Ilustratīvs attēls
- Šobrīd nav pamata domāt, ka patēriņa cenu kāpums tuvākajā laikā varētu mazināties.
- Uzņēmēju aptaujas liecina, ka, neskatoties uz Covid-19 ierobežojumiem un palielināto bezdarba līmeni, darbiniekus atrast jau kļūst grūtāk.
- Nākamgad inflācija Latvijā varētu būt robežās no 2,5% līdz 3%.
Aprīlī, kā jau tas bija iepriekš gaidāms, patēriņa cenas Latvijā turpināja palielināties un gada inflācija sasniedza 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,9%, savukārt kopš pērnā gada beigām cenu līmenis ir audzis jau par 2,5%, un pašlaik nav pamata domāt, ka patēriņa cenu kāpums tuvākajā laikā varētu mazināties. Pēdējos mēnešos pasaulē ir strauji augušas pārtikas, koka, metālu un citu resursu, kā arī transporta cenas, savukārt no darba devējiem jau parādās signāli par grūtībām atrast darbiniekus. Tas liek domāt, ka turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā pārsniegs 2% un virs 2% tā būs arī 2021. gadā kopumā. Savukārt 2022. gadā inflācija Latvijā varētu būt robežās no 2,5% līdz 3%.
Šā gada pirmajos mēnešos galvenais inflāciju veicinošais faktors Latvijā bija naftas cenas kāpums pasaulē, kas gan patlaban tiek salīdzinātas ar ļoti zemajām naftas cenām pērnā gada aprīlī. Tā rezultātā degvielas cenas Latvijā aprīlī bija gandrīz par 25% augstākas nekā pirms gada. Gada otrajā pusē naftas cenu kāpums atspoguļosies arī augstākos siltumenerģijas tarifos. Taču bez naftas cenām pasaulē strauji aug arī citu resursu cenas un signālu par gaidāmo inflācijas pieaugumu kopumā kļūst arvien vairāk. Salīdzinājumā ar pērnā gada vidu koksnes cenas ASV augušas par vairāk nekā 400%, neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē - par 30%, savukārt dzelzs rūdas un vara cenas - par vairāk nekā 100%. Arī transporta un loģistikas cenas ir būtiski kāpušas.
Latvijas patēriņa cenās šis pieaugums pagaidām vēl neatspoguļojas, jo daudziem ražotājiem ir fiksēti līgumi un izejvielu cenu sadārdzinājumu tie uzņemas paši. Tomēr pasaules ražošanas sistēmā kopumā cenu spiediens aug, un tas nozīmē, ka arī Latvijā inflācijas spiediens vismaz tuvākajos 6-12 mēnešos noteikti nemazināsies. Vienlaikus šo pieaugumu nevajadzētu arī pārāk dramatizēt. Daudzu resursu cenu kāpums ir saistīts ar diezgan specifiskiem faktoriem, piemēram, sliktu pārtikas produktu ražu vai pērnā gada ražošanas pārrāvumu radītu deficītu. Tāpat pēdējo mēnešu straujais resursu cenu kāpums pasaulē varētu būt arī zināms spekulatīvs faktors un investoru mēģinājums pasargāt sevi no inflācijas pieauguma. Tomēr zīmīgi, ka daudzu resursu cenas piegādēm tuvākajos mēnešos ir augstākas nekā nākotnes cenas, kas tomēr liek domāt, ka, ražošanas sistēmām normalizējoties, inflācijas spiediens pasaulē mazināsies.
Galvenais ekonomiku un inflāciju bremzējošais faktors, protams, joprojām ir ar Covid-19 saistītie fiziskās distancēšanās ierobežojumi un bezdarba pieaugums, kas bremzē algu kāpumu un attiecīgi arī pakalpojumu cenu pieaugumu. Taču uzņēmēju aptaujas liecina, ka, neskatoties uz Covid-19 ierobežojumiem un palielināto bezdarba līmeni, darbiniekus atrast jau kļūst grūtāk. Tas nozīmē, ka pēc ierobežojumu mazināšanas varētu pieaugt arī pakalpojumu cenas, līdzīgi kā tas jau ir noticis ar frizieru cenām, kas aprīlī bija par 6,1% augstākas nekā gadu iepriekš. Tas liek domāt, ka nākamgad inflācija Latvijā varētu būt robežās no 2,5% līdz 3%.
