Atgriešanās pie klātienes darba un mācībām ir būtiskākais iemesls, kādēļ pašlaik notiek aktīva pedagogu vakcinācija. Tomēr, atgriežoties skolās tagad vai rudenī, jāņem vērā vēl vairāki būtiski aspekti, arī regulāra un pilnvērtīga telpu vēdināšana, tīrīšana un dezinficēšana. Skolām jādomā par garākiem starpbrīžiem telpu vēdināšanai un iekārtām, kas ļautu monitorēt iekštelpu gaisa kvalitāti.
Mazināt vīrusa izplatības riskus
Skolēni, skolotāji un skolu vadītāji visā Latvijā gaida iespēju atgriezties pie klātienes mācībām. Daļā pašvaldību, kurā ir zemāki saslimšanas rādītāji, tas iespējams jau tagad, tāpēc ir piemērotākais brīdis pārdomāt, kā nodrošināt atbilstošu vidi, kurā būtu samazināti vīrusa izplatības riski.
Vīruss izplatās ar elpošanas orgānu izdalītiem pilieniem, savukārt šie pilieni var “ceļot” pa gaisu vai nosēsties uz dažādām virsmām. Mācoties klasē, kurā vienkopus atrodas vairāki cilvēki, svarīgi ir ne tikai ievērot distanci citam no cita, bet regulāri vēdināt telpu, kā arī tīrīt un dezinficēt virsmas. Arī klasē, kurā mācās tikai desmit bērni, mikrobioloģiskais piesārņojums var būt ļoti liels. Turklāt jāņem vērā, ka bērni un jaunieši var atnākt uz skolu slimi, paši to nemaz neapzinoties. Viens saslimis audzēknis var inficēt vairākus savus vienaudžus un pieaugušos dažu minūšu laikā!
Gaisa kvalitātes uzraudzība
Plānojot klātienes mācības, būtiska uzmanība jāpievērš ne tikai klasēm, bet arī koplietošanas telpām un to sanitāri higiēniskajai uzraudzībai. Pēc iespējas vairāk visiem pieejamās vietām jābūt izvietotiem roku dezinfekcijas līdzekļiem, kā arī atgādinājumiem par to, cik būtiski ir pareizi mazgāt rokas. Pārtraukumos klases telpā esošās virsmas – galdus, palodzes u.tml. nepieciešams dezinficēt ar atbilstošiem līdzekļiem. Tāpat ieteiktu izmantot iekārtas, kas palīdz monitorēt gaisa kvalitāti telpā, nosakot CO2 līmeni. Pareizi izmantotas, šīs iekārtas palīdzēs preventīvi sekot līdzi gaisa kvalitātei un neaizmirst par telpu vēdināšanu.
Skolām pašlaik būtu aktīvi jāuzrunā pašvaldības vai atbildīgā ministrija, lai varētu iegādāties gaisa kvalitātes kontroles ierīces. Saistībā ar epidemioloģisko situāciju tās ir nepieciešamas, taču, ne katra skola tās var atļauties. Tāpat kā šobrīd budžetā paredzam papildus līdzekļus dezinfekcijai, jāparedz arī gaisa kvalitātes uzraudzībai. Jāieplāno arī iekārtu uzturēšanas izdevumi. Manuprāt, ja nav iespējams pilnībā segt izmaksas, valstij vai pašvaldībai, jāsniedz vismaz daļējs atbalsts skolām.
Runājot par telpu vēdināšanu, jāņem vērā, ka ierastie piecu minūšu starpbrīži var būt par īsu, lai pilnvērtīgi izvēdinātu klasi, tāpēc ieteiktu tos palielināt līdz desmit vai pat piecpadsmit minūtēm. Ja skolēni 40 minūtes sēdējuši slēgtā klases telpā, gaisā noteikti būs augsta mikrobu un vīrusu koncentrācija. Attiecīgi piecpadsmit minūšu aktīva vēdināšana (bez cilvēkiem klasē) būtu pietiekami efektīva.
Pastiprināta bērnu veselības kontrole
Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, ir pastiprināta bērnu veselības kontrole. Ja skolēnam ir pazīmes par saslimšanu, mācības klātienē nedrīkst atļaut. Uzmanība jāpievērš arī pavisam vienkāršiem un ziemas/rudens sezonā ierastiem simptomiem – iesnas, klepus, galvassāpes, paaugstināta ķermeņa temperatūra. Uzskatu, ka katrā skolā pedagogiem kopā ar medicīnas personālu rūpīgi jāpārdomā un jāizstrādā (ja tādu nav) atbilstoši epidemioloģiskās drošības un higiēnas iekšējās kārtības noteikumi.
Būtiski arī neaizmirst par roku mazgāšanu – pētot sabiedrības paradumus, varam redzēt, ka entuziasms roku mazgāšanā ir noplacis, tāpēc skolas telpās būtu nepieciešams pēc iespējas vairāk vietās izvietot atgādinājumus par šo. Jo biežāk mazgāsim rokas, jo labāk! Sakārtojot pamatlietas, būtiski samazināsies riski. Turklāt bērni šīs lietas ātri iegaumēs, tikai nedaudz viņiem jāpalīdz!
Komentāri (2)
QAnon 26.04.2021. 14.42
Maskas ir izcila vieta, kur vairoties sīkbūtnēm un to nēsāšana, ieelpojot baktērijas koncentrētā veidā, tikai palielina iespēju inficēties ar dažādām slimībās, kas nebūtu iespējams normālos apstākļos. Masku nēsāšana būtiski palielina fizisko un emocionālo nogurumu, kas nekādi neuzlabo imunitāti. Jau sen visi zina, ka maskas neaiztur vīrusus, tātad nevienu nepasargā. To vienīgais mērķis, lai klepojot un šķaudot, ar sīkiem pilieniem vīrusu neizplatītu lielākā attālumā, tāpēc to nēsāšana būtu jāuzliek par pienākumu tikai tiem, kuri jūtas slimi. Sabiedriskā transporta pasažieriem būtu jāpiešķir tiesības izmest laukā ikvienu, kurš šņaukājas, vai klepo un kuram nav maska. Katrs, kurš sarunājas pa telefonu, kaut caur masku, ir lielāks drauds, nekā mierīgi elpojošs cilvēks bez maskas.
Ir ļoti bēdīgi, ka noteikumus izdomā un tos pataisa par dogmu visādi šarlatāni, kuriem labāk par medicīnu un epidēmijām būtu turēt žaunu un vēl, ka izveidojušos situāciju ekspluatē marodieri, kā Viņķele, Pavļuts, Juhņēviča un līdzīgi organismi.
0
not mii 26.04.2021. 08.38
paldies profesorei par skaidrojumu. Vēl tik viens jautājums – kādu ļaunumu var izdarīt nevakcinētais vakcinētam ? Dzirdēju, ka Ungārijā plāno restorānos, stadionos, utt . laist iekšā tikai ar vakcīnas sertifikātiem. Ja tur iekļūst kāds nevakcinēts vai pat slims, kas tad notiks? Negribās minēt.
0