Vai varam samesties labākai pilsētai?

Vai pastāv iespēja uzlabot pilsētu ar kopēju sabiedrības vai kopienu iesaisti? Vai tu būtu gatavs samaksāt piecus eiro, lai pie mājas ierīkotu soliņu vai iestādītu koku? No vienas puses, par publisko ārtelpu atbildīga ir pašvaldība ar mūsu nodokļu iemaksu palīdzību, bet jau vairākās Eiropas pilsētās iedzīvotāji ir ķērušies pie infrastruktūras uzlabošanas pašu spēkiem, organizējot pūļa finansējuma (no angļu val. – crowdfunding) kampaņas. Tādās pilsētās kā Barselona, Londona un Milāna šādas kampaņas atbalsta arī pašvaldība.

Viens interesants piemērs ir Londonas The Peckham Coal Line. Tā ir vēsturiska dzelzceļa līnija, kur kāds londonietis, raugoties uz “nevietā” izaugušu koku, ieraudzīja parku. Tā aizsākās traka ideja par parku zonā, kas ir industriāla un neapdzīvota. Trīs mēnešos vietējai aktīvistu kopienai ar pūļa finansējuma palīdzību izdevās savākt vairāk kā 75 tūkstošus britu mārciņu un sākt projekta izpētes darbus. Piecos gados ir notikuši vairāki kopienas saliedēšanas pasākumi, ik gadu septembrī noris vietējais apkaimes festivāls, ir radīta projekta atbalsta alus šķirne un dzimusi draudzība. Parks vēl nav radies, bet The Peckham Coal Line projekts pilnīgi citā līmenī pacēlis vietējās apkaimes sociālo vienotību, un tuvākajā laikā materializēties sāks arī zaļās zonas

VEFRESH audio kursa ietvaros runāju gan ar konkrētā projekta organizatori Luīzi Armstrongu, gan arī ar vietējiem zinātājiem, kā šāda veida kampaņu varētu īstenot Latvijā.

Vairāk nekā tikai links internetā

Luīze Armstronga sarunā min to, ka pūļa finansējuma vākšana parkam nav tik daudz saistīta ar naudu, cik ar iedzīvotāju un vietējās kopienas vienotību un savstarpēju iepazīšanos. Tāpēc finansējuma vākšana nav tikai links internetā, bet gan pastāvīgi pasākumi, kur kopiena jūtas iederīga un ieinteresēta šo procesu norisē.

Lai sasniegtu dažādas vietējo iedzīvotāju grupas, nepieciešamas aktivitātes reālā pilsētvidē – pastaigas, tikšanās, plakāti. Rezultātā The Peckham Coal Line projektu beigās atbalstīja ne tikai digitāli aktīvi iedzīvotāji, bet arī vietējā fish & chips ēstuve, picērija un alus brūzis. Tāpat, strādājot pie šāda ietilpīga un ilgstoša kopienas projekta, svarīgi ir saglabāt prieku un vieglumu par projektu jeb Luīzes vārdiem “keep it fun”, citādi pietrūks enerģijas visam.

Kam no būvvaldes nav bail?

Ja runājam par Latviju, mūsu valsts lielākais pūļa finansējuma projekts notika 1927. gadā, kad iedzīvotāji kopā saziedoja trīs miljonus latu Brīvības pieminekļa celtniecībai. Lai arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Guntars Ruskuls norāda, ka konkrētas ceļakartes, kā šo realizēt mūsdienās, viņiem šobrīd nav, departaments ir atvērts šādiem eksperimentiem. Diemžēl tikai ar iniciatīvu un pūļa finansējumu nepietiks, jo jebkuram, arī pavisam mazam, labiekārtojuma projektam nepieciešams būvvprojekts. Guntars cer, ka nākotnē šis varētu mainīties, bet pagaidām iesaka sameklēt kādu komandas biedru, kas darbojies ar līdzīgiem labiekārtojuma projektiem un to saskaņošanu būvvaldē. Būtu arī svarīgi pirms kampaņas uzsākšanas pieteikties uz konsultāciju būvvaldē un pašvaldībā, lai saprastu, ko vispār šādas iniciatīvas realizēšan ietvers. Tāpat varu pačukstēt, ka epizodē Guntars pieteicās būt brīvprātīgais starpnieks, ja kādam ir vēlme pēc atbalsta personas pašvaldības līmenī.

Runā, dari un tukši nemuldi

Una Rozenbauma, kas vadījusi vairākas pūļa finansēšanas kampaņas, norāda, ka galvenais ir runāt, darīt un nemuldēt! Kad skaidrs kampaņas mērķis, nepieciešams izpētīt, kas cilvēkiem rūp – aprunāties ar draugiem vai kaimiņiem, par ko un kāpēc būtu gatavi ziedot vai līdzfinansēt. Tāpat svarīgi veidot projekta komunikāciju tā, lai iedzīvotāji var skaidri saprast savu personīgo ieguvumu no konkrētās idejas realizēšanas – te es varēšu sēdēt, te es varēšu audzēt dārzeņus, utt.  Nevis tikai jārunā par to, kas nav kārtībā, bet jārada nākotnes vīzija. Un visbeidzot – atklāti jāstāsta, kam visa nauda nepieciešama un kā tā tiks tērēta. Atklātība un caurspīdīgums ir tas, ko līdzfinansētāji cienīs un novērtēs visvairāk, un tas rezultātā aizvedīs pie uzticības – vissvarīgākais punkts, kas ir nepieciešams pūļa finansēšanas projektā.

Pilnu informāciju klausies VEFRESH audio otrajā epizodē! Ja vēlies ar šo vai citu pilsētas attīstības ideju strādāt tālāk, piesakies VEFRESH pilsētas ideju hakatonā, kas notiks 27. novembrī. Projekts tapis, pateicoties Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstam.