Pandēmija veicina operatīvā līzinga pieprasījumu

  • Antons Kovaļovs, “Grenke” (SIA “GC Leasing Baltic”) direktors
  • 19.04.2021.
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Jau vairāk nekā gadu pasaulē dienas kārtību nosaka Covid-19 pandēmija, kas lielai daļai darba devēju un darbinieku likusi pilnībā mainīt līdzšinējos darba apstākļus, arvien vairāk ikdienas darba pienākumu veicot attālināti. Šo iemeslu dēļ uzņēmējiem bijis daudz laika un līdzekļu jāiegulda datortehnikas un citu IT sistēmu atjaunošanai. Viens no veidiem, kā gūt iespēju strādāt ar jaunāko un jaudīgāko tehniku tagad, neiztērējot tam uzņēmuma brīvos naudas līdzekļus, ir operatīvais līzings (jeb noma), ko arvien vairāk novērtē arī Latvijas uzņēmumi.

IT līzings turpmākajos gados strauji pieaugs

Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) dati par 2019. gadu liecina, ka operatīvais līzings pērn veidoja 32% no kopējā līzinga portfeļa Latvijā, tiesa – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju līzings kopējā portfelī ir mazāks par 1%. Pērnā gada rezultāti vēl nav pilnībā apkopoti, taču paredzams, ka operatīvā līzinga, tai skaitā IT līzings būs būtiski pieaudzis.

Savukārt Eiropas līzinga sabiedrību asociāciju federācija Leasingeurope, kas apvieno 46 asociācijas visā Eiropā, pērnā gada sākumā ziņoja, ka 2019. gadā jaunu datoru un IT sistēmu noma pieauga par 3,8%, bet kopējā jauno līzinga darījumu portfelī IT noma veidoja 5%. 2020. gada rādītāji vēl nav pieejami, bet prognozējams, ka tendences būs līdzīgas, proti – IT iekārtu noma pakāpeniski pieaugs.

Pašreizējos tirgus apstākļos, kad uzņēmumi saskaras ar apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, operatīvais līzings ir instruments, kā uzņēmumi var īstenot sava uzņēmuma tālāku attīstību, lielāku investīciju gadījumā, neradot spriedzi uz naudas plūsmu. Mazumtirgotājiem tā ir iespēja piesaistīt vairāk klientu, saņemot tūlītēju atlīdzību, savukārt gala pircēji – uzņēmumi var saņemt biznesam nepieciešamās tehnoloģijas tūlīt ar atmaksas iespēju līdz pieciem gadiem.

Pandēmija un attālinātais darbs ļoti daudziem uzņēmējiem lika strauji domāt par IT sistēmu atjaunošanu un uzlabošanu, nācās investēt lietās, kas iepriekš nebija plānotas, bet tagad nepieciešams visiem darbiniekiem izsniegt datorus vai to piederumus uz mājām, serveriem nepieciešama lielāka jauda utt.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Darbinieki novērtē labu datortehniku

Pērn decembrī tika publicēts pašmāju bankas pētījums par attālināto darbu. 40% aptaujas respondentu bija norādījuši, ka efektīvam darbam mājās traucē nepietiekams darba aprīkojums, programmatūra, kā arī lēns internets. Pētījuma autori norādīja, ka lielu daļu šo problēmu darba devējs var novērst itin viegli ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju noma (operatīvais līzings) ir risinājums, kā uzņēmumiem maksimāli efektīvi izmantot esošus resursus, jo sevišķi šajos krīzes apstākļos, tai pat laikā būtiski palielinot darba produktivitāti, jo darbinieki tiek nodrošināti ar jaunu, jaudīgu tehniku.

Šobrīd visā pasaulē ir datortehnikas deficīts. Īpaši tas novērojams “zemo cenu” kategorijā, proti – klēpjdatorus cenā līdz 500 eiro patlaban iegādāties nav iespējams. Tātad uzņēmējam nekas cits neatliek kā iegādāties jaudīgāku, dārgāku tehniku, kas attiecīgi arī maksā vairāk. Izmantojot līzinga iespējas, var saņemt labāku tehniku, nekā varbūt sākotnēji bija plānots, kas ļoti paaugstina darba devēja prestižu savu darbinieku acīs. Šādi it kā sīkumi ļoti stiprina darbinieku lojalitāti darba devējam. Savukārt darba devējs var prasīt no darbiniekiem kvalitatīvu darba izpildi, jo nepieciešamā tehnika darbam ir nodrošināta.

To redzam arī sadarbībā ar klientiem – lieli IT nozares uzņēmumi labprāt izvēlas jaudīgu un kvalitatīvu tehniku, vēlas, lai viņu darbiniekiem ir “vislabākais, kas tirgū pieejams”, jo tas nozīmē, ka darba atmosfēra būs pozitīva, nebūs sūdzību par tehnikas jaudu vai citām niansēm, kas svarīgas IT uzņēmumiem. Informācijas tehnoloģiju noma Latvijā ir diezgan jauns produkts, kam ir plašas iespējas attīstīties. Pakalpojums ir izdevīgs uzņēmējam ilgtermiņā un dod iespēju ietaupīt apgrozāmos līdzekļus.

Līdz ar to paredzams, ka pieprasījums pēc operatīvā līzinga IT aprīkojumam biznesa vidē tikai pieaugs. Jautājums tikai – cik ātri tas notiks?

Noma atļauj brīvos līdzekļus novirzīt attīstībai

Kā zināms, Latvijā daudzi uzņēmēji ikdienā izmanto operatīvo līzingu, lai regulāri atjaunotu auto parku. Nomainīt auto ik pēc 2-3 gadiem ir kļuvusi par normu. Savukārt, kad runa ir par datortehnikas un citu IT sistēmu atjaunošanu, tehnikas noma tiek uztverta ar zināmu skepsi, lai gan nereti IT atjaunošanas izmaksas ir vienā cenā ar jaunu auto (vai pat lielākas). Uzņēmēji ir pieraduši iztērēt naudu šodien, iegūstot datortehniku savā īpašumā, nedomājot par to, kur liks novecojušo tehniku pēc dažiem gadiem. Tai pat laikā atdot dažus gadus lietotu auto un saņemt jaunu visiem šķiet normāli.

Tehnoloģijas šobrīd attīstās tik strauji, ka pēc trīs gadiem šodien nopirktā datortehnika būs krietni vairāk novecojusi, nekā tai pat laikā iegādāts auto. Pandēmija šajā sakarā ievieš korekcijas un stimulē uzņēmējus mainīt pieeju IT infrastruktūras uzturēšanai, aizvien vairāk dodot priekšroku nomai, tādējādi brīvos līdzekļus novirzot jaunu pakalpojumu un preču radīšanai, kāpinot produktivitāti un stiprinot konkurētspēju.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Jaunākajā žurnālā