Mūziķis Goran Gora pēc sešu gadu pārtraukuma nācis klajā ar albumu Renesanse. Tajā ir Indijas, Izraēlas, Bosnijas skaņu fons. Taču viņa sapnis būtu mūzikā atainot koka augšanu. «Lēns process, kam noteikti ir sava skaņa, tikai citu skaņu jūra to apēd»
Uztupies uz Purvciema privātmājas vārtiņiem, pirmais mūs sagaida ziņkārīgs, brūns putniņš. Goran Gora, īstajā vārdā Jānis Holšteins-Upmanis (36), norāda uz vecas ābeles dobumu pagalmā, no kurienes dzirdami sīki čiepsti. Dažādu skaņu fons pavada visu mūsu sarunu. Strauji savelkas negaiss, no zaļā iekšpagalma nākas pārcelties uz slēgtu terasi, kam līdzās dun iela. Lai pieņemtu auto trokšņus, Jānis ar sievu Māru izvēlējušies tos prātā salīdzināt ar jūras šalkoņu. Drīz vien satiksmes «vētra» saslēdzas varenā simfonijā ar lietus rībēšanu un pērkona dārdiem. Bet, kad negaiss rimis, Jānim klēpī sāk lallināt gadu vecā Hanna, kamēr viņas brālis un māsa vēl ir bērnudārzā.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.