Par stāvokli Savienībā: Kas notika ar ģeopolitiku? • IR.lv

Par stāvokli Savienībā: Kas notika ar ģeopolitiku?

1
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Foto: EPA/Scanpix
Džeremijs Šapiro, Eiropas Ārlietu padomes galvenais pētnieks

Pagājušajā gadā Urzula fon der Leiena apsolīja eiropiešiem ģeopolitisku komisiju ar stiprāku, vienotāku balsi pasaulē, kas spētu aizsargāt Eiropas stratēģisko suverenitāti. Šī ideja bija aktuāla. Gandrīz gadu vēlāk, kad pasauli satricinājusi pandēmija, Eiropas Savienības pilsoņi sāk apzināties ģeopolitiskas Savienības neesamības sekas.

Pandēmijas uzliesmojuma laikā lielvalstis pārvērš sakarus starp valstīm ieročos, lai cita citu sodītu. Ķīna draudējusi aizturēt medicīnas preču piegādi uz tām Eiropas valstīm, kuras politiski to neatbalsta. ASV draud ar ekonomiskajām sankcijām, lai uzspiestu savu Irānas politiku eiropiešiem. Turcija draud sūtīt bēgļus uz Eiropu, ja Savienība tai neizmaksās naudu vai nesniegs atbalstu Lībijai. Savukārt Krievija iejaucas mūsu vēlēšanās un politizē tās gāzes piegādi. Kā liecina ECFR aptaujas dati, šie notikumi vairākumam likuši uzskatīt – lai saglabātu nacionālo suverenitāti arvien bīstamākā pasaulē, ir nepieciešama kopīga rīcība.

63% eiropiešu Covid-19 rezultātā vēlas redzēt lielāku Eiropas sadarbību.

Neskatoties uz šo skaidri izteikto pilsoņu prasību, fon der Leiena savā 2020. gada runā par stāvokli Savienībā nepieminēja ģeopolitiskas komisijas jēdzienu.  Viņa iepazīstināja ar garu problēmu sarakstu, taču nepiešķīra būtisku nozīmi tam, ka Eiropai jāpārskata tās vispārējā pieeja ģeopolitikai.

Kas notika, un kādēļ bija tik grūti izveidot fon der Leienas solīto “ģeopolitisko komisiju”?

Pirmā problēma ir ES dalībvalstis. Tās visas vēlas ģeopolitiski stiprāku Eiropu, taču, to sakot, lielākā daļa valstu vēlas, lai ES nopietnāk uztvertu to konkrētās ģeopolitiskās problēmas. Austrumeiropas valstīm tas nozīmē koncentrēšanos uz Krieviju; Dienvideiropas valstīm – uzmanības pievēršanu problēmām Vidusjūras reģionā, savukārt vairākumam Ziemeļeiropas valstu tas nozīmē ES pasargāšanu no Ķīnas tirdzniecības radītajiem zaudējumiem.

Fon der Leiena savā runā ierosināja ieviest kvalificētu balsu vairākumu ārpolitikā, vismaz cilvēktiesību un sankciju jautājumos. Šis ir būtisks pamatsolis, taču tas tikai sniedz veidu, kā ignorēt nelabvēlīgi noskaņotās valstis.

Labāka rīcība nekā dalībvalstīm svarīgo problēmu ignorēšana būtu sniegt visām ES dalībvalstīm pārliecību, ka Eiropa ir to pirmā aizsardzības līnija šajās jomās.

Otrā problēma ir mehānismi, kurus fon der Leiena oficiāli kontrolē Briselē. Ģeopolitiska pieeja nozīmē visu jūsu pārvaldības instrumentu izmantošanu, lai sasniegtu ģeopolitiskos mērķus. Tātad ASV var izmantot savas aizsardzības attiecības ar eiropiešiem, lai pieprasītu piekāpšanos tirdzniecībā, savukārt Ķīna izmanto savu dominējošo stāvokli medicīnas preču piegādē, lai sodītu Nīderlandi par tās politiku attiecībā uz Taivānu. Bet ES tika izveidota, lai izvairītos no šādām situācijām, taču nepastāv reāli procesi, kā to izdarīt. Piemēram, ideja piemērot piekāpšanos ES tirdzniecības darījumam, lai iegūtu ģeopolitisku piekāpšanos, ir anatēma tiem, kurus vērtē pēc viņu tirdzniecības darījumu kvalitātes.

Nav brīnums, ka šis jautājums tika maz apspriests fon der Leienas runā. Ikviens Briselē apzinās, ka ģeopolitiskai pieejai nepieciešama lielāka saskaņotība šajos jautājumos, taču visi uzskata, ka šī koordinēšana jāveic viņu organizācijai. Loģiski domājot, Žuzepa Borela vadītais Eiropas Ārējās darbības dienests ir acīmredzami piemērotākais kandidāts. Taču tas ir palaidis garām tā pilnvarošanas iespēju.

Atveseļošanās plāns ļauj ES ieguldīt suverēnākas Eiropas veidošanā jautājumos, kuri rūp tās pilsoņiem. Tai skaitā varētu būt kopīgi medicīnas iekārtu uzkrājumi turpmāku pandēmiju novēršanai; labi regulētas datu bāzes mākslīgā intelekta apmācībām; ieguldījumi infrastruktūrā enerģētiskās neatkarības veicināšanai un pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kā arī kopīgi aizsardzības projekti un ieguldījumi.

Šīs idejas jau gūst plašu atbalstu, un fon der Leiena pastāvēja par dažām no tām savā runā. Taču nekoncentrējoties uz šo iniciatīvu ģeopolitiskajiem aspektiem, tās, visticamāk, veidos konkurenci dalībvalstu un Briseles iestāžu vidū.

Fon der Leienas pilnvaru termiņš joprojām ir tā sākuma stadijā, taču nav par agru noteikt oficiālus pamatus panākumiem. ES rīcībā ir visi nepieciešamie rīki, lai to īstenotu. Lai realizētu šo potenciālu, fon der Leienai jāstājas pretī faktam, ka dalībvalstīs un Briselē pastāv spēcīgas intereses, kas ģeopolitikas ideju saprot pavisam citādi nekā viņa.

Komentāri (1)

Jānis Lakijs 22.09.2020. 19.09

Nožēlojams tulkojums.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu