Kā plastmasas mantiņas aizstāt ar dabas materiāliem

  • Inga Grigaļuna, Ādažu pirmsskolas “Patnis” izglītības metodiķe
  • 10.05.2021.
Bērnu rotaļlietas pludmales smiltīs. Foto: Ieva Leiniša, LETA

Bērnu rotaļlietas pludmales smiltīs. Foto: Ieva Leiniša, LETA

Neskaitāmas plastmasas rotaļlietas, kas raisa īslaicīgu bērnu interesi un tad krājas plauktos un kastēs – šāda situācija pazīstama daudziem vecākiem un pedagogiem. Kā aizstāt šīs mantas ar bērnu pašu veidotām spēlēm un rotaļlietām, kuras var veidot arī no otrreiz izmantojamiem materiāliem? Pašu veidota rotaļlieta bērnu spēj aizraut vairāk nekā veikalā iegādātās košās plastmasas mantas.

Otrā dzīve ikdienas lietām

Liela daļa no mums vēlas dzīvot dabai draudzīgāk, šāda dzīvesveida principus ierādot arī bērniem. Viens no aspektiem, kā varam samazināt plastmasas daudzumu savā ikdienā, ir rotaļlietas – mazāk iegādājoties standarta mantas, bet, liekot lietā iztēli un otrreiz izmantojamos materiālus, radīt spēles pašrocīgi. Ar pašu gatavotām spēlēm var lieliski aizstāt jau zināmās, piemēram, mums ir pašu veidots “Alfabēta Cirks”, “Burtu Bingo”, “Bumbiņu labirints” utt. Esam pamanījuši, ka šīs spēles un rotaļlietas bērnus piesaista daudz vairāk, vienlaikus veidojot viņos izpratni par to, ka virknei ikdienas lietu var dot otro dzīvi.

Vienmēr ir vieglāk nopirkt un ielikt plauktā, nekā radīt no nulles pašu spēkiem, taču pieredze rāda, ka bērnus var iesaistīt arī rotaļlietu izveides procesā. Spēles, kas veidotas no papīra, kartona, kastaņiem, zīlēm, akmentiņiem u.c. priekšmetiem neizmaksā daudz, taču rada daudz prieka. Pamēģiniet kopā ar bērniem izveidot auto ceļus no akmeņiem! Būsiet pārsteigti par bērnu radošumu un ilgstošo interesi, jo ikdienā tā nav ierasta iekštelpu aktivitāte.

Pieaugušo paraugs

Mums, pieaugušajiem, jāapzinās, cik ļoti būtiska nozīme ir mūsu paraugam bērnu attieksmes veidošanā, lai sekmētu viņa interesi par videi draudzīgi dzīvesveidu. Ja vēlamies, lai bērns ar prieku pavada laiku svaigā gaisā jebkuros laika apstākļos, mums pašiem jābūt paraugam. Ja skaļi paudīsim neapmierinātību ar aukstumu, lietu vai sniegu, arī bērni negribēs doties pastaigās, savukārt, ja parādīsim, ka nav sliktu laikapstākļu, tikai nepieciešams piemērots apģērbs, mazie daudz labprātāk pavadīs laiku ārā.

Vairāk nekā sešus gadus piedaloties Ekoskolas programmā, esam secinājuši – lai sasniegtu rezultātu, ļoti svarīgi ir iesaistīt bērnu visā procesā no paša sākuma. Bērnudārzā darbojas mazā ekopadome, kurā audzēkņi paši spriež un vērtē, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Bērni apspriež ne tikai jautājumus par atkritumu šķirošanu, veselīgu uzturu un dabai draudzīgām rotaļlietām, bet arī skata transporta un vides jautājumus. Pārrunājot ar bērniem to, kas ir vai nav droši, ietekme nonāk arī līdz vecākiem, jo nereti tieši bērni viņiem atgādina par drošas braukšanas nosacījumiem tuvējā apkārtnē. Pētot tuvējo ciematu, bērni paši secināja, ka ir vietas, kur droši var pārvietoties  un rotaļāties, bet ir vietas, kur pieaugušie ar auto steidzas uz darbu, un šīs vietas kājāmgājējiem ir ļoti nepatīkamas. Piedaloties šādos pētījumos, bērni daudz labāk atceras arī drošas pārvietošanās noteikumus.

Lai gan ikdienas steidzīgajā ritmā nereti daudz vienkāršāk un ērtāk ir pateikt bērnam, kā jādara, vai iegādāties jau gatavas mantas un rotaļlietas, ieguldot laiku un radošumu, varam motivēt bērnus aizdomāties par mūsu ikdienas ietekmi uz vidi un iespējām, kā varam dzīvot dabai draudzīgāk.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Viedoklis Romāns Gagunovs

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Viedoklis Baiba Īvāne

Lasīšana un drošība

Mēs katrs reizēm atceramies dažādas epizodes no mūsu bērnības – priecīgas, komiskas, siltas, skumjas, sāpīgas, reizēm arī traģiskas. Man ir bijusi tā privilēģija piedzīvot laimīgu bērnību – pilnu ar iespaidiem, notikumiem, rūpēm par mani, un arī pilnu ar lasīšanas pieredzi, kas mūsu ģimenē ir bijusi neatņemama ikdienas daļa.

Jaunākajā žurnālā