Tomātu un ziedkāpostu audzēšanu Edgars Zihmanis savulaik nomainīja pret vīnogām. Nu kļuvis par īstu šo ogu ekspertu un savā dārzā Kroņaucē labprāt dalās ar citiem gan zināšanās, gan ražā
Pāri saules pielietai lapenei, kurā dārza saimnieks uzaicina piesēst uz pēcpusdienas kafiju, nokarājas stingri, gandrīz simetriski iesārti vīnogu ķekari. Tik dekoratīvi, ka pa gabalu izskatās gluži vai neīsti. Tomēr jau pēc pāris sekundēm kļūst skaidrs, ka nekā mākslīga te nav, un tikpat dabiska šķiet aizrautība, ar kādu Edgars Zihmanis par vīnogām runā. Vēl brītiņu vēlāk secinu, ka par tām saprotu tik maz, ka pirmā pārskatīšanās bijusi tikai manas nezināšanas sākums. «Vīnogu sugas atšķiras kā pīles no zosīm,» agronoma izglītību ieguvušais dārznieks pacietīgi sāk skaidrot. «Tās ir trīs — īstā dienvidu vīnoga jeb Vitis vinifera, Amerikas vīnoga jeb Vitis labrusca un Amūras vīnoga, meženis ar mazām, parasti zilām odziņām, ko bieži krusto ar dienvidu vīnogu, lai izveidotu jaunas, ziemcietīgas šķirnes.»
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.