Pērn rudenī sākto Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbu gaitā, pielāgojot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LVVM) vajadzībām, atklātas jaunas dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības. Atklājumi radušies demontāžas un izpētes darbu gaitā. Atsegtas saglabājušās virsmas, vēsturiskās velves un sijas. Vēsturiskie atklājumi būvdarbu procesā prasa padziļinātu izpēti un atbilstošus precizējumus sākotnējos projekta risinājumos, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Pašlaik Dienvidu korpusa dažādās zonās paralēli norisinās pirmsrestaurācijas izpēte, restaurācijas un hidroizolācijas darbi. Turpinās demontāža, notikusi bēniņu grīdas pārseguma izņemšana, kā arī nenesošo starpsienu demontāža 1. un 2. stāvā. Piemēram, 4. stāvā, atverot grīdas pārsegumu, atsegtas vēsturiskās velves un sijas rada nepieciešamību papildus izpētei un izmaiņas projektēšanas risinājumos. Notiek arī padziļināti arhitektoniski mākslinieciskās izpētes darbi kapelā un remterī, attīrīto griestu apmetumu un krāsojumu fiksācija. Kastelas pagalmā arheologu vadībā tiek veikti zemes darbi, kur daļēji atrakti ēkas pamati, lai sagatavotu pagalmu pāļu izbūvei un citu darbu veikšanai.
“No rekonstrukcijas uzsākšanas brīža ir pagājuši nepilni četri mēneši, un Rīgas pils Kastelas daļas apslēptie dārgumi pamazām sāk “vērties vaļā” – ir atklātas 15. gs Mozus zāles kolonnas zem grīdas, vēsturiskās logu restes Svina tornī, vērienīgā grīdas konstrukcija virs Baznīcas velvēm. Pēc Kastelas daļas atvēršanas apmeklētājus gaidīs 8 gadsimtu vēstures telpa pašā Vecrīgas sirdī,” stāsta Rīgas pils Kastelas projekts galvenais arhitekts Reinis Liepiņš.
Vienlaikus top arī Rīgas pils kastelas daļas digitālais dvīnis jeb BIM modelis, kas ļauj veikt projekta savietojamības pārbaudes ar reālo situāciju. Jau tagad konstatētas inženiertīklu ģeometriskās savstarpējās nesaistes ar būvkonstrukcijām, kas nozīmē, ka paralēli būvdarbu gaitai jāveic izmaiņas projektēšanas risinājumos, atbilstoši konstatētajai reālajai situācijai.
Paralēli ar Rīgas pilsētas būvvaldi saskaņots Daugavas gātes norakuma projekts minimālajā sastāvā. Tas paredz Daugavas gātē veidot norakumu pie pils, padarot atklātus vēsturiskos pils mūrus. Izvēlētais risinājums vizuāli līdzīgs risinājumam, ko varam redzēt pie Rīgas Doma baznīcas ieejas. Tas būs muzejam būtisks ieguvums ne tikai no vēstures eksponēšanas viedokļa, bet primāri tas nodrošinās telpu klimata atbilstību muzeja vajadzībām, vēdināšanas funkciju, nodrošinot to, ka telpās neuzkrājas mitrums.
VNĪ sadarbībā ar būvniecībā iesaistītājām pusēm ir apņēmušies Rīgas pils vecāko daļu jeb kastelu atvērt sabiedrībai pakāpeniski – pa kārtām. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai Latvijas Nacionālais vēstures muzejs pilī varētu sākt iekārtot daļu no sabiedrībā ilgi gaidītās Latvijas vēstures ekspozīcijas 2024. gadā. Kopējā Rīgas pils Kastelas būvprojekta platība ir 11,9 tūkstoši kvadrātmetru, no kuriem pašlaik tiks atjaunoti 6,7 tūkstoši kvadrātmetri. Kamēr pilī notiek būvdarbi, sabiedrībai ir iespēja virtuāli 3D tūrē izstaigāt būtiskākās topošās atjaunotās pils daļas telpas video.
Pagaidām nav neviena komentāra