Baltu literatūras ekspresis

  • Jūrate Sprindīte, Laura Laurušaite
  • 29.04.2021.
  • Domuzīme
Starptautisko Viļņas grāmatu gadatirgu — lielāko Baltijā — iecienījuši arī latviešu autori un izdevēji. 2018. gadā tas notika piecās lielās ekspozīciju zālēs ar galerijām un konferenču telpām 18 500 kvadrātmetru platībā. To apmeklēja pāri par 65 000 interesentu. 2019. gadā Viļņas grāmatu gadatirgū piedalījās 21 valsts. Tajā atvēra arī latviešu autoru darbu tulkojumus lietuviešu valodā. 
Foto — Irmants Gelūns, Scanpix/LETA

Starptautisko Viļņas grāmatu gadatirgu — lielāko Baltijā — iecienījuši arī latviešu autori un izdevēji. 2018. gadā tas notika piecās lielās ekspozīciju zālēs ar galerijām un konferenču telpām 18 500 kvadrātmetru platībā. To apmeklēja pāri par 65 000 interesentu. 2019. gadā Viļņas grāmatu gadatirgū piedalījās 21 valsts. Tajā atvēra arī latviešu autoru darbu tulkojumus lietuviešu valodā. Foto — Irmants Gelūns, Scanpix/LETA

Atšķirīgais un kopējais mūsdienu lietuviešu un latviešu prozā

21. gadsimta literatūra ar savu dinamismu un plašo piedāvājumu aizrauj gan lasītājus, gan kritiķus. Līdzīgu politisko un kultūras norišu ietekmē Latvijas un Lietuvas literatūra līdzīgos tempos ir virzījusies uz priekšu, pārkāpjot kopējiem sliekšņiem: novēlotu postmodernismu, populārās literatūras uzvaras gājienu, sākumā atteikšanos no lineāra stāstījuma un vēlāk — atgriešanos pie garajiem stāstiem. Redzam mazāk profesionalitātes, vairāk fragmentācijas, kas atspoguļojas gan tekstveides principos, gan lasītāju gaumes un vajadzību noslāņošanās procesos. Tomēr gan latviešu, gan lietuviešu literatūra atgriežas pie tradicionālās izteiksmes, mazinās postmodernisma izlēcieni un eksperimenti. Padomju okupācijas laikā literatūrā izpaudās pienākums saglabāt kultūras un etnisko identitāti, bet pēdējā desmitgadē priekšplānā nonācis jautājums, vai sabiedrības izpratnē literatūrai joprojām ir kāda nozīmīgāka loma.

Jaunākajā žurnālā

Pie kaimiņiem igauņiem

Mārja Kangro: «Publiskā intelektuāļa loma Igaunijā joprojām ir saglabājusies. Rakstniekus mēdz aicināt uz konferencēm izteikt viedokli, politiskās partijas aicina tos savās rindās. Vecākās paaudzes rakstnieki reaģē uz sabiedrībai svarīgiem ģeopolitiskiem notikumiem, savukārt jaunākām paaudzēm piederīgie vairāk runā par vienlīdzības, cilvēktiesību un ekoloģijas tēmām.» Foto — Kriss Mors
  • Proza
  • 26.06.2026.

Mečnikova ielas divas joslas

Arturs Droņs
  • Apskats
  • 26.06.2026.

Ieskats mūsdienu franču literatūras ainā

Arī grāmatniecību un literatūru ietekmē laikmets, mode un gaisotne sabiedrībā — par ko tiek vai netiek runāts, par ko raksta tieši, kas pārāk ilgi tiek noklusēts un pēkšņi eksplodē. Skats Parīzes grāmatu gadatirgū. 2026. gada aprīlis. 
Foto — SIPA/Scanpix
  • Vēsture
  • 26.06.2026.

Atgriezties mājās

Latviešu bēgļus sagaida Zilupes robežpunktā. 1920. gads. Uz fotogrāfijas rakstīts: Latviešu robežsargu virsnieks pārnācēju bēgļu starpā nejauši sastop savu māsu. Fotogrāfs nezināms. Latvijas Kara muzeja krājums
  • Proza
  • 26.06.2026.

Ādama sakne

Ilustrācija — Toms Tauriņš
  • Eseja
  • 26.06.2026.

Kā sātans iznīcinātu jauno paaudzi

Adams Rūžička
  • Recenzija
  • 26.06.2026.

Jaunie Baltijas zvaigznāji

7 grādi pēc celsija. Baltijas jauno autoru antoloģija. Strāva, 2025.