Kā plastmasas mantiņas aizstāt ar dabas materiāliem

  • Inga Grigaļuna, Ādažu pirmsskolas “Patnis” izglītības metodiķe
  • 10.05.2021.
Bērnu rotaļlietas pludmales smiltīs. Foto: Ieva Leiniša, LETA

Bērnu rotaļlietas pludmales smiltīs. Foto: Ieva Leiniša, LETA

Neskaitāmas plastmasas rotaļlietas, kas raisa īslaicīgu bērnu interesi un tad krājas plauktos un kastēs – šāda situācija pazīstama daudziem vecākiem un pedagogiem. Kā aizstāt šīs mantas ar bērnu pašu veidotām spēlēm un rotaļlietām, kuras var veidot arī no otrreiz izmantojamiem materiāliem? Pašu veidota rotaļlieta bērnu spēj aizraut vairāk nekā veikalā iegādātās košās plastmasas mantas.

Otrā dzīve ikdienas lietām

Liela daļa no mums vēlas dzīvot dabai draudzīgāk, šāda dzīvesveida principus ierādot arī bērniem. Viens no aspektiem, kā varam samazināt plastmasas daudzumu savā ikdienā, ir rotaļlietas – mazāk iegādājoties standarta mantas, bet, liekot lietā iztēli un otrreiz izmantojamos materiālus, radīt spēles pašrocīgi. Ar pašu gatavotām spēlēm var lieliski aizstāt jau zināmās, piemēram, mums ir pašu veidots “Alfabēta Cirks”, “Burtu Bingo”, “Bumbiņu labirints” utt. Esam pamanījuši, ka šīs spēles un rotaļlietas bērnus piesaista daudz vairāk, vienlaikus veidojot viņos izpratni par to, ka virknei ikdienas lietu var dot otro dzīvi.

Vienmēr ir vieglāk nopirkt un ielikt plauktā, nekā radīt no nulles pašu spēkiem, taču pieredze rāda, ka bērnus var iesaistīt arī rotaļlietu izveides procesā. Spēles, kas veidotas no papīra, kartona, kastaņiem, zīlēm, akmentiņiem u.c. priekšmetiem neizmaksā daudz, taču rada daudz prieka. Pamēģiniet kopā ar bērniem izveidot auto ceļus no akmeņiem! Būsiet pārsteigti par bērnu radošumu un ilgstošo interesi, jo ikdienā tā nav ierasta iekštelpu aktivitāte.

Pieaugušo paraugs

Mums, pieaugušajiem, jāapzinās, cik ļoti būtiska nozīme ir mūsu paraugam bērnu attieksmes veidošanā, lai sekmētu viņa interesi par videi draudzīgi dzīvesveidu. Ja vēlamies, lai bērns ar prieku pavada laiku svaigā gaisā jebkuros laika apstākļos, mums pašiem jābūt paraugam. Ja skaļi paudīsim neapmierinātību ar aukstumu, lietu vai sniegu, arī bērni negribēs doties pastaigās, savukārt, ja parādīsim, ka nav sliktu laikapstākļu, tikai nepieciešams piemērots apģērbs, mazie daudz labprātāk pavadīs laiku ārā.

Vairāk nekā sešus gadus piedaloties Ekoskolas programmā, esam secinājuši – lai sasniegtu rezultātu, ļoti svarīgi ir iesaistīt bērnu visā procesā no paša sākuma. Bērnudārzā darbojas mazā ekopadome, kurā audzēkņi paši spriež un vērtē, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Bērni apspriež ne tikai jautājumus par atkritumu šķirošanu, veselīgu uzturu un dabai draudzīgām rotaļlietām, bet arī skata transporta un vides jautājumus. Pārrunājot ar bērniem to, kas ir vai nav droši, ietekme nonāk arī līdz vecākiem, jo nereti tieši bērni viņiem atgādina par drošas braukšanas nosacījumiem tuvējā apkārtnē. Pētot tuvējo ciematu, bērni paši secināja, ka ir vietas, kur droši var pārvietoties  un rotaļāties, bet ir vietas, kur pieaugušie ar auto steidzas uz darbu, un šīs vietas kājāmgājējiem ir ļoti nepatīkamas. Piedaloties šādos pētījumos, bērni daudz labāk atceras arī drošas pārvietošanās noteikumus.

Lai gan ikdienas steidzīgajā ritmā nereti daudz vienkāršāk un ērtāk ir pateikt bērnam, kā jādara, vai iegādāties jau gatavas mantas un rotaļlietas, ieguldot laiku un radošumu, varam motivēt bērnus aizdomāties par mūsu ikdienas ietekmi uz vidi un iespējām, kā varam dzīvot dabai draudzīgāk.

Līdzīgi raksti

Viedoklis Artūrs Butāns

Budžeta sastādīšanas trūkstošā komponente – atklātība

Demokrātiskā sabiedrībā ikgadējais valsts budžeta dokuments ir uzskatāms par galveno fiskālo dokumentu jeb finansiālo vienošanos starp sabiedrību un valsts varu. No šī aspekta, ir svarīgi vērtēt ne tikai to, cik konkrētais valsts budžeta likumprojekts ir atbilstošs vajadzībām, bet arī – vai šajā vienošanās aktā ir iekļauti budžeta sastādīšanas un uzraudzības principi, lai tas nekļūtu par vienvirziena darījumu.

Viedoklis Vidvuds Beldavs

Krievijas vieta ANO Drošības padomē – nosacīta privilēģija, kas vairs nepienākas

Kad 1991. gada decembrī PSRS tika izšķīdināta ar Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas vadītāju lēmumu Minskā, jaunizveidotās valstis nonāca nestabilā situācijā.

Viedoklis Līga Āboliņa

Demogrāfija bez veselības – vai tas vispār ir iespējams?

Runājot par demogrāfiju, publiskās diskusijas bieži sašaurinās līdz dzimstības veicināšanai, taču šī tēma ir daudz plašāka. Tā aptver iedzīvotāju skaita izmaiņas, vecuma sadalījumu, migrāciju, mūža ilgumu un dzīves kvalitāti. Visi šie faktori savstarpēji mijiedarbojas un nosaka sabiedrības ilgtspēju.

Viedoklis Inga Veide

Godīga parādu administrēšana – kāda tā ir un ko no tās iegūst sabiedrība

Parādu atgūšanas tēma sabiedrībā aizvien izraisa emocijas, un bieži tā tiek apskatīta caur negatīvu prizmu. Pastāv stereotips, ka parādu atgūšanas uzņēmumi darbojas ar vienu mērķi – iekasēt pēc iespējas vairāk, nerēķinoties ar cilvēku situāciju.

Jaunākajā žurnālā