Gleznotāja un sociālā darbiniece Ēstere Zemīte, divus gadus strādājot Kapseļu ielas bērnu aprūpes centrā, sāka gleznot bērnu portretus — tie ir bez vārdiem izstāstīti, klusi kliedzoši, bet mīlestības un gaismas pilni stāsti
Nupat portreti bija skatāmi izstādē Pazudušie bērni Kalnciema kvartālā. Mūsu saruna ar Ēsteri arī norit izstāžu zālē starp viņas gleznojumiem. Paši aprūpes centra jeb, kā ierasts teikt, bērnunama bērni kopā ar audzinātājām izstādē viesojušies vairākkārt. Kāds mazais cilvēks sevi gleznā pazinis un bijis priecīgs, kāds sabēdājies, ka viņa sejiņa izstādē nav redzama. Jo katrs bērns šajā pasaulē vēlas būt ieraudzīts, pamanīts un kādam svarīgs. Neviens negrib būt «pazudis».
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.