fbpx

Tumšās skaņas bērnistabā

Jermas lomā Maija Doveika, Huans — Normunds Laizāns. Foto — Kristaps Kalns
Zane Radzobe, žurnāla Ir teātra kritiķe
Print Friendly, PDF & Email

Nacionālā teātra izrāde Tukšais zieds ir sadzīviska, bet tāda tā nav lugas autoram Lorkam

Visā pasaulē nāve ir gals. Tā ierodas, un priekškars nolaižas. Bet Spānijā — ne. Spānijā priekškars paceļas. Tā ir valsts, kurā dzīves augstākās vērtības izkaļ nāve — tā 30. gadu sākumā par duendi, spāņu mākslas un dzīves principu, rakstīja izcilais modernists Federiko Garsija Lorka. Režisore Ināra Slucka, iestudējot viņa lugu Jerma — stāstu par jaunu sievieti, kura izmisīgi vēlas bērnu —, arī atsaucas uz duendi, tikai uzsvaru liek uz dzīvi. Tukšais zieds, kā Jerma pārsaukta Nacionālajā teātrī, ir laba izrāde, bet vienu tai tomēr var pārmest — jo Lorkas luga, pēc kuras izrāde veidota, nav laba; tā ir ģeniāla.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort