«Man patīk tas, ka strādāju gan sava intelektuālā piepildījuma dēļ, gan tādēļ, lai mūsu kopējās cilvēces zināšanas lēnām paplašinātos,» saka fizikas doktors Edgars Butanovs, kuru kopš bērnības urdījusi vēlme saprast, kā dažādas ierīces darbojas un kas tajās iekšā. Foto — Kristīne Madjare.
Iedomājieties pavedienu, kas būtu desmit tūkstošus reižu plānāks par matu vai putekli! Tieši ar tik sīkiem vadiņiem Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Plāno kārtiņu laboratorijā darbojas Edgars Butanovs. Viņš izgatavo nanovadu fotodetektorus — nanovadus pārklāj ar dažus nanometrus biezu pārklājumu, mainot to īpašības — un par savu doktora disertāciju ieguvis Latvijas Zinātņu akadēmijas Ludviga un Māra Jansonu balvu fizikā.
Nanovadu diametrs ir mazāks par 100 nanometriem. Tos taisa no trīs veidu materiāliem: metāliem, izolatoriem un pusvadītājiem. Edgars sintezē jeb «audzē» un pēta pēdējos. Substrātu ievieto augstas temperatūras reaktorā, tajā ielaiž speciālus reaģentus, tvaiki kondensējas, un «izaug» nanovadi. «Vadi no pamatnes aug kā koki. Rodas tāds kā nanovadu mežs, un ar katru «koku» var kaut ko izdarīt.» Šis mežs saskatāms tikai elektronmikroskopā. Izrādās — zinātnieki ar šādiem vadiem strādā jau kopš 90. gadiem. Taču Edgara īpašais ieguldījums zinātnē — viņš pēta, kā pārklājums var izmainīt nanovada īpašības.
