Kā plastmasas mantiņas aizstāt ar dabas materiāliem

  • Inga Grigaļuna, Ādažu pirmsskolas “Patnis” izglītības metodiķe
  • 10.05.2021.
Bērnu rotaļlietas pludmales smiltīs. Foto: Ieva Leiniša, LETA

Bērnu rotaļlietas pludmales smiltīs. Foto: Ieva Leiniša, LETA

Neskaitāmas plastmasas rotaļlietas, kas raisa īslaicīgu bērnu interesi un tad krājas plauktos un kastēs – šāda situācija pazīstama daudziem vecākiem un pedagogiem. Kā aizstāt šīs mantas ar bērnu pašu veidotām spēlēm un rotaļlietām, kuras var veidot arī no otrreiz izmantojamiem materiāliem? Pašu veidota rotaļlieta bērnu spēj aizraut vairāk nekā veikalā iegādātās košās plastmasas mantas.

Otrā dzīve ikdienas lietām

Liela daļa no mums vēlas dzīvot dabai draudzīgāk, šāda dzīvesveida principus ierādot arī bērniem. Viens no aspektiem, kā varam samazināt plastmasas daudzumu savā ikdienā, ir rotaļlietas – mazāk iegādājoties standarta mantas, bet, liekot lietā iztēli un otrreiz izmantojamos materiālus, radīt spēles pašrocīgi. Ar pašu gatavotām spēlēm var lieliski aizstāt jau zināmās, piemēram, mums ir pašu veidots “Alfabēta Cirks”, “Burtu Bingo”, “Bumbiņu labirints” utt. Esam pamanījuši, ka šīs spēles un rotaļlietas bērnus piesaista daudz vairāk, vienlaikus veidojot viņos izpratni par to, ka virknei ikdienas lietu var dot otro dzīvi.

Vienmēr ir vieglāk nopirkt un ielikt plauktā, nekā radīt no nulles pašu spēkiem, taču pieredze rāda, ka bērnus var iesaistīt arī rotaļlietu izveides procesā. Spēles, kas veidotas no papīra, kartona, kastaņiem, zīlēm, akmentiņiem u.c. priekšmetiem neizmaksā daudz, taču rada daudz prieka. Pamēģiniet kopā ar bērniem izveidot auto ceļus no akmeņiem! Būsiet pārsteigti par bērnu radošumu un ilgstošo interesi, jo ikdienā tā nav ierasta iekštelpu aktivitāte.

Pieaugušo paraugs

Mums, pieaugušajiem, jāapzinās, cik ļoti būtiska nozīme ir mūsu paraugam bērnu attieksmes veidošanā, lai sekmētu viņa interesi par videi draudzīgi dzīvesveidu. Ja vēlamies, lai bērns ar prieku pavada laiku svaigā gaisā jebkuros laika apstākļos, mums pašiem jābūt paraugam. Ja skaļi paudīsim neapmierinātību ar aukstumu, lietu vai sniegu, arī bērni negribēs doties pastaigās, savukārt, ja parādīsim, ka nav sliktu laikapstākļu, tikai nepieciešams piemērots apģērbs, mazie daudz labprātāk pavadīs laiku ārā.

Vairāk nekā sešus gadus piedaloties Ekoskolas programmā, esam secinājuši – lai sasniegtu rezultātu, ļoti svarīgi ir iesaistīt bērnu visā procesā no paša sākuma. Bērnudārzā darbojas mazā ekopadome, kurā audzēkņi paši spriež un vērtē, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Bērni apspriež ne tikai jautājumus par atkritumu šķirošanu, veselīgu uzturu un dabai draudzīgām rotaļlietām, bet arī skata transporta un vides jautājumus. Pārrunājot ar bērniem to, kas ir vai nav droši, ietekme nonāk arī līdz vecākiem, jo nereti tieši bērni viņiem atgādina par drošas braukšanas nosacījumiem tuvējā apkārtnē. Pētot tuvējo ciematu, bērni paši secināja, ka ir vietas, kur droši var pārvietoties  un rotaļāties, bet ir vietas, kur pieaugušie ar auto steidzas uz darbu, un šīs vietas kājāmgājējiem ir ļoti nepatīkamas. Piedaloties šādos pētījumos, bērni daudz labāk atceras arī drošas pārvietošanās noteikumus.

Lai gan ikdienas steidzīgajā ritmā nereti daudz vienkāršāk un ērtāk ir pateikt bērnam, kā jādara, vai iegādāties jau gatavas mantas un rotaļlietas, ieguldot laiku un radošumu, varam motivēt bērnus aizdomāties par mūsu ikdienas ietekmi uz vidi un iespējām, kā varam dzīvot dabai draudzīgāk.

Līdzīgi raksti

Viedoklis Andrejs Ždans

Birokrātijas mazināšana valstī ar pieeju “bites pret medu” nestrādās

Vērtējot premjerministres Evikas Siliņas sākto iniciatīvu samazināt birokrātiju par 25%, mana kā uzņēmēja pieredze liek būt piesardzīgi optimistiskam. Vai tas ir iespējams?

Viedoklis Aleksandrs Vorobjovs

Kā matemātiku padarīt skolēniem saistošāku

Pavisam nesen vidusskolēni visā Latvijā kārtoja centralizētos eksāmenus matemātikā, kas daudziem aizvien ir klupšanas akmens, piemēram, pērn šajā priekšmetā bija nepieredzēti liels izkritušo skaits.

Viedoklis Inga Grencberga

Kāpēc laiks lasīt ir tieši tagad?

Mūsdienu pasaulē, kur informācijas un notikumu apjoms, plūsma un dinamika ir tik pārpilni un nepārtraukti, mazliet rimtuma un uzmanības tikai sev kļūst gandrīz par īstu ekskluzivitāti. Lasīšana ir šī miera un klusuma osta. Lasīšana var būt un ir prieka osta.

Viedoklis Ivars Ščegoļihins

Izveidot viduslaiku cilvēka Facebook profilu jeb Kā mūsdienīgi mācīties vēsturi

Jūnija sākumā Latvijā notiks centralizētais eksāmens vēsturē. Pērn to kārtoja tikai 500 skolēni valstī, un arī interese par šo mācību priekšmetu kopumā ir ļoti mainīga.

Jaunākajā žurnālā