E-komercijas attīstība un piegādes serviss attīstās ātrāk

  • Justs Šablinsks, “Venipak” vadītājs
  • 06.05.2021.
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Trīs gadu laikā katrs otrais mazais veikals Latvijā būs pieejams tikai tiešsaistē un piegādās ar bezkontakta pakomātiem. Vai tā ir utopija? Pirms gada tā noteikti bija tālāka nākotne, bet Covid-19 laiks nākotni pievirzījis tuvāk. Ekonomisti lēš, ka neparastā situācija pasaulē ir paātrinājusi e-komercijas nozares izaugsmi par pieciem gadiem.

Saskaņā ar programmatūras izstrādes uzņēmuma Search Node veikto pētījumu E-komercijas tendences 2021 (e-commerce Trends 2021) septiņi no 10 pircējiem atzinuši, ka pandēmijas dēļ sākuši vairāk iepirkties interneta veikalos. Liela daļa pētījumā aptaujāto uzņēmumu (78%) 2021. gadā plāno palielināt savu e-komercijas budžetu, kas nozīmē, ka katrs otrais tirgotājs savu biznesu plāno pārorientēt uz digitālo vidi, ja tas vēl nav izdarīts.

Iepriekšējā gada notikumi, iepirkšanās ierobežojumi klātienē un pieaugošie paku piegādes apjomi pierādīja, ka sabiedrība ir daudz atvērtāka un gatavāka iepirkties tiešsaistē nekā mums šķita.

Diezgan pārliecinoši var apgalvot, ka tas ir uz palikšanu, jo ir gan droši, gan ērti. Gada laikā novērojām arī pašu tirgotāju gatavību strauji pielāgoties, atverot interneta veikalus un meklējot visdažādākās pārdošanas formas, lai izdzīvotu. Tas savukārt nozīmē, ka varam gaidīt arī turpmāku nozares attīstību, jaunas darba vietas un kopējo ekonomikas uzlabošanos, jo būs nepieciešami projektu vadītāji, pārdevēji, grāmatveži, digitālie konsultanti, kurjeri un citi speciālisti. Tiešsaistes pārdošanas vide turpinās attīstīties un pielāgoties klientu vajadzībām, lai sniegtu ātru, patīkamu un ērtu iepirkšanās procesu, kā arī tikpat efektīvu pirkuma piegādi un saņemšanu.

2020. gadā paku piegāde Latvijas klientiem ar Venipak starpniecību palielinājās par 45%. Kopš gada sākuma piegādāto paku skaits joprojām ir liels, martā piegāžu skaitam Latvijā pieaugot par 50%, salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn. Tik straujš B2C klientu pieaugums motivē piegādes pakalpojumu sniedzējus turpināt risināt loģistikas izaicinājumus, piemēram, sūtījumu reāllaika izsekošanu, iespējas izvēlēties piegādes veidus un automatizētu procesu ieviešanu. Pēcpandēmijas situācijai attīstoties šādā virzienā, aizvien vairāk uzņēmumu “pārcelsies” tikai uz interneta pārdošanu, un loģistikas pakalpojumu nozīme būs nenovērtējami svarīga, savukārt darba tirgū jaunu popularitātes vilni piedzīvos kurjera profesija.

Pērn paku piegādes tirgus dalībnieki veica dažus svarīgus pasākumus, kas radīja būtiskas pārmaiņas tirgū. Reaģējot uz jaunām klientu vajadzībām, Latvijā ļoti strauji paplašinājās paku termināļu tīkli. Tika ierosinātas arī papildu iespējas sūtījumu piegādei, īpaši svētku sezonas kulminācijas laikā, kad tika sasniegti paku piegādes rekordi. Investīcijas piegādes infrastruktūrā un digitālajās tehnoloģijās, kā arī ērtāku paku termināļu atrašanās vietu meklēšana būs uzmanības centrā gan 2021. gadā, gan ilgtermiņa stratēģijā.

Investīcijas jaunajās tehnoloģijās palīdzēs ne tikai tikt galā ar sūtījumu apjoma pieaugumu, bet arī garantēt strauji augošo izpratni par veselības drošību, kas visticamāk saglabāsies arī pēc pandēmijas.

Tiešsaistes pārdošana palīdz ievērot drošību un distanci, tādēļ viena no nākotnes tendencēm ir bezkontakta pirkumu saņemšana – globālās aptaujas rāda, ka gandrīz 80% pircēju priekšroku dod bezkontakta sūtījuma saņemšanai (uzņēmuma Incisiv pētījums) un tikpat liela daļa respondentu jau izmanto vai aizvien vairāk turpinās izmantot pašapkalpošanās sistēmas (McKinsey dati).

Lai arī piegādes pakalpojumu pārslodze Latvijā ir radījusi nebijušu situāciju tirgū, pēdējā gada laikā gandrīz ekstrēmos apstākļos gūtā pieredze ir sagatavojusi ātrai lēmumu pieņemšanai par labu klientu ērtībai un veselībai. 2020. gada decembrī Venipak ieviesa pirmos bezkontakta pakomātus Lietuvas pilsētās ar lielāko sūtījumu apjomu – Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Šauļos un Paņevežā. Februārī pirmie bezkontakta pakomāti tika uzstādīti arī Latvijā (Rīgā, Bauskā, Daugavpilī, Jūrmalā, Jelgavā, Rēzeknē, Saldū un citās pilsētās). Līdz jūlija beigām Latvijā būs pieejami jau 200 termināļi. Lai saņemtu sūtījumu, pakomātā esošajā kamerā tikai jānoskenē QR kods. Paredzams, ka šī sūtījumu saņemšanas metode palīdzēs koronavīrusa izplatīšanās kontrolē, jo cilvēkiem vairs nebūs jāpieskaras ekrāna virsmai vai jāgaida rindā pie paku skapja – paku saņemšanas laiks tiks samazināts no 30-45 sekundēm uz 3-5 sekundēm.

Pandēmija ir mainījusi patērētāju vēlmes, iepirkšanās paradumus un attiecīgi arī sūtījumu piegādes pakalpojumu prioritātes. Klienti ir gatavi maksāt vairāk par labāku iepirkšanās pieredzi, kas ietver ne tikai ērtu interneta veikalu vai lietotni un atsaucīgu apkalpošanu, bet arī piegādi un saņemšanu. Ar pašreizējo sūtījumu piegādes infrastruktūru Latvijā nepietiek, tādēļ 2021. gads nesīs strauju attīstību.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā