Modernizējot veselības datu apstrādi, var sakārtot nozari un glābt dzīvības

Ilustratīvs attēls
Andris Skride, ārsts un Saeimas deputāts, A/P
Print Friendly, PDF & Email

Veselības aprūpes nozare visā Eiropā atrodas lielu pārmaiņu priekšā. To ietekmē gan iedzīvotāju sastāva strukturālās izmaiņas un aprūpes pieaugošās izmaksas, gan arī ārstniecības virzienu un jaunu tehnoloģiju strauja ienākšana medicīnā. Viens no centrālajiem elementiem jauno tehnoloģiju un medicīnas virzienu attīstībā ir dati – personas veselības datu ievākšana, apstrāde, uzglabāšana, kā arī to tālāka izmantošana pētniecībā, kas savukārt iespējo gan profilaksi, gan jaunu zāļu radīšanu. Inovatīvu un personalizētu zāļu radīšanas ātrums un efektivitāte lielā mērā ir un būs atkarīgi no spējas piekļūt atbilstošiem un kvalitatīviem datiem.

Eiropas valstis kopumā atrodas visai līdzīgā situācijā – to normatīvie akti, kas regulē personas veselības un sociālo datu izmantošanu, ir novecojuši. Ir, protams, izņēmumi, piemēram, Somija. Tās virzienā šobrīd skaudīgi raugās medicīnas nozares speciālisti ļoti daudzās valstīs. Latvija pagaidām nav izņēmums uz kopējā fona, bet esam apņēmības pilni situāciju mainīt. Arī mūsu normatīvais regulējums šajā jomā ir apaudzis ar 10-20 gadu putekļu kārtiņu. Tas ir sadrumstalots un neatspoguļo nedz izmaiņas tehnoloģiju jomā, nedz aktuālās vajadzības veselības nozarē.

Tomēr ledus ir sakustējies un arī Latvijā esam ķērušies klāt personu veselības datu izmantošanas modernizācijai. Ir uzsākta Veselības un sociālo datu sekundāras izmantošanas likuma izstrāde.

Likumprojekts paredz apvienot vienotā sistēmā visus esošos normatīvus, veicinot šo datu tālāku izmantošanu veselības aprūpes vajadzībām, zinātnei un pētniecībai, kā arī starptautiskai sadarbībai jaunu zāļu izstrādē.

Jautāsiet, kāpēc tas ir tik ļoti svarīgi mums Latvijā? Pirmkārt jau, tas ir mūsu iedzīvotāju veselības un dzīvības jautājums. Šis ir likums, kas tiešā un nepārnestā nozīmē ļaus glābt daudzas dzīvības. Vai esi kādreiz domājis par situāciju – cik tu pats būtu gatavs samaksāt par datiem, kas parādītu, kā līdzīgas personas ar līdzīgu slimības norisi tika ārstētas un uzveica slimību? Īpaši, ja tev vai tavam bērnam būtu kāda reta slimība! Šādos gadījumos svarīga ir tieši slimības ārstēšanas vēsture, procedūras, kas tika piemērotas, zāles, kas tika izmantotas. Un nevienu neinteresē, kā sauca konkrēto slimnieku – šie dati vienmēr tiek anonimizēti. Lai palīdzētu citiem slimniekiem, svarīga ir informācija par procesu, slimības gaitu un ārstēšanos. Un nereti šos datus ir nepieciešams saņemt ātri, lai vispār varētu paspēt palīdzēt ielaistu slimību gadījumos. Ja atzīstam, ka cilvēka dzīvība ir nenovērtējama, tad šāda likuma pieņemšana ir simtkārt un pat tūkstoškārt nenovērtējama.

Jaunās tehnoloģijas mums paver arī jaunas iespējas biomedicīnas un personalizētās medicīnas jomā. Nepieciešami tikai atbilstoši savākti, apkopoti un izanalizēti veselības aprūpes dati. Jau tagad, pateicoties jaunajām datu izmantošanas metodēm, daudz veiksmīgāk tiek ārstēts vēzis, kā arī daudzām citām slimībām nākotnē būs iespējams ātrāk izstrādāt labākus medikamentus, tai skaitā sagatavot personalizētas zāles un izvēlēties piemērotākas ārstēšanās procedūras. Pateicoties datu pieejamībai, tās būs daudz efektīvākas un nozīmīgi palielinās konkrētā slimnieka izdzīvošanas un veiksmīgas izveseļošanās izredzes.

Tieši šādu datu izmantošanu jaunajā likumā nozīmē vārds “sekundāri” – personas veselības anonimizētajiem datiem ir dota iespēja dzīvot otru dzīvi, glābt arī citu pacientu dzīvības un tikt izmantotiem zinātniskos pētījumos un inovatīvu zāļu izstrādē.

Primāri personas veselības dati tiek vākti, piemēram, pacienta pārbaudei, aprūpei vai rehabilitācijas pakalpojumiem, ko sniedz dažādi sociālie dienesti. Sekundāra šo datu izmantošana nozīmē, ka šos pašus datus anonimizētā formā vēlāk ir iespējams izmantot arī, lai palīdzētu un glābtu citus cilvēkus.

Līdz ar to jaunais likums, līdzīgi kā Somijā, sakārtotu veselības datu izmantošanu Latvijā, kā arī stimulētu personalizētās medicīnas attīstību mūsu valstī. Vēl viens būtisks papildu ieguvums būtu arī veselības aprūpes sistēmas efektivizācija, nodrošinot pieeju datiem, kas ļauj daudz precīzāk analizēt un izvērtēt līdzšinējā nozares finansējuma izmantošanas efektivitāti.

Veidojot likumu pēc Somijas parauga, Latvijai ir iespēja ielikt pavisam jaunus pamatus savas valsts veselības aprūpes sistēmai. Iegūsim plašākas iespējas veselības datu otrreizējai izmantošanai, nodrošināsim ātrāku slimību diagnosticēšanu, mērķtiecīgāku izmeklējumu veikšanu un citus profilaktiskus pasākumus. Tāpat jaunais likums veicinās piemērotāku medikamentu un medicīnisko manipulāciju nozīmēšanu, piemērotāko ārstniecības metožu izvēli konkrētiem pacientiem (personalizētā medicīna), ļaus daudz efektīvāk novērtēt zāļu efektivitāti. Tā rezultātā tiks efektīvāk izmantoti veselības nozares budžeta līdzekļi, vienlaikus samazinot iedzīvotāju mirstību no slimībām, kuras ir izārstējamas.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu