ražošana, taču pāreja uz tirgus ekonomiku nespēja nodrošināt rūpniecības ilgstpējību un noieta tirgu, kas veicināja lielo uzņēmumu bankrotu. Tas savukārt sekmēja strauju bezdarba līmeņa celšanos. Darba iespēju trūkuma dēļ cilvēki bija spiesti pamest pilsētu vai pārkvalificēties. Jauni uzņēmumi veidojās, taču tie nebija lieli, tāpēc likumsakarīgi, ka 21.gs. pirmajā desmitgadē strauji samazinājās arī Rēzeknes iedzīvotāju skaits. Jāpiezīmē, ka, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, liela daļa iedzīvotāju devās peļņā uz ārzemēm, cerot tur ilgi nepalikt, taču 2008.gada krīze daudziem lika palikt mītnes zemēs.

Otrajā 21.gs. desmitgadē Rēzeknē saglabājās iedzīvotāju skaita samazinājums. To visai spilgti demonstrē statistikas dati, kas pieejami Rēzeknes pilsētas domes mājaslapā: 2008.gadā Rēzeknē bija 35 126 iedzīvotāji, bet 2019.gadā – 27 820, savukārt darba devēju skaits ir samazinājies 20 reizes – no 2008.gada 1264 līdz 95 2019.gadā. Alga uz “rokas” pilsētā ir augusi no 387 eiro 2008.gadā līdz 615 eiro 2019.gadā. Būtiski nav mainījies pilsētā pastrādāto noziegumu skaits: 2008.gadā tika fiksēti 744 noziedzīgi nodarījumi, savukārt 2019.gadā – 639, kas, salīdzinot iedzīvotāju skaita izmaiņas un noziegumu skaitu, būtībā nozīmē, ka noziedzīgo nodarījumu skaits pat ir nedaudz pieaudzis. Jāpiebilst, ka pašvaldības policija Rēzeknē tika likvidēta 2014.gadā. Arī sociālo pabalstu saņēmēju skaits pēdējo gadu laikā ir audzis: no 5106 2008.gadā līdz 6252 2018.gadā.

Dzimumu līdztiesības princips

Statistikas dati rāda, ka 2017.gada pašvaldības vēlēšanās tikai 34% sieviešu bija deputātes, savukārt pašvaldību vadītāju amatu aizņem tikai 24,4% sieviešu – tātad tikai katras ceturtās pašvaldības priekšgalā ir sieviete. Būtu aplami domāt, ka dzimumu līdztiesība un sieviešu pārstāvniecība lēmumu pieņemšanā būtu kaut kas organisks, kaut kas tāds, kas neprasa pūles un darbu. Tieši otrādāk – sievietes, kam diemžēl sabiedrībā jau tradicionāli raksturīgs neatalgots darbs mājās un rūpēs par bērniem, ir diezgan sarežģīti to apvienot ar politisko aktīvismu, tas prasa daudz laika un pūļu. Risinājums šai problēmai varētu būt līdztiesīgs atbildības un mājas rūpju sadalījums abu dzimumu vidū.

Uzmetot aci Rēzeknes pilsētas pašvaldības vēlēšanu partiju kandidātu sarakstiem, manāms, ka tikai divām partijām izdevies ievērot dzimumu līdztiesības zelta principu: 50% kandidātu sieviešu un 50% kandidātu vīriešu. Tās ir Apvienība Iedzīvotāji un Progresīvie. Savukārt vismazākais sieviešu deputāšu kandidātu īpatsvars ir JKP – tikai 18,8%. Gan Saskaņai, gan piecu partiju apvienotajam sarakstam dzimumu proporcija ir līdzīga – 56,2% vīriešu un 43,8% sieviešu.

Taču atšķirībā no Saskaņas, kura priekšgalā tiek virzīts jau līdzšinējais Rēzeknes pilsētas mērs, piecu partiju apvienotā saraksta priekšgalā kā pirmais numurs pilsētas mēra krēslam tiek virzīta sieviete līdere – Ināra Groce. Tāpat sievietes kā līderes tiek virzītas no Apvienība Iedzīvotāji (Zane Vancāne) un no partijas Progresīvie (Leila Rasima). Tas liek domāt, ka pakāpeniski arī Rēzeknē pieaug sieviešu loma pašvaldības procesos, un sieviešu līderība kļūs aizvien nozīmīgāka 21.gadsimta politikas nostādne gan reģionālā, gan valstiskā līmenī. Te gan jāpiebilst, ka sieviešu pārstāvniecība nav organiska – lai tā attīstītos, nepieciešams milzīgs darbs ilgtermiņā.

Ģimene = bērni, ≠ sieviete

Visu partiju priekšvēlēšanu programmās minēts vārds “ģimene”, kas norāda, ka ģimenes institūtam tiek veltīta samērā liela politisko spēku uzmanība. Piemēram, sociāldemokrātiskā partija Saskaņa aktualizē atbalstu daudzbērnu ģimenēm (brīvpusdienas, nometnes) un ģimenēm, kurās aug īpašie bērniņi (sola 50% atbalstu auklei, ja bērniņš nevar apmeklēt PII). Arī piecu partiju apvienotais saraksts savā uzmanības centrā licis daudzbērnu ģimenes, solot subsidēt kultūras un sporta pasākumus, kā arī aktualizējot ģimeņu laimi un pārticību (kas panākama ar godīgu darbu) kā vienu no labklājības stūrakmeņiem. Neatpaliek arī JKP – akcentējot atbalstu ģimenēm ar diviem vai vairāk bērniem (atlaide vienīgā mājokļa iegādei Rēzeknē, kā arī aktualizējot atbalstu jaunajām ģimenēm un maznodrošinātā statusa saņemšanu līdz 400 eiro pirmajam vai vienīgajam ģimenes loceklim). Savukārt Progresīvie uzmanību pievērš jaunajām ģimenēm: “Ģimenes ir pārtikušas un seniori jūtas piederīgi.” Nevienā no partiju piedāvājumiem netiek aktualizēts Dzīvesbiedru likumprojekts vai ģimenes bez bērniem, kas liek domāt, ka dominē tradicionālā izpratne par ģimeni, kas sevī ietver divu pretēju dzimumu pārstāvju savienību, kuras neatņemama sastāvdaļa ir kopējie bērni. Vai par ģimeni Rēzeknē var dēvēt arī sievieti un vīrieti, kas dzīvo nereģistrētā kopdzīvē, – nezinu. Visticamāk, ka ne.

Priekšvēlēšanu piedāvājumos nav aktualizēts nedz sociālais, nedz psiholoģiskais atbalsts vientuļajām māmiņām, kuras Rēzeknē pēc CSP datiem veido 39% (2866) no Rēzeknē esošajām ģimenēm ,savukārt tikai piecu partiju apvienotais saraksts saredz, ka nepieciešams uzlabot pilsētas infrastruktūru, padarot ērtākas pastaigas jaunajām māmiņām ar bērnu ratiņiem. Īsti neviens nav domājis par sieviešu fizioloģiskajām vajadzībām, piemēram, par to, ka Rēzeknē vajadzētu piesaistīt papildu ginekoloģijas un dzemdniecības speciālistus, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visu sociālo slāņu sievietēm. Arī sabiedrisko labierīcību trūkums pilsētā nav izvirzīts kā prioritārs, lai gan zināms, ka sievietēm tās nepieciešamas gan fizioloģisku iemeslu dēļ (mēnešreizes, grūtniecība), gan tāpēc lai, piemēram, nomainītu bērnam autiņus, pabarotu ar krūti utt.

Atšķirībā no sieviešu interešu aizstāvības, par bērniem gan tiek solīts domāt plaši un daudzpusīgi. Saskaņa sola īpašajiem bērniem rehabilitācijas un atbalsta centru ar plašu bezmaksas pakalpojumu klāstu. Piecu partiju apvienotais saraksts sola palielināt bērnudārzu skaitu pilsētā, atbalstīt iniciatīvas alternatīvu bērnudārzu un skolu izveidē, kā arī izveidot atbalsta punktus bērnu attīstības veicināšanai un socializācijai. JKP apņemas nodrošināt bērnu rotaļu laukumu izveidi un sola jauniešu iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā un aktīvajā pilsētas dzīvē. Apvienība Iedzīvotāji aktualizē sporta laukumu izbūvi, bet Progresīvie sola drošus veloceliņus bērniem, bērnu laukumus, sporta pasākumus dažādiem vecumposimiem un programmēšanas kursus bērniem. Vienvārdsakot, – plaši un daudzpusīgi.

Drošība un vardarbības (ne)prevencija

Neviena no Rēzeknes pilsētas pašvaldībā kandidējošajām partijām savā programmā kā atsevišķu tālejoši risināmu problēmu nav izvirzījusi vardarbību ģimenē, mobingu skolās vai bosingu darba vietās. Vienīgi piecu partiju apvienotais saraksts saskata, ka pašvaldības policijas neesamība Rēzeknes pilsētā ir problēma, kas būtu jārisina, un viņi sola to atjaunot. Tāpat viņi, starp citu, sola rūpēties par mikroklimatu ārstniecības iestādēs, lai apmierinātu katra cilvēka vajadzību pēc veselības aprūpes.

Lai gan nevienas partijas priekšvēlēšanu programmā arī nav minēts, ka tā aicinātu izglītot jauniešus par vardarbības prevenciju vai veselīgu attiecību veidošanu, tomēr jauniešu vajadzībām uzmanība tiek pievērsta. Atšķiras tikai katras partijas interpretācija par to, ko tad īsti jauniešiem vajag. Piemēram, Saskaņa sola veloceliņus, studentu nodrošināšanu ar prakses vietām un jauniešu mājas izveidi. Apvienība Iedzīvotāji sola uzlabot infrastruktūru. Piecu partiju apvienība piedāvā atbalsta punktus arī jauniešu attīstības veicināšanai un socializēšanai. JKP ir gatavi jauniešus pat iesaistīt lēmumu pieņemšanā un aktīvajā pilsētas dzīvē (stipendiju piešķiršana studentiem Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā stratēģiski nozīmīgās studiju programmās,budžeta līdzekļu piešķiršana jauniešu iniciatīvu projektiem). Savukārt partija Progresīvie (kurā, starp citu, vidējais kandidāta vecums ir 27,1 gadi un kuri vecuma ziņā ir vistuvāk jauniešiem) sola veidot studentu pilsētu un mākslas un inovāciju kvartālu, nodrošināt IT un programmēšanas kursus jauniešiem, kā arī pievērsties jauniešu mentālajai veselībai.

Sociālās ievainojamības novēršana

Pētījumos ir pierādīts, ka ekonomiskā ievainojamība ir viens no aspektiem, kas sekmē sieviešu iesaistīšanu cilvēktirdzniecībā, arī seksuālajā ekspluatācijā. Ekonomisko ievainojamību raksturo bezdarbs, nabadzība, zemas algas, zems izglītības līmenis, valsts valodas nezināšana, dzīve depresīvā reģionā. Upuris var tikt iesaistīts seksuālajā ekspluatācijā, izmantojot to, ka viņa dzīvesvietā nav iespējams atrast darbu vai strādāt labi atalgotu darbu, vai iegūt izglītību un uzlabot valsts valodas vai citas savas prasmes. Taču, kā zināms, tieši priekšvēlēšanu laikā aktīvi tiek solīti uzlabojumi vietējā ekonomiskajā dzīvē.

Samazināt bezdarba līmeni un radīt jaunas darba vietas sola divas partijas – Saskaņa un JKP. Partija Saskaņa sola samazināt bezdarba līmeni visā valstī, kā arī veicināt cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātību. Savukārt JKP apņēmušies radīt IT parku, pārcelt institūcijas un uz tā rēķina radīt jaunas darba vietas, koordinēt Tiesu nama izveidi Rēzeknē (papildu 45 jaunas darba vietas). Īsti gan nav skaidrs, cik operatīvi un efektīvi politiskās partijas praktiskā veidā varētu sekmēt jaunu darba vietu rašanos un vai tam būtu kāda būtiska ilgtermiņa nozīme pilsētas attīstībā. Par spīti tam, neviena no partijām nesola rūpēties par algu līmeņa paaugstināšanu pilsētā, kā arī nav paredzētas iespējas uzlabot valsts valodas prasmes tiem, kas būtu tajā ieinteresēti. Pēc www.rezekne.lv pieejamajiem datiem 2019.gadā Rēzeknē dzīvoja 13 086 latvieši un 11 815 krievi, kā arī 1609 citu tautību pārstāvji. Tātad, teorētiski pieņemot, pašvaldības finansēti valsts valodas prasmju uzlabošanas kursi tomēr būtu nepieciešami, lai daļa Rēzeknes sabiedrības spētu labi integrēties darba tirgū, izmantot piedāvātās iespējas un dzīvot labklājīgāk.

Kas attiecas uz uzņēmējdarbības atbalstu, tad piecu partiju apvienotais saraksts sola atbalstīt sociālās uzņēmējdarbības attīstību pilsētā, kā arī mazos biznesa projektus, savukārt Saskaņa ar vērienu apņemas nodrošināt atbalstu jaunajiem uzņēmējiem, piešķirot konkursa kārtā grantus līdz 50 000 eiro inovatīviem projektiem. Starp citu, Saskaņa sola regulāri piešķirt finansējumu arī tradicionālajām reliģiskajām konfesijām Rēzeknē, lai tās varētu uzturēt savus valsts nozīmes pieminekļus, kā arī ir ar mieru labiekārtot Otrajā pasaules karā iesaistītajiem Sarkanās armijas karavīriem memoriālu Štalag Rēzeknes Ziemeļu rajonā.

Quo vadis, Rēzekne?

Ņemot vērā, ka Latvijas elektorāts tomēr sastāv no pilngadīgiem abu dzimumu pārstāvjiem, jāsecina, ka Rēzeknes pašvaldības vēlēšanu partiju piedāvājumā gaužām maz uzmanības pievērsts dzimumu līdztiesības veicināšanai un labklājības jautājumu risināšanai iedzīvotāju ikdienā. Sievietes vajadzības tiek aktualizētas tikai tad, ja tās ir saskaņā ar viņas bērna vecumposmiem (bērns, jaunietis). Diezgan mazā mērā (lai neteiktu, ka nemaz) tiek pievērsta uzmanība tam, lai sieviete izvēlētos savu bērniņu iznēsāt un laist pasaulē Rēzeknē, kā arī lai viņa te justos labi pirms un pēc tam.

Tāpat maz tiek domāts par praktiskiem drošības aspektiem ikdienā un apdraudējuma gadījumā (pašvaldības policijas neesamība) – vienīgi piecu partiju apvienotais saraksts saskata, ka pašvaldības policija Rēzeknē būtu jāatjauno. Partijas vardarbību ģimenē nekvalificē kā prioritāru problēmu, tāpat arī netiek izskatīta iespēja pilnveidot jauniešu prasmes un zināšanas vardarbības atpazīšanā. Par spīti tam, ka Rēzeknes vārds vairākkārt ir izskanējis saistībā ar skaļiem, nežēlīgiem noziegumiem. Spilgts piemērs tam ir publiski izskanējusī 2014.gadā notikusī Robežsardzes koledžas darbinieces slepkavība, kuru nolaupīja un nogalināja bijušais vīrs.

Trīs sarakstos no pieciem partiju līderība ir sievietei, kas ir apsveicami. Cerīgs ir arī fakts, ka četros no pieciem partiju sarakstiem ir mēģināts ievērot dzimumu līdztiesības ideālo proporciju. Taču ar to ir par maz, lai varētu teikt, ka Rēzeknes pilsētas pašvaldība būs līdztiesīga. Tas ir signāls, ka vietējā līmenī sievietes līderes ir ļoti vajadzīgas un ka, iespējams, sievietes vadībā pilsēta varētu piedzīvot uzplaukumu. Te vietā būtu atcerēties Vairas Vīķes-Freibergas izcilo prezidentūras laiku un starptautisko Latvijas atpazīstamību, jo sevišķi Rietumvalstīs, kā arī to, ka tās valstis, kurās Covid-19 krīzes laikā vadībā ir sievietes, ar krīzi tiek galā labāk.

Noslēgumā gribētos piebilst, ka vidi veido cilvēks, kuru veido (tā vai cita) vide. Kāda vide – tāda arī veidojas sabiedrība. Ja dzimumu līdztiesība tiek atzīta par vērtību, uz kuru nepieciešams tiekties kopēja labuma dēļ, tad ir iespējams sasniegt līdzsvarotus panākumus dažādās jomās, kā arī veicināt cilvēku vēlmi palikt mājās, neemigrēt, un tas savukārt nozīmē svarīgu pienesumu un attīstību gan vietējai kopienai, gan reģionam, gan valstij.