infekcija
- Pusdienās
- 03.04.2025.
- Ilze Šķietniece
Zemenes tās nav! Bet kāpēc E.coli avotu šoreiz tik grūti atšifrēt
- Pusdienās
- 15.01.2025.
- Ilze Šķietniece
Kļūstam zinošāki
- Viedoklis
- 18.11.2022.
Ko esam mācījušies no Covid-19?
- Dzīve
- 09.12.2020.
Ar zinātni izķer vīrusu
- Pusdienās
- 03.04.2025.
- Ilze Šķietniece
Zemenes tās nav! Bet kāpēc E.coli avotu šoreiz tik grūti atšifrēt
Meklējot, no kurienes uzradušās bīstamās E.coli baktērijas, epidemiologi jūtas kā detektīvi. Sigita Geida stāsta, ka šoreiz uzdevums ir ļoti sarežģīts
- Pusdienās
- 15.01.2025.
- Ilze Šķietniece
Kļūstam zinošāki
Pēdējās nedēļās sabiedrību sasniegušas ziņas par Ķīnas vīrusa izplatību un rekordaugstu pneimonijas pacientu skaitu. Vai par to jāsatraucas, skaidro infektoloģe Baiba Rozentāle
- Viedoklis
- 18.11.2022.
Ko esam mācījušies no Covid-19?
Gandrīz 1000 dienu – tik ir pagājis kopš pirmajiem bažīgajiem ziņu virsrakstiem un greizajiem skatieniem Ķīnas virzienā, kam jau drīz sekoja neapturams Covid-19 vilnis pār visu pasauli, trīs gadu laikā aiznesot līdzi vairāk nekā 6,5 miljonus dzīvību. Tāpat kā nevarējām paredzēt šo vīrusu, arī to, kas būs uz priekšu, prognozēt nav mūsu spēkos, bet mēs varam nezināmajam labāk sagatavoties. Galvenokārt – ik dienas, ik gadu stiprinot katra indivīda un sabiedrības veselību, lai pasargātu sevi un mazinātu slogu uz veselības aprūpi, jo 66% hospitalizēto pacientu Covid-19 infekcija ir blakusdiagnoze. Vienlaikus gūtā pieredze ļauj izdarīt dažus noderīgus secinājumus par mums kā sabiedrību kopumā.
- Viedoklis
- 27.09.2021.
Mācību gads pārbaudīs skolu elastības robežas
Klātienē aizvadītas jau divas jaunā mācību gada nedēļas un virknē skolu konstatēti pirmie pozitīvie Covid-19 gadījumi. Ņemot vērā apstākļus, tas nav nekas ārkārtējs, un liela daļa skolu ir gatavas šādam scenārijam. Galvenais – nemeklēt vainīgos, jo ikviens – liels vai mazs – var saslimt vai kļūt par kontaktpersonu. Skolu pārstāvjiem ir ļoti svarīgi izvēlēties veidu, kā paziņot vecākiem un citiem skolēniem, ka ir atklāts kāds pozitīvais vīrusa infekcijas gadījums.
- Viedoklis
- 26.04.2021.
Atgriežoties klātienes mācībās, jāpievērš lielāka uzmanība gaisa kvalitātei
Atgriešanās pie klātienes darba un mācībām ir būtiskākais iemesls, kādēļ pašlaik notiek aktīva pedagogu vakcinācija. Tomēr, atgriežoties skolās tagad vai rudenī, jāņem vērā vēl vairāki būtiski aspekti, arī regulāra un pilnvērtīga telpu vēdināšana, tīrīšana un dezinficēšana. Skolām jādomā par garākiem starpbrīžiem telpu vēdināšanai un iekārtām, kas ļautu monitorēt iekštelpu gaisa kvalitāti.
- Dzīve
- 09.12.2020.
Ar zinātni izķer vīrusu
Kā Latvijas zinātnieku izstrādātā siekalu testu metodoloģija palīdzēs ierobežot Covid-19 izplatību, un kas vieš cerības, ka mums būs pašiem savs, Latvijā izstrādāts ātrais tests?
- Viedoklis
- 27.11.2020.
“Drosminieki”
Latvija un Austrālija turpina iet pretējos virzienos cīņā ar Covid-19. Latvijā katru dienu apstiprina simtiem jaunu inficēšanas gadījumu, kamēr Austrālijā var uz pirkstiem saskaitīt jaunos gadījumus. Tas nav apturējis daudziem Latvijā izrādīt savu necieņu pret līdzcilvēkiem, izsakot neapmierinātību ar masku valkāšanas noteikumiem. Pat valsts svētku vakarā daži jutās aicināti pie Brīvības pieminekļa skaļi pastāvēt uz savām tiesībām citus inficēt.
- Viedoklis
- 28.10.2020.
Maskas ir efektīvas, arī bērni saslimst ar Covid-19
Mēs - Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (LĀZA) aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus, sekot secinājumiem un ieteikumiem, kas izriet no zinātnes pētījumiem par Covid-19 izplatību, par to, kādi faktori to pastiprina vai ierobežo.
- Viedoklis
- 25.04.2020.
Trīs veidi, kā tu vari pagarināt ārkārtējās situācijas ierobežojumus
Latvijai kopumā ar jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanu un Covid-19 slimības kontroli klājas salīdzinoši labi. Laikus ieviesti Latvijas situācijai atbilstīgi ierobežojumi. Tie primāri balstīti infektologu un epidemiologu ieteikumos, kas pēc tam pārtapuši politiskos un administratīvos lēmumos. Par veiksmi uzskatu spēju pārliecināt kolēģus valdībā, ka epidemioloģiska krīze jārisina, pierādījumos balstīti un sekojot ekspertu ieteikumiem. No šīs pieejas neplānoju atkāpties.
- Viedoklis
- 24.04.2020.
(Ne)salīdzināmā COVID-19 statistika
Mūsdienu Covid-19 pandēmijas laikā, kad zinātnieki arvien vairāk izskaidro situāciju izmantojot specifisku terminoloģiju un skaitļus, daļai no sabiedrības nav iespējas saprast, par ko tieši ir stāsts, no kurienes rodas skaitļi, kāpēc tie atšķiras, ko tie nozīmē? No nesaprašanas rodas neuzticēšanās gan valdības drošības pasākumiem, gan rakstiem un publikācijām. Šai rakstā vēlos pievērst uzmanību aktuālajām zinātniskās literatūras atziņām, skaitļu ņemšanai vai neņemšanai vērā un tam, vai vispār varam salīdzināt to, kurā pandēmijas skartajā valstī situācija uzskatāma par labāku?
- Viedoklis
- 23.04.2020.
Piesardzība pirmajā vietā – tomēr rīkosimies pareizi un atbildīgi pret vidi
Visu pasauli pāršalkusi vīrusa Covid-19 straujā izplatība, kas mainījusi lielas cilvēku daļas ierasto dzīves ritmu. Arī Latvijā līdz 12. maijam spēkā esošais ārkārtas stāvoklis nozīmē to, ka darbs un mācības joprojām noritēs no mājām. Turpināsies arī infektologu un citu speciālistu nozīmētie piesardzības pasākumi, kurus visiem vajadzētu ievērot. Taču, rūpējoties par sevi, mēs nedrīkstam aizmirst par apkārtējo vidi. Diemžēl pēdējā mēneša laikā, īpaši pie lielveikaliem, stāvlaukumos, vērojama nepatīkama aina – izmantotās maskas un plastmasas vai gumijas cimdi tiek nomesti zemē. Tos jau var redzēt arī pie ūdenstilpnēm, izskalotus krastā. Aizsardzības līdzekļi ir nepieciešami, tomēr arī pandēmija neatbrīvo no pienākuma izturēties saudzīgi pret apkārtējo vidi.
- Aktuāli
- 16.04.2020.
Žurnāls: Vai ārstniecības iestādes var kļūt par Covid-19 perēkļiem?
Latvijā katrs desmitais no Covid-19 inficētajiem ir medicīnas darbinieks. Ikreiz, kad mediķu vidū atklāj inficēto, desmitiem kolēģu sākas karantīna, slēdz slimnīcas nodaļas un ārstu prakses. Vai ārstniecības iestādes var kļūt par Covid-19 perēkļiem, ceturtdien publicētajā rakstā vaicā žurnāls Ir.
