Lai arī Covid-19 krīzes mazināšanai valsts plāno tērēt ap diviem miljardiem eiro, liela daļa uzņēmēju nekvalificējas ne dīkstāves pabalstu, ne Altum aizdevumu programmas prasībām. Cik efektīvi ir valsts piedāvātie atbalsta mehānismi?
Koronavīrusa epidēmijas krīze Līgu (vārds mainīts) pārsteidza nesagatavotu. Iespējas nopelnīt strauji izsīka ap-stākļos, kad uzkrājumu nekad nav bijis. Gadiem dzīvojusi «uz bankrota robežas». Šķīrusies, viena pati audzina divus bērnus, vienam no viņiem vajadzīga īpaša aprūpe. Šī iemesla pēc Līga nevar strādāt algotu darbu pilnu darbadienu. Piepelnījusies kā pašnodarbinātā un no autoratlīdzībām. Darbojusies reklāmas jomā, lasījusi lekcijas nelielām grupām. Varējusi nopelnīt ap tūkstoti, labos mēnešos — pusotru. Ar nodokļu nomaksu bijis kā bijis. «Ja tev ir iespēja tos nemaksāt, tad, protams, tu nemaksā,» saka Līga. Viņas ieskatā par šo situāciju atbildīga ir arī valsts, uzturot dažādos nodokļu režīmus. «Tā ir ilūzija, ka visi ir kaut kādi baigie biznesmeņi. Visi ir pašnodarbinātie, jo ir kaut kādā veidā spiesti būt pašnodarbinātie.»
Sakritis tā, ka tieši pāgājušā gada nogalē nebija veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pirms tam bija maksājusi, bet pēdējos ceturkšņos — ne. Tas smagi atspēlējies tagad, piesakoties dīkstāves pabalstam. Pašnodarbinātajiem valsts to sola 50% apmērā no pērnā gada pēdējo sešu mēnešu vidējiem ieņēmumiem, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Pieteikumu VID iesniegusi, bet saņēmusi atteikumu — pabalstam nav kvalificējusies, jo par pēdējiem diviem pērnā gada ceturkšņiem nav veikta minimālā sociālās apdrošināšanas iemaksa.
Šī bija pirmā reize, kad Līga lūgusi palīdzību valstij. Līdz tam nevienu pabalstu vai citādu atbalstu nav prasījusi, iztikusi saviem spēkiem. «Fakts ir tāds, ka man šobrīd vispār nav nekādu ienākumu,» viņa saka. Līgai radies iespaids, ka valsts vadītāji «līdz galam neķer to situāciju, kādā cilvēki dzīvo». Viņasprāt, pašai un daudziem citiem reāls atspaids šobrīd būtu pabalsts — tāds kā vispārējais pamatienākums.
Līga bija pieteikusies arī krīzes pabalstam Rīgas pašvaldībā. Tas ir pabalsts, ko maksā pašvaldība. Nedēļu nekādu atbildi nesaņēma, līdz pienāca aicinājums iesniegt pierādījumus pabalsta nepieciešamībai — konta izdrukas un rēķinus. «Saprotams, ka šo es darīt nedomāju,» atbild Līga. Arī pieteikšanos maznodrošinātā statusam viņa uzskata par pazemojošu. Līga ir pārliecināta, ka grūtības ir īslaicīgas un kopumā viņa var strādāt, rūpēties par sevi un bērniem. Sociālajos tīklos uzrakstījusi par savu situāciju un saņēmusi līdzcilvēku atbalstu. «Paldies Dievam, ir cilvēki, kas mani šobrīd atbalsta — samaksā dzīvokļa rēķinu, lai varu vienkārši kaut kā turpināt izgaidīt visu šo periodu,» viņa stāsta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.