Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Rezumējot augusta ārējās tirdzniecības datos redzamo, tie rāda, ka Latvijas rūpniecība un lauksaimniecība turpina sparīgi pretoties pandēmijas ietekmei. Salīdzinājumā ar pērno augustu preču eksports samazinājās par 3,7%. Taču, ja tiek koriģēta darba dienu skaita ietekme, eksports gada griezumā pieaudzis par 0,5%. Gada pirmajos astoņos mēnešos eksports samazinājies par 3,2%.
Ir vairākas valstis, kuras šogad zaudējušas vairāk nekā piektdaļu ārējo ieņēmumu – tai skaitā Francija, Spānija, Itālija. Situācija Latvijas preču eksporta nozarēs nerada sajūsmu, bet tā ir krietni labāka nekā Eiropā kopumā.
Aizvadītajos trīs mēnešos kopā eksports ir audzis par 167 miljoniem eiro, pretstatā 193 miljonu kritumam aprīlī un maijā. Septembrī eksportu vēl varētu palielināt labā graudu raža, bet kopumā atkopšanās no pandēmijas pirmā viļņa Eiropā ir noslēgusies, diemžēl ir sācies otrais. Tāpēc tuvākā nākotnē risku ir vairāk nekā iespēju, taču preču nozaru izredzes uz kopējā fona izskatās labi. Patlaban redzam satraucošu koronavīrusa gadījumu skaita kāpumu arī Latvijā, kas noteikti pasliktinās jau tā diezgan bēdīgo situāciju pakalpojumu nozarēs. Turpretim preču eksporta izredzes arī šā gada ceturtajam ceturksnim ir diezgan labas. Lielākais risks ir uzņēmumu darbības daļēja vai pilnīga apturēšana darbinieku inficēšanās dēļ. Tāpēc no ekonomiskā viedokļa ir pamatoti stingri socializēšanās ierobežojumi.
