Tāda pati ģimene kā citas 10

Līga Kļaviņa un Evita Goša. Foto — Reinis Hofmanis
Anda Burve-Rozīte
Print Friendly, PDF & Email

Evitas Gošas un Līgas Kļaviņas pirms 15 gadiem izveidotā ģimene, kurā aug divi bērni, ir likumiski mazāk aizsargāta nekā daudzas citas ģimenes Latvijā. Novembrī Satversmes tiesa lēma, ka valstij ir pienākums aizsargāt arī tādas ģimenes, ko veido homoseksuāli pāri

Pandēmijas laikā Evita un Līga ar astoņus gadus veco dēlu Niko Marisu un pusotrgadnieci Eli Gošu lielā mērā pārcēlušās no Pierīgas dzīvokļa uz laukos uzcelto māju. Te valda miers un klusums. Meža zvēri nāk noēst dārza labumus, ko ģimene labprāt ļauj.

Niko ir aizrautīgs ķīmijas pētnieks — apmeklē pulciņu kopā ar vecākiem bērniem. «Mācās arī angļu valodu un ģitārspēli,» paskaidro mamma Līga. Mazā Eli ir ļoti atsaucīga mūzikai, un mamma Evita spriež — tas ir atšķirīgi no dēla, kuram par mūziku mazuļa vecumā nav bijis lielas intereses.

Niko un Eli ir mīlēti, aprūpēti bērni. Taču viņu dzīves konteksts likuma izpratnē atšķiras no citiem Latvijas bērniem — abu dokumentos kā māte ierakstīta Līga, savukārt Evita bērniem skaitās svešs cilvēks. Visiem kopā kā ģimenei netiek nodrošināta juridiskā aizsardzība.

Šī gada 12. novembrī Satversmes tiesa spēra soli pretī šīm no likuma viedokļa «neredzamajām ģimenēm». Saistībā ar personas C. iesniegumu, kas apstrīdēja Darba likuma normu — tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas tieši tēvam —, Satversmes tiesa secināja, ka likums neatbilst Satversmei. Vienkāršiem vārdiem, tiesa atzina, ka ģimenes Latvijā ir dažādas un valsts pienākums ir aizsargāt tās visas — arī ģimenes, kurās bērnus audzina viena dzimuma vecāki. 

Persona C. bija juriste un ilggadējā cilvēktiesību cīnītāja Evita Goša. 

Pirms pusotra gada Evitas Gošas un Līgas Kļaviņas ģimenē piedzima otrs bērns. Meitenītes bioloģiskā māte ir Līga, bet Evitai tika liegtas tiesības uz tā saukto tēva atvaļinājumu — viņa vēlējās, taču likuma izpratnē netika pie iespējas pavadīt apmaksātu pēcdzemdību laiku kopā ar ģimeni.

Tas bija dubultā sāpīgi, jo līdztekus emocionālajām vajadzībām, kādas pēc bērna piedzimšanas ir katrā ģimenē, — vēlmei būt kopā, sarašanai ar jaundzimušo —, Evitai bija svarīgi arī tīri praktiski atbalstīt dzīvesbiedri, nevis sprinta režīmā ceļot starp darbu un mājām. 

Pēc Satversmes tiesas lēmuma viņai šis atvaļinājums pienāksies ar atpakaļejošu datumu, savukārt citām viendzimuma pāru ģimenēm lēmums pavēris taisnīgākas nākotnes iespējas. «Es tiešām, iesniedzot šo pieteikumu, ne tik daudz domāju par sevi un savu ģimeni, bet par visām tām ģimenēm, kuras šis tiesiskais aizsardzības trūkums skar,» kad spriedums bija nolasīts, sacīja Evita Goša.

Oficiālas statistikas par to, cik daudz Latvijā ir viendzimuma pāru ar bērniem, nav. Kā stāsta cilvēktiesību aktīvists, kustības Dzīvesbiedri vadītājs Kaspars Zālītis, apzinātas 52 šādas ģimenes, kurās aug vismaz viens vai pat četri bērni. Ilgstošais tiesību liegums ietekmējis daudz lielāku skaitu Latvijas ģimeņu, taču precīzus datus grūti iegūt arī tādēļ, ka notiek emigrācija — viendzimuma pāri dodas prom, lai veidotu ģimeni valstīs, kur tiesiskā situācija ir labvēlīgāka. Piemēram, šogad Latvija tā zaudējusi vienu jauno ārstu pāri.

Ko Evitas Gošas un Līgas Kļaviņas panāktais viendzimuma pāru ģimenēm nozīmē realitātē? Tiesas spriedumā atzīts, ka apstrīdētā Darba likuma norma neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un tāpēc uzskatāma par spēkā neesošu no 2022. gada 1. jūnija. Saeimai dots laiks līdz minētajam datumam šo likuma regulējumu sakārtot.

Pēc sprieduma nolasīšanas Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova atzina, ka homoseksuāliem pāriem Latvijā vispār nav nekādas tiesiskās aizsardzības. Darba likumā ir arī citi punkti, kas dod vecākiem tiesības. Piemēram, brīvdienu bērna pirmajā skolas dienā. Likumdevējam tagad ir laiks izdomāt, cik daudz un ko atvēlēt arī viendzimuma pāriem. Osipova uzsvēra, ka citās valstīs šādi pāri var noslēgt laulību un dzīvot Latvijā: «Bet  attiecībā uz Latvijas Republiku mēs viņus neredzam. Viņu nav.»

Ir — tā atšķirībā no likumdevēja par savu ģimeni saka astoņus gadus vecais Līgas un Evitas dēls Niko. Viņš ieradis izbrīnītajiem pacietīgi skaidrot, ka ģimene var būt ne tikai mamma un tētis, bet arī divas mammas, jo tieši tā viņam ir.

Tiesa, skaidrot zēnam nenākas bieži, jo vairums apkārtējo — skolā, pulciņos, ģimenes draugu lokā — ģimeni saprot un pieņem.

Naidīgums, kas parādās politiskos saukļos un anonīmos interneta komentāros, izplēn, kad iedomātu briesmu vietā jūsu priekšā nostājas dzīvi cilvēki — tikpat viens otru un savus bērnus mīloši kā citi, kuriem likums līdz šim piešķīris lielākas privilēģijas.

Zvērināts advokāts Matīss Šķiņķis, kurš tiesā pārstāvēja Evitas un Līgas ģimeni, atzīst — klausoties politiķu un arī citu cilvēku izteikumus, viņš cilvēcīgi vairs nav varējis izturēt necieņu. «Apgalvot, ka kādas ģimenes nav ģimenes, un tādēļ ignorēt to vajadzības, nenodrošināt šādām ģimenēm pilnvērtīgu juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību ir galēji necienīga attieksme. Tai nav vietas modernā, tiesiskā, demokrātiskā valstī, kāda ir Latvija. Tādēļ es jutu lielu atbildību, un man bija ļoti svarīgi palīdzēt,» viņš saka par iesaistīšanos tiesvedībā.

Ar uzvārdu kā vārdu

Līdz šim LGBT aktivitātes Latvijā vairāk skārušas pāru tiesības. Kā stāsta Evita Goša, pēc profesijas juriste, rūpju fokuss kopš neatkarības atgūšanas bijis uz attiecībām. Proti, divi pieauguši viena dzimuma cilvēki, kuriem ir attiecības, likuma acīs tiek uzskatīti par svešiniekiem bez iespējām savas attiecības noformēt oficiāli. «Taču aizvien vairāk viendzimuma pāru ģimenēs Latvijā ienākuši bērniņi. Caur savu pieredzi cilvēkiem pavēries plašāks problēmu loks —   neaizsargātība,» saka Evita. 

Tieši tas Evitai un Līgai lika domāt par nākamo soļu speršanu LGBT tiesību stiprināšanā — kā panākt saviem bērniem to pašu likuma aizsardzību, kāda ir citās ģimenēs? 

Cilvēkiem, kuri ikdienā nesaskaras ar šķēršļiem, jo valsts acīs neesi «nepareizā dzimuma vecāks», grūti iedomāties, ko tas nozīmē. Piemēram, Evita nevar aiziet uz aptieku pēc recepšu zālēm dēlam un meitai, jo viņa oficiāli nav vecāks. Nonākot slimnīcā, vienmēr jānodrošinās ar Līgas parakstītu pilnvaru. Arī pieteikt mazuļus skolā vai bērnudārzā Evita nevar — to drīkst tikai Līga.

Ikdienas dzīve, kuru viendzimuma pāru ģimenēm valsts padarījusi par sarežģītu labirintu, ir jaukāka tikai apkārtējo cilvēku dēļ, atzīst abas sievietes. Piemēram, skolā viņas saņem pretimnākšanu un cilvēcīgu attieksmi, Evita apmeklē dēla klases vecāku sapulces. Tomēr ikvienā situācijā labvēlīgs iznākums atkarīgs no cilvēkiem, kuri gadās pretī. Intervijā pajokoju — ko tad, ja tā ir konservatīvo vērtību deputāte Jūlija Stepaņenko? «Mēs jau neejam speciāli draudzēties ar asociāciju Ģimene,» Evita atjoko. Kļaviņu-Gošu ģimene turas kopā ar citām viendzimuma pāru ģimenēm, kurās aug bērni. Tas gan palīdz citam citu stiprināt, gan izkristalizē problēmas, par kurām cīnīties.

Pandēmijas laikā šīs ģimenes nesen saorganizējušas tiešsaistes ballīti. «Tiekamies arī  bērnu dēļ — lai viņiem tas liekas pašsaprotami, ka arī citās ģimenēs var būt divas mammas vai divi tēti un ģimenes ir dažādas,» — tā Evita.

Abas sievietes savus bērnus plānoja — vēlējās kopā rūpēties, nešķirojot, kura ir vairāk mamma nekā otra. «Vienkārši gribējām audzināt, kā to grib cilvēki jebkurā ģimenē,» saka Evita. «Bērniņam jau nav svarīgs dzimumorgānu komplekts — vīrieša vai sievietes. Viņam ir svarīgi, ka vecāki viņu mīl un atbalsta — faktiskie vecāki, nav svarīgi, vīrieši vai sievietes.» 

Līga atzīst, ka līdzīgi taču arī citās ģimenēs neskaitļo, vai bērns vairāk attiecas uz tēvu vai māti. «Mūsu realitātē abus bērnus esmu dzemdējusi es, bioloģiski esmu tā māte, bet to tā neizjūtu — man ir sajūta, ka viņi nākuši no mums abām un abas esam viņu mammas,» atzīst Līga. 

Abu meitiņai dokumentos reģistrēts tikai Līgas uzvārds, tāpēc kā otrais vārds viņai izvēlēts  Evitas uzvārds — Goša. Tādējādi — jau atkal caur sarežģītu piņķeri — abas mammas panākušas vismaz emocionālo gandarījumu.

Kā Evita un Līga audzina savus bērnus? Ar plašāku, iekļaujošāku skatu. «Pie-mēram, mēs specifiski izvēlamies grāmatas, ko bērns lasīs,» par dēlu saka Līga. «Par visvisādu dažādību — rasu, dzimumu, veselības. Par gudriem un ne tik gudriem cilvēkiem. Par visādiem.» Evita papildina: «Lasot Niko reizē arī angļu valodu mācās. Dēls aug ar izpratni, ka cilvēkiem ir dažādas ģimenes, cilvēki visi nav vienādi, viņi runā dažādās valodās un dažādi izskatās. Viņš neaug aizspriedumains.»

Ko abas mammas dēlam māca, ja sastopas ar dziļi reliģiskiem cilvēkiem, kuru pasaulskatījums ir atšķirīgs? «Mums ar dēlu ir bijušas runas par Dievu, jo viņam klasē kāds bija par to prasījis. Teicu, ka ir cilvēki, kuri tic, un ir cilvēki, kuri netic, — es personīgi neticu. Lai cilvēki tic, ja tas viņiem dod kādu labumu un viņi nedara pāri citiem. Cilvēki jau var ticēt, kam grib, un dzīvot, kā grib, ja tikai nesāpina citus,» saka Līga.

Šobrīd Niko un Eli ir tādā vecumā, kad labprāt savstarpēji kontaktējas — mīļojas, atbalsta viens otru. «Ir ļoti aizkustinoši redzēt, kā brālis par mazo rūpējas,» stāsta Evita. «Viens no viņas pirmajiem vārdiem bija — bāļa, bāļa! Pamostas no rīta, ierauga viņu, un laime sejiņā.» 

Juridiski — tikai viena mamma

Evita Goša un Līga Kļaviņa pirmoreiz satikās pirms gandrīz 20 gadiem. Tolaik Evita bija sākusi juristes karjeru, bet Līga — jauna vieglatlēte, nesen piedalījusies Sidnejas olimpiskajās spēlēs septiņcīņā. Sākumā abas nedomāja par attiecībām. Bija labas draudzenes, tā turpinājās ilgāku laiku. Kādā brīdī draudzība pārauga jūtās, viņas kļuva par pāri.

2005. gadā šobrīd no Latvijas jau emigrējušais mācītājs Māris Sants abas simboliski salaulāja. Šis gads iezīmēja plašākas cīņas sākumu par LGBT tiesībām Latvijā. Evita un Līga bija pirmais homoseksuālais pāris, kurš atklāti runāja par vēlmi attiecības oficiāli reģistrēt. Likumdevējs to viendzimuma pāriem liedz aizvien.

Lai arī grūtību bijis daudz, Evita un Līga atzīst, ka valsti pamest nekad nav gribējies. Latvijā esot daudz skaista un laba. Nav dabas katastrofu. Nav kara. Daudz labu cilvēku. «Tagad mums ir arī sava lauku māja, kas ir patvērums Covid-19 laikā,» — tā Evita. Abas ar dzīvesbiedri mācījušās un kādu laiku dzīvojušas arī ārzemēs. «Visur ir sava garoziņa. Nav tādas valsts, kur viss būtu ideāli. Kļūstot vecākām, mēs ļoti novērtējam arī to, ka varam būt savā viensētā.» Līga piebilst, ka pie Latvijas abas tur arī vecāki. «Pozitīva, atbalstoša tuvinieku vide. Tad negācijas sociālajos tīklos tik ļoti nesāpina.»

12. novembris, kad Satversmes tiesa pieņēma viendzimuma ģimenes atbalstošu lēmumu, viņu ģimenē bija emociju pārpilns. Līga savai mammai aizsūtīja saiti ar ziņām — lai lasa. Mamma apraudājusies. «Viņa iepriekš nebija sapratusi, ka tā ir tik liela lieta.» Asaras slaucīja arī Evitas mamma.

Tovakar šajā ģimenē mājās tika apkampti bērni, izdzerta glāze šampanieša un saņemtas neskaitāmas atbalsta ziņas no draugiem un paziņām. Priecājās daudzās «neredzamajās» ģimenēs Latvijā — par to, ka Satversmes tiesa atzinusi tās par līdztiesīgām. 

Taču cīņa nav beigusies. Viendzimuma ģimenēm Latvijā ir garš saraksts ar darbiem, kurus likumdevējam paveicot, ievērojami tiktu atvieglota dzīve un audzētas tiesības: gan tās, kas attiecas uz pieaugušajiem, gan bērniem.

Piemēram, no faktiskā vecāka, kas juridiski tāds neskaitās, ģimenē augošie bērni likumiski nemanto. Arī nelaulāti partneri savā starpā likumiski nemanto. Evitai ar Līgu, tāpat kā daudziem pāriem, ir korrespektīvs testaments. Taču tie ir papildu izdevumi. Turklāt ir Ministru kabineta noteikumi par valsts nodevām. Saskaņā ar šiem noteikumiem Evitai, Līgai un citiem viendzimuma pāriem nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kā arī par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu mantiniekiem sanāk augstākas nekā ģimenēm, kuras likums atzīst. Viens piemērs: ja manto nekustamo īpašumu 100 tūkstošu eiro vērtībā, valsts nodeva laulātajam ir 125 eiro, bet testamentārajam vai līgumiskajam mantiniekam, viendzimuma partnerim — 7500 eiro, tātad 60 reižu lielāka. Par to tuvākajos mēnešos Satversmes tiesa skatīs lietu, pamatojoties uz Tiesībsarga pieteikumu.

Sarakstu turpinot: piešķirot hipotekāro kredītu nekustamā īpašuma iegādei, kredītiestādes jau vairākus gadus nepiekrīt dalītām īpašuma tiesībām abiem partneriem. Vēlas, lai īpašumam ir tikai viens īpašnieks līdz brīdim, kad atmaksāta noteikta kredīta daļa. Programmas Altum atbalsts pienākas tikai tad, ja sakritīs tā, ka tieši juridiskais vecāks var iegādāties nekustamo īpašumu un saņemt aizdevumu. Ja galvenais ienākumu guvējs ģimenē ir otrs un viņš pretendē uz aizdevumu, Altum atbalsts nepienākas, jo bērnu šim aizņēmējam likuma izpratnē nav. Pavisam nesen bijusi traģikomiska situācija kādam viendzimuma pārim ar četriem bērniem. Banka ļoti brīnījusies, kāpēc vienam cilvēkam vajadzīga tik liela māja — jo juridiski ir tikai viens cilvēks, kas grib māju. Realitātē — divi pieaugušie, četri bērni.

Ar papildu netaisnībām jāsastopas tādiem sieviešu pāriem, kuros katra kļūst par bioloģisko mammu vai adoptētāju — jo kopīgi adoptēt var tikai laulātie. Ja katram partnerim ir savi bioloģiskie vai adoptētie bērni, lai arī kopīgi gaidīti un audzināti, viņi netiek uzskatīti par brāļiem un māsām, viņiem nav priekšrocību uzņemšanai vienā izglītības iestādē un netiek ņemts vērā bērnu kopējais skaits ģimenes valsts pabalsta aprēķinā. Konkrētā ģimene netiek uzskatīta par daudzbērnu ģimeni, tādējādi nostādot viendzimuma pāru bērnus nelabvēlīgākā situācijā.

Ja Saeima nesāks šķetināt šos jautājumus, Evita un Līga paredz, ka cilvēki aizvien aktīvāk cīnīsies par savām tiesībām — kā godprātīgi pilsoņi un nodokļu maksātāji, viņi vēlas taisnīgu attieksmi.

Tie nav tikai viendzimuma pāri. Kā rāda pēdējie gadi, Rīgā norisinoties praidam, LGBT kopienai ir daudz atbalstītāju, kuri Latviju vēlas redzēt kā mūsdienīgi iekļaujošu un cilvēcīgu Eiropas Savienības valsti.

Līga un Evita kopā ar dēlu Tenerifē — vēl pirms pandēmijas, kad drīkstēja ceļot.
Foto no personīgā arhīva

Komentāri (10)

Vahamurka 10.12.2020. 00.54

Divi sievišķi nevar sapāroties un radīt bērnu,no tā izriet secinājums,ka virsraksts neatbilst patiesībai un ir absurds.

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 07.12.2020. 10.30

sorosīti satoristi mums te stāsta , cik ždanokas kundze ir ļoti mūsējā, cik izcila sieviete –
cik tur valsts iedeva naudu tai remeres gramatai par ždanoku ?

vakardien klausos – tatjana – malacis – cepuri nost – ar karogiem un plakātiem pie Brīvības piemenkļa aizstāv savas tiesības sadarboties ar kremli, tiesības pārkāpt likumus – cik tur mēs nodokļu naudu maksājam tādai Tatjanai ?

Tiesiskums? Kultūra? Slimas olnīcas un naids pret valsti – mūsējās …

nu labi – skaista diena – jāiet pa lauku izstaigāties

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 07.12.2020. 10.25

Skatos bbc raidījumus – arī ziņu raidījumus. Tur ik pa laikam stāsta kā dzīvo visa sabiedrība , un stāsta kā sabiedriskā organizācija Baznīca ielās palīdz nabagiem.

Salīdziniet bbc un LTV1 ziņas – radīsies pārliecība, ka Latvija ir bagāto un laimīgo zeme, kur sejas maskas var pieskaņot apģērbam un sūtīt palīdzību visiem pasaules nabagiem, kamēr bbc ceļ trauksmi , lai valsts neaizmirst par saviem nabagiem – redz kā viņi dzīvo.

Starp citu – nezinu – visticamāk jau ,ka sakritība, bet abas reizes bbc sižetos nabagi bija baltie , nevis krāsainie Londonas iedzīvotāji.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu