Apkopojot dabas skaitīšanā četru gadu laikā iegūtās ziņas, projekta vadītāja Irisa Mukāne secina — alas, iežu atsegumi, purvi, arī Vidzemes saldūdeņi no bioloģiskās daudzveidības viedokļa ir labā stāvoklī. Taču to nevar teikt par pļavām un mežiem
Kamēr Covid-19 pandēmijas dēļ daudziem dzīve rādās drūmās krāsās, jebkura vēsts «nav nemaz tik slikti» ir laba. Apkopojot dabas skaitīšanas pirmos rezultātus, šādu ziņu attālinātā intervijā Ir pavēsta Irisa Mukāne no Dabas aizsardzības pārvaldes. Videosapulču programmas fonā viņa sev iestatījusi tumšzaļu egļu mežu, pa rokai sagatavojusi lielu tējas krūzi un ir gatava pastāstīt, kādu tad Latviju ieraudzīja aptuveni 400 dabas skaitītāju, kuri četru gadu laikā pa kvadrātmetram vien izstaigāja vai laivās izpeldēja 1,3 miljonus hektāru. Dabas skaitīšanā uzmanība bija koncentrēta uz sešiem dzīvotņu jeb biotopu veidiem: saldūdens (upes un ezeri), jūras piekraste, zālāji, meži, purvi, visbeidzot alas un iežu atsegumi. Galvenais secinājums — vissliktākajā situācijā ir dabiskie zālāji un meži, bet alas un iežu atsegumi bioloģiskajā daudzveidībā ir pat izcili.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.