Manam tēvam nekad nav bijis suņa

Ilustrācija — Patrīcija Māra Vilsone

Ilustrācija — Patrīcija Māra Vilsone

No šīm mājām
nav atlicis
nekā vairāk
par gruvešiem

No daudziem
man dārgajiem
nav atlicis
pat tik

Taču sirdī
neviena krusta netrūkst

Mana sirds ir
visbriesmīgāk sapostītais ciems

Džuzepe Ungareti

Pirmā aina ir suns, kurš skatās.

Suns esmu es.

Skatos uz tēvu, kurš ir raudošs akmens.

Pirmā skaņa ir dialektā. To bez mitas atkārto mans tēvs, atkārto riņķveida apsēstībā. Tā ir Palermo izloksne. Pirmā skaņa ir s’asciucò1.

Gaisu plosa sirēnas, mans tēvs ir lauskās sašķīdusi pasaule, laiks izsvīst asinis. Palermo, 1992. gads, un tas arī viss.

...

Es viņu biju nokristījis par Neronu. Kā man patika šis vārds! Tik svinīgs. Vai gan es savu suni būtu varējis nosaukt citādi?

Nē, nu, vispār jau varēju. Varēju nosaukt viņu amerikāniskā vārdā. Par Bobu vai Maikolu. Vai kādā itāļu svētā vārdā. Tādā kā Pio vai Mauro. Vai arī cita dzīvnieka vārdā. Tādā kā Džeko — gekons. Taču nē. Es izraudzījos aprakstošu vārdu: Nerone — Lielais Melnais, jo viņš bija piķa melns un milzīgs. Pelnījis iespaidīgu vārdu. Un nu viņam tāds bija.

Jaunākajā žurnālā

Pie kaimiņiem igauņiem

Mārja Kangro: «Publiskā intelektuāļa loma Igaunijā joprojām ir saglabājusies. Rakstniekus mēdz aicināt uz konferencēm izteikt viedokli, politiskās partijas aicina tos savās rindās. Vecākās paaudzes rakstnieki reaģē uz sabiedrībai svarīgiem ģeopolitiskiem notikumiem, savukārt jaunākām paaudzēm piederīgie vairāk runā par vienlīdzības, cilvēktiesību un ekoloģijas tēmām.» Foto — Kriss Mors
  • Proza
  • 26.06.2026.

Mečnikova ielas divas joslas

Arturs Droņs
  • Apskats
  • 26.06.2026.

Ieskats mūsdienu franču literatūras ainā

Arī grāmatniecību un literatūru ietekmē laikmets, mode un gaisotne sabiedrībā — par ko tiek vai netiek runāts, par ko raksta tieši, kas pārāk ilgi tiek noklusēts un pēkšņi eksplodē. Skats Parīzes grāmatu gadatirgū. 2026. gada aprīlis. 
Foto — SIPA/Scanpix
  • Vēsture
  • 26.06.2026.

Atgriezties mājās

Latviešu bēgļus sagaida Zilupes robežpunktā. 1920. gads. Uz fotogrāfijas rakstīts: Latviešu robežsargu virsnieks pārnācēju bēgļu starpā nejauši sastop savu māsu. Fotogrāfs nezināms. Latvijas Kara muzeja krājums
  • Proza
  • 26.06.2026.

Ādama sakne

Ilustrācija — Toms Tauriņš
  • Eseja
  • 26.06.2026.

Kā sātans iznīcinātu jauno paaudzi

Adams Rūžička
  • Viedoklis
  • 26.06.2026.

Galdu mērīt ar termometru?

Eva Eglāja-Kristsone