«Atceros, ka vecāki runāja par avāriju un bija satraukušies, ka manu tēti varētu piespiest braukt uz Černobiļu,» atceras Jeļena. «Bet kaut kā sagadījās, ka nepaņēma.» Foto — Lauris Aizupietis
Radiācija veicina ļaundabīgo audzēju attīstību — tas jau sen zināms. Taču Rīgas Stradiņa universitātes pētniece Jeļena Reste izpētījusi, kādas slimības radioaktīvā starojuma dēļ ir Černobiļas avārijas seku likvidētājiem no Latvijas
Pirms 34 gadiem Mārim Šopam kopā ar tūkstošiem citu latviešu bija jādodas uz Ukrainu, kur viņš kā rezerves virsnieks 28 kilometru attālumā no Černobiļas strādāja kopā ar obligātā militārā dienesta karavīriem. Tur viņi sagaidīja visus, kuri atgriezās no darbiem Černobiļas atomelektrostacijas (AES) kodolkatastrofas tuvumā, lai noskalotu viņus ar ūdeni no šļūtenēm. Palīdzēja tas vai ne, viņš nezināja ne toreiz, ne tagad. Taču atceras, ka toreiz visiem bija dzeltenīgas sejas. Dzeltenā nokrāsa no sejām ar laiku pazuda, bet avārijas seku likvidētāju organismā palika radionuklīdi. Tie turpināja bojāt organisma šūnas, ar laiku izraisot dažādas slimības. Arī Mārim 2016. gadā atklāja onkoloģisku slimību, par laimi — laikus.
